22.1.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 22/51
Prasība, kas celta 2017. gada 10. novembrī – Izba Gospodarcza Producentów i Operatorów Urządzeń Rozrywkowych/Komisija
(Lieta T-750/17)
(2018/C 022/68)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Izba Gospodarcza Producentów i Operatorów Urządzeń Rozrywkowych (Varšava, Polija) (pārstāvis – P. Hoffman, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 29. augusta lēmumu, ar ko tika atteikta piekļuve Eiropas Komisijas komentāriem un Maltas Republikas detalizētajam atzinumam, kas sniegts saistībā ar paziņošanas procedūru 2016/398/PL, kura attiecas uz grozījumiem Polijas likumā par azartspēlēm;
—
piespriest Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza astoņus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvota faktu sagrozīšana un LESD 296. panta pārkāpums.
—
Prasītājs apgalvo, ka lēmums ir balstīts uz vairākiem faktu ziņā kļūdainiem paziņojumiem, tostarp apgalvojumu, ka paziņotais pasākums esot atbilde uz Komisijas oficiālo brīdinājuma vēstuli un ka tā mērķis esot bijis atspoguļot pasākumus, ko Polija veikusi, lai novērstu pārkāpumu, kas bija minētās vēstules priekšmets, proti, konkrētie nosacījumi, lai saņemtu licenci azartspēļu pakalpojumu piedāvāšanai Polijā, lai gan patiesībā Polija šos nosacījumus esot atcēlusi vairāk nekā pirms diviem gadiem un paziņotajam pasākumam neesot nekāda sakara ar Komisijas oficiālo brīdinājuma vēstuli.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots Direktīvas 2015/1535 (1) preambulas 3., 7. un 9. apsvēruma un 5. panta 4. punkta pārkāpums, kā arī Regulas 1049/2001 (2) 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma pārkāpums.
—
Prasītājs apgalvo, ka Tiesas sprieduma lietā C-331/15 P Francija/Schlyter (3) gaismā Komisija, piemērojot vispārējo pieņēmumu bez pierādījumiem, ka pieprasīto dokumentu izsniegšana konkrēti un faktiski kaitētu pienākumu neizpildes procedūrai, esot pārkāpusi Direktīvā 2015/1535 paredzēto pārskatāmības principu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma un LESD 296. panta pārkāpums.
—
Prasītājs apgalvo, ka pienākumu neizpildes procedūras ilguma dēļ, kā arī tādēļ, ka Komisija šajā ziņā attiecīgajā periodā netika veikusi nekādas faktiskas darbības, tā nevar pamatot šo atteikumu ar vajadzību aizsargāt šīs procedūras mērķi.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma un LESD 296. panta pārkāpums, kā arī faktu sagrozīšana.
—
Prasītājs apgalvo, ka uz pieprasītajiem dokumentiem neattiecoties nekāds vispārējs pieņēmums. Komisijas apgalvojums, ka starp paziņošanas procedūru un pienākumu neizpildes procedūru pastāv “nesaraujama saikne”, ir faktu ziņā kļūdains un pārāk neskaidrs. Katrā ziņā Komisija nevarot pierādīt, ka uz dokumentiem attiecas vispārējs pieņēmums, jo tas ir atkarīgs tikai no tā, vai tie ietilpst pienākumu neizpildes lietas materiālos. Pareizais kritērijs, lai noteiktu, vai dokuments ietilpst lietas materiālos ir tas, vai šis dokuments ir bijis Komisijas rīcībā saistībā ar plānoto vai notiekošo pienākumu neizpildes procedūru, proti, vai Komisija to iesniedza, saņēma, pieprasīja utt. saistībā ar šādu procedūru, vai lai sāktu šādu procedūru. Pēc prasītāja domām, šis kritērijs šajā gadījumā nav izpildīts.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta un LESD 296. panta pārkāpums.
—
Ar to vien, ka Komisijai ir nodoms ņemt vērā Maltas Republikas detalizēto atzinumu un to izmantot sarunās ar Poliju saistībā ar notiekošo pienākumu neizpildes procedūru, nevar pamatot tās atteikumu izsniegt minēto dokumentu.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pārkāpums.
—
Prasītājs apgalvo, ka, ņemot vērā pienākumu neizpildes procedūras ilgumu, kā arī pieprasīto dokumentu saturu, raksturu un kontekstu, to izsniegšana nekādi nevar kaitēt minētās procedūras aizsardzībai, tādējādi apstrīdot vispārējo pieņēmumu par neizpaušanu.
7.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots Regulas 1049/2001 4. panta 6. punkta un LESD 296. panta pārkāpums.
Prasītājs apgalvo, ka Komisijai katrā ziņā esot bijis daļēji jāizsniedz pieprasītie dokumenti, proti, pēc tam, kad tiktu noņemtas atsauces uz jautājumiem par tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem, kas ir pienākumu neizpildes procedūras priekšmets.
8.
Ar astoto pamatu tiek apgalvots Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta un LESD 296. panta pārkāpums.
Prasītājs apgalvo, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses iepazīties ar Komisijas rīcību attiecībā uz paziņoto pasākumu, ar ko tiek pārkāptas ES pamatbrīvības un tiesības. Tas apgalvo, ka Komisija neesot paskaidrojusi, kāpēc tā uzskata, ka minētās intereses ir mazāk svarīgas par interesēm dokumenta neizsniegšanā.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (kodificēta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2015, L 241, 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).
(3) 2017. gada 7. septembra spriedums Francija/Schlyter (C-331/15 P, EU: C:2017:639).