5.2.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 42/29
Prasība, kas celta 2017. gada 14. novembrī – Kerkosand/Komisija
(Lieta T-745/17)
(2018/C 042/43)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Kerkosand spol. s.r.o. (Šajdíkové Humence, Slovākijas Republika) (pārstāvji: advokāti A. Rosenfeld un C. Holtmann)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 20. jūlija Lēmumu C(2017)5050 final, valsts atbalsta procedūrā SA.38121 (2016/FC) – Slovākijas Republika “Investment aid to the Slovak glass sand producer NAJPI a.s.”;
—
pakārtoti, atcelt prasītājas pārstāvjiem nosūtīto Eiropas Komisijas 2017. gada 5. septembra informatīvo vēstuli procedūrā SA.38121 (2014/CP) “Alleged State aid to Slovak glass sand producer NAJPI a.s.”, kā arī
—
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots būtisku formas un procesuālo prasību, proti, Regulas (ES) 2015/1589 (1) 15. panta 1. punkta pirmā teikuma, lasot to kopā ar tās 4. pantu, pārkāpums.
Prasītāja norāda, ka atbildētāja uzskatot, ka atbalsts atbilst Regulas (ES) 651/2014 (2) nosacījumiem. Tas esot šķērslis atbildētājai veikt sākotnējās izskatīšanas procedūru, kā arī pieņemt lēmumu Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 2., 3. vai 4. punkta izpratnē. Šajā nostājā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo atbildētājai esot tiesības ar Regulu (ES) 651/2014 pamatotiem atbalstiem piemērot sākotnējās izskatīšanas procedūru. Vairāk kā trīsarpus gadus ilgusī izskatīšanas procedūra esot pārsniegusi prima facie izskatīšanas sākotnējās izskatīšanas procedūrā robežu. Tādēļ atbildētājai saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 15. panta 1. punkta pirmo teikumu esot pienākums pieņemt lēmumu Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 2., 3. vai 4. punkta izpratnē. Taču šo pienākumu atbildētāja neesot izpildījusi, jo tā esot sūdzību noraidījusi kā nepamatotu, nekonstatējot, ka faktiskais atbalsts nerada šaubas par tā saderīgumu ar iekšējo tirgu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD, kā arī tā īstenošanai piemērojamo tiesību normu, proti, LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta, 109. panta, lasot kopā ar Regulas (ES) 651/2014 58. panta 1. punktu, un LESD 108. panta 2. punkta, lasot kopā ar Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 4. punktu, pārkāpums
—
Atbildētāja uzskatot, ka tās rīcības brīvība izskatīšanas procedūrā saistībā ar atbalstiem, kas pamatoti ar Regulu (ES) 651/2014, aprobežojas ar šajā regulā ietverto atbrīvojuma nosacījumu izpildes pārbaudi. Šajā nostājā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo atbilstoši Savienības tiesu judikatūrai no Regulas (ES) 651/2014 nosacījumu izpildes izriet vienīgi pieņēmuma par atbilstību pārākums pār katra gadījuma individuālu pārbaudi. Šis pārākums nebūtu jāievēro tādos gadījumos kā šis, kad atbalstam pirmšķietami saistībā ar tā ietekmi uz konkurenci ir piešķirama īpaša nozīme. Šādos gadījumos atbildētājai esot tiesības veikt individuālu izvērtējumu ārpus Regulas (ES) 651/2014 regulējuma, ievērojot primārās tiesības un vispārējos Savienības tiesību principus. Neizmantojot šo rīcības brīvību, atbildētāja esot pārkāpusi LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu.
—
Atbildētāja turklāt esot pārkāpusi LESD 109. pantu, lasot kopā ar Regulas (ES) 651/2014 58. panta 1. punktu, jo tā šo regulu šim gadījumam ir piemērojusi retroaktīvi, kaut gan nebija izpildīti tam nepieciešamie nosacījumi. Šis atbalsts esot ad hoc atbalsts lielajam uzņēmumam. Šādu atbalstu stimulējošā ietekme atbilstoši Regulas (ES) 651/2014 6. panta 3. punkta a) apakšpunktam ir pakļauta īpaši stingrām prasībām. Neesot sniegts nepieciešamais pierādījums, ka Slovākijas iestādes pirms atbalsta atļaušanas, pamatojoties uz atbalsta saņēmēja iesniegtajiem dokumentiem, ir pārliecinājušās par šo prasību izpildi.
—
Visbeidzot, atbildētāja esot pārkāpusi LESD 108. panta 2. punktu, lasot kopā ar Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 4. punktu, jo tā neesot uzsākusi formālās izmeklēšanas procedūru. Atbildētāja atbalsta saņēmēja pieņemto MVU raksturu vairāk kā trīsarpus gadus ilgušajā izskatīšanas procedūrā esot izvērtējusi nepietiekami un nepilnīgi. Turklāt atbildētājai sanāksmē esot bijušas grūtības formulēt, vai runa ir par atbalstu, kas piešķirts pamatojoties uz atbalsta tiesisko regulējumu, vai ad hoc atbalstu. Atbildētāja šo jautājumu varēja atstāt neatbildētu tikai tad, ja tā būtu pietiekami pārbaudījusi un pienācīgi konstatējusi atbalsta saņēmēja MVU raksturu. Taču pēdējais minētais nebija izdarīts. Turklāt atbildētāja tikai apstrīdētajā lēmumā esot atzinusi, ka nav konstatēts saderīgums atbilstoši Regulai (ES) 800/2008 (3), taču vairākus gadus tā bija apgalvojusi pretējo.
(1) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).
(2) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV 2014, L 187, 1. lpp.).
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008 (2008. gada 6. augusts), kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (OV 2008, L 214, 3. lpp.).