24.7.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 239/71
Prasība, kas celta 2017. gada 31. maijā – Mubarak/Padome
(Lieta T-358/17)
(2017/C 239/83)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Mohamed Hosni Elsayed Mubarak (Kaira, Ēģipte) (pārstāvji – B. Kennelly, QC, J. Pobjoy, Barrister, G. Martin, M. Rushton un C. Enderby Smith, Solicitors)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Padomes 2017. gada 21. marta Lēmumu (KĀDP) 2017/496, ar ko groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”; OV 2017, L 76, 22. lpp.), un Padomes 2017. gada 21. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/491, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (turpmāk tekstā – “Apstrīdētā regula”; OV 2017, L 76, 10. lpp.), ciktāl tie ir piemērojami prasītājam;
—
atzīt, ka Padomes 2011. gada 21. marta Lēmuma 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (turpmāk tekstā – “Lēmums”; OV 2011, L 76, 63. lpp.), 1. panta 1. punkts un Padomes 2011. gada 21. marta Regulas (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (turpmāk tekstā – “Regula”; OV 2011, L 76, 4. lpp.) 2. panta 1. punkts nav piemērojami, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un līdz ar to atcelt Lēmumu (KĀDP) 2016/411, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un
—
piespriest Padomei atlīdzināt prasītāja tiesāšanas izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Lēmuma 1. panta 1. punkta un Regulas 2. panta 1. punkta prettiesiskums, jo a) tiem neesot derīga juridiskā pamata un/vai b) tajos esot pārkāpts samērīguma princips.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome, uzskatot, ka tiesvedība Ēģiptē atbilst pamata cilvēktiesībām, esot pārkāpusi prasītājam LES 6. pantā, to aplūkojot kopsakarā ar tā 2. un 3. pantu, un ES Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā paredzētās tiesības.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome, uzskatot, ka bija izpildīts kritērijs, lai prasītajam piemērotu Lēmuma 1. panta 1. punktu un Regulas 2. panta 1. punktu, esot pieļāvusi kļūdas vērtējumā.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību, tiesības uz labu pārvaldību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. It īpaši Padome neesot rūpīgi un objektīvi pārbaudījusi, vai apgalvotie iemesli, ar kuriem it kā tiek attaisnota atkārtota iekļaušana sarakstā, ir bijuši pamatoti atbilstoši prasītāja pirms atkārtotās iekļaušanas sarakstā iesniegtajai informācijai.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome neattaisnoti un nesamērīgi esot pārkāpusi prasītāja pamattiesības, tostarp tiesības uz viņa īpašuma aizsardzību un reputāciju. Apstrīdētā lēmuma un Apstrīdētās regulas ietekme uz atbildētāju esot tālejoša – gan saistībā ar viņa īpašumu, gan viņa reputāciju visā pasaulē. Padome neesot pierādījusi, ka prasītāja aktīvu un saimniecisko resursu iesaldēšana būtu saistīta vai attaisnota ar likumīgu mērķi, un vēl jo vairāk tā neesot pierādījusi, ka šī iesaldēšana būtu samērīga ar šādu mērķi.
Full & Egal Universal Law Academy