16.10.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 347/38
Prasība, kas celta 2017. gada 8. augustā – Makhlouf/Padome
(Lieta T-506/17)
(2017/C 347/49)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Rami Makhlouf (Damaska, Sīrija) (pārstāvis – E. Ruchat, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
—
atzīt prasītāja prasību par pieņemamu un pamatotu;
—
līdz ar to atcelt 2017. gada 29. maija Lēmumu (KĀDP) 2017/917 un tam sekojošos izpildes aktus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;
—
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem tiesību aktiem ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību, konkrētāk, viņa tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kuras ir paredzētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk tekstā – “ECTK”) 6. un 13. pantā, LESD 215. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo ar sniegto pamatojumu neesot izpildīts pienākums, kas Eiropas Savienības iestādēm ir paredzēts ECTK 6. pantā, kā arī LESD 296. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, ko Padome esot pieļāvusi attiecībā uz prasītāja piedalīšanos Sīrijas režīma finansēšanā.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie tiesību akti nepamatoti un nesamērīgi ierobežo prasītāja pamattiesības un it īpaši viņa īpašumtiesības, kas ir paredzētas ECTK pirmā papildprotokola 1. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā, tā tiesības uz reputācijas aizsardzību, kas ir paredzētas ECTK 8. pantā un 10. panta 2. punktā, nevainīguma prezumpciju, kas ir paredzēta ECTK 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantā, kā arī viņa tiesības uz brīvu pārvietošanos, kas ir paredzētas ECTK 4. protokola 2. panta 2. punktā.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas Ierobežojošu pasākumu (sankciju) īstenošanas un novērtēšanas pamatnostādnes ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā (Padomes 2005. gada 2. decembra dokuments 15114/05).