24.7.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 239/55
Prasība, kas celta 2017. gada 29. maijā – Air Canada/Komisija
(Lieta T-326/17)
(2017/C 239/68)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Air Canada (Saint-Laurent, Kvebeka, Kanāda) (pārstāvji – T. Soames, G. Bakker un I.-Z. Prodromou-Stamoudi, advokāti, un J. Joshua, Barrister)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
pilnībā atcelt Komisijas 2017. gada 17. marta Lēmumu C(2017) 1742, final, par LESD 101. panta, EEZ līguma 53. panta un Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par gaisa transportu 8. panta piemērošanu (Lieta COMP/39258 – Kravu aviopārvadājumi), vai ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
—
atcelt, vai, pakārtoti, būtiski samazināt naudas soda apmēru;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību pārkāpums, tiesību tikt uzklausītam pārkāpums un būtisku procedūras noteikumu pārkāpums.
Prasītājs apgalvo, ka Eiropas Komisijas paziņojumā par iebildumiem nav norādīts uz teoriju, kas ir visā lietas pamatā atbilstoši tam, kā tā ir izklāstīta pirmoreiz apstrīdētajā lēmumā, kas neļāva prasītājam aizstāvēties. Šie pamati ir pietiekami apstrīdētā lēmuma atcelšanai pilnībā.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību pārkāpums, pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde un būtisku procedūras noteikumu pārkāpums.
Prasītājs apgalvo, ka Eiropas Komisija ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību, jo tā nav (i) norādījusi jebkādu vai atbilstošu pamatojumu secinājumam par vienotu un turpinātu pārkāpumu visos maršrutos; (ii) definējusi apgalvotā pārkāpuma (apgalvoto pārkāpumu) veidu un apjomu ar tiesību normās prasīto precizitāti; (iii) izlabojusi iekšējo pretrunu starp vienoto un turpināto pārkāpumu un četriem atsevišķiem pārkāpumiem, kuras dēļ tika atcelts Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums C (2010) 7694, final; un šie ir pietiekami pamati Lēmuma atcelšanai pilnībā.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā un acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar to, ka valstu, kuras neietilpst ES vai EEZ, gaisa kuģiem nav iespējams veikt lidojumus maršrutos Eiropas iekšienē.
Prasītājs apgalvo, ka Eiropas Komisija (i) apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. un 4. punktā ir kļūdaini konstatējusi, ka prasītājs ir piedalījies pārkāpumā vai pārkāpumos maršrutos EEZ iekšienē un starp lidostām EEZ iekšienē un lidostām Šveicē, uz kurām tam nebija tiesisku iespēju sniegt kravu aviopārvadājumu pakalpojumus; (ii) nav ņēmusi vērā vai nav sapratusi starptautiskās un ES kārtības, ar ko regulē gaisa satiksmes tiesības; (iii) ir kļūdaini piemērojusi atbilstošo judikatūru, secinot, ka prasītajam nebija “nepārvaramu šķēršļu” sniegt pakalpojumus maršrutos Eiropas iekšienē un šādi kļūdaini identificējot prasītāju kā potenciālo konkurentu šajos maršrutos. Prasītājs apgalvo, ka katrā no tiem atsevišķi un visos kopā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā, un tajos atsevišķi vai kopā ir ietverti pamati pilnīgai apstrīdētā lēmuma atcelšanai pilnībā, vai, pakārtoti, šī lēmuma 1. panta 1. un 4. punkta atcelšanai.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā un faktos attiecībā uz kompetenci.
Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā un faktos attiecībā uz (i) kļūdainu pamatošanos uz pilnīgi likumīgām darbībām trešās valsts maršrutos, lai pierādītu vai kvalificētu pārkāpumu maršrutos Eiropas iekšienē, kuros nav iespējams veikt pārkāpumu (pamati apstrīdētā lēmuma atcelšanai pilnībā); (ii) kļūdainu pieņēmumu par kompetenci par apgalvoto slepeno vienošanos “ienākošajā” satiksmē trešo valstu maršrutos (pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai pilnībā, vai, pakārtoti, tā 1. panta 2. un 3. punkta atcelšanai).
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz pierādījumiem, kādi ir konstatēti pret prasītāju.
Prasītājs apgalvo, ka Eiropas Komisija: (i) nav pareizi piemērojusi tiesību normas attiecībā uz vienotu un turpinātu pārkāpumu saistībā ar pierādījumiem; (ii) tā nav izveidojusi uzticamu pieradījumu bāzi, uz ko pamatoties, un lai varētu pierādīt pret prasītāju konstatētos faktus atbilstoši izvirzītajam juridiskajam standartam; un (iii) tā ir kļūdaini atteikusies piekrist tam, ka prasītājs atsauc tās nepareizi izveidoto iecietības pieteikumu un tā nav ņēmusi vērā šī atsaukuma sekas uz pierādījumiem, kādi ir konstatēti pret prasītāju; un šie pamati ir pietiekami apstrīdētā lēmuma atcelšanai pilnībā.
6.
Ar sesto pamatu prasītājs atbilstoši pirmajam, otrajam, trešajam, ceturtajam un piektajam pamatam lūdz Vispārējo tiesu atcelt 3. pantā noteikto naudas sodu, vai, pakārtoti, būtiski samazināt naudas sodu, īstenojot savu neierobežoto jurisdikciju atbilstoši LESD 261. pantam, Regulas Nr. 1/2003 31. pantam un judikatūrai.
Full & Egal Universal Law Academy