21.8.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 277/56
Prasība, kas celta 2017. gada 10. jūlijā – Portigon/SRB
(Lieta T-420/17)
(2017/C 277/81)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Portigon AG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji – D. Bliesener un V. Jungkind, advokāti)
Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (SRB)
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt atbildētājas 2017. gada 11. aprīļa lēmumu par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu aprēķināšanu (SRB/ES/SRF/2017/05), ciktāl šis lēmums skar prasītāju, kā arī
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.
1.
Pirmais pamats: Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 70. panta 2. punkta pirmās–trešās daļas, lasot kopā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/81 (2) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot kopā ar Direktīvas 2014/59/ES (3) 103. panta 7. punktu, pārkāpums
—
atbildētāja esot nepamatoti noteikusi prasītājai pienākumu veikt iemaksas fondā, jo Regulā (ES) Nr. 806/2014 un Direktīvā 2014/59/ES noregulējamām iestādēm iemaksas pienākums neesot paredzēts. Ar LESD 114. pantu esot aizliegts iekasēt iemaksas no tādām iestādēm kā prasītāja, kuras noregulē savu atlikušo komercdarbību. Nosacījumi pasākumu veikšanai atbilstoši LESD 114. panta 1. punktam attiecībā uz prasītāju neesot izpildīti. Arī ar LESD 114. panta 2. punktu netiekot pieļauta iemaksu iekasēšana.
—
Atbildētāja esot nepamatoti prasītājai piemērojusi pienākumu veikt iemaksas fondā, jo iestāde neesot pakļauta riskiem, ir izslēgts iestādes noregulējums atbilstoši Regulas (ES) Nr. 806/2014 noteikumiem un iestādei neesot nozīmes finanšu sistēmas stabilitātes kontekstā. Tas esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punkta a), d) un g) apakšpunktam.
—
Prasītāja tirgū kopš 2012. gada sākuma jaunus darījumus vairs neslēdz un, pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu par palīdzības piešķiršanu, atrodas noregulējuma procesā. Lielāko daļu atlikušo saistību tā uz pilnvarojuma pamata pārvalda cita tiesību subjekta labā, kurš ir uzņēmies šī darījuma iespējas un riskus.
—
Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/63 (4) kā būtisku regulējumu attiecībā uz iemaksu aprēķiniem (LESD 290. panta 1. punkta otrais teikums) esot pārkāpts LESD 114. pants, kā arī Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punkts. Turklāt atbildētājai neesot drīkstēts uzticēt noteikt papildu riska rādītājus (LESD 290. panta 1. punkts).
2.
Otrais pamats: Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā– “Harta”) 16. un 20. panta pārkāpums, jo, pamatojoties uz prasītājas īpašo situāciju salīdzinājumā ar citām kredītiestādēm, kurām ir pienākums veikt iemaksas, lēmums esot pretrunā vispārējam vienlīdzības principam. Turklāt ar to tiekot radīta nesamērīga iejaukšanās prasītājas darījumdarbības brīvībā.
3.
Trešais, pakārtoti izvirzītais pamats: Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 2. punkta, lasot kopā ar Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktu, pārkāpums, jo, aprēķinot iemaksas apmēru, atbildētāja nepamatoti no iemaksas aprēķina neesot izslēgusi prasītājas bilancē uzrādāmo bezriska trasta darījumu.
4.
Ceturtais, pakārtoti izvirzītais pamats: Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 6. punkta, lasot kopā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 5. panta 3. un 4. punktu, pārkāpums, jo, aprēķinot iemaksas apmēru, atbildētāja attiecībā uz prasītājas atvasināto instrumentu līgumiem esot nepamatoti veikusi nevis riskam atbilstošu neto aprēķinu, bet gan bruto aprēķinu.
5.
Piektais, pakārtoti izvirzītais pamats: Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 6. punkta, lasot kopā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6. panta 8. punkta a) apakšpunktu, pārkāpums, jo, aprēķinot iemaksas apmēru, atbildētāja prasītāju nepamatoti esot uzskatījusi par reorganizācijas procesā esošu iestādi un riska rādītājs atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6. panta 5. punkta c) apakšpunktam esot bijis jānosaka ar minimālo vērtību.
6.
Sestais pamats: Hartas 41. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpums, jo atbildētājai pirms lēmuma pieņemšanas bija jāuzklausa prasītāja.
7.
Septītais pamats: Hartas 41. panta 1. punkta un 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, jo atbildētāja savu lēmumu neesot pietiekami pamatojusi.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlijs Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).
(2) Padomes 2014. gada 19. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/81, ar ko nosaka vienādus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 piemērošanas nosacījumus attiecībā uz ex ante iemaksām vienotajā noregulējuma fondā (OV 2015, L 15, 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).
(4) Komisijas 2014. gada 21. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/63, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).