29.1.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 32/40
Prasība, kas celta 2017. gada 28. novembrī – Estampaciones Rubí/Komisija
(Lieta T-775/17)
(2018/C 032/55)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Estampaciones Rubí, SAU (Vitorija-Gasteisa, Spānija) (pārstāvji: D. Armesto Macías un K. Caminos García, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atzīt šo prasību, kā arī pielikumos pievienotos dokumentus par pieņemamiem.
—
ar procesa organizatorisko pasākumu uzdot Komisijai iekļaušanai lietas materiālos iesniegt šādu dokumentu pilnu tekstu, vajadzības gadījumā aizklājot tajos iespējami ietvertos trešo personu konfidenciālos datus:
a)
2013. gada 26. marta neoficiālā vēstule, atbildot uz 2013. gada 22. februārī un 4. un 12. martā nosūtītajiem iesniegumiem (Alava);
b)
2012. gada 4. decembra“Informal message in reply to the submission of 7 November (Álava)”;
—
atcelt šajos dokumentos formulētos Komisijas lēmumus;
—
pakārtoti – atzīt, ka ar Komisijas klusēšanu ir pārkāpti Līgumi, un tai uzdot atbildēt uz prasītājas 2017. gada 31. jūlija iesniegumā izteikto lūgumu, lai prasītāja kā minētā atbalsta saņēmēja varētu īstenot procesuālās tiesības, kas tai ar Savienības tiesībām ir piešķirtas atbalsta saderīguma novērtēšanas formālās procedūras ietvaros;
—
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība galvenokārt ir vērsta uz to, lai panāktu, ka tiek atcelti Komisijas lēmumi, kuros ir noliegts, ka ir saderīgs fiskālais atbalsts, ko prasītāja saņēmusi kā nodokļu atlaidi 45 % apmērā saistībā ar dažiem ieguldījumu projektiem un kas ir paziņoti Spānijas iestādēm Diputación Foral de Álava personā ar Komisijas 2012. gada 4. decembra un 2013. gada 26. marta dokumentiem, kas nosaukti par “informal message” un “neoficiāla vēstule” un kuriem prasītājai bija piekļuve valstī notiekošajā procedūrā.
Pakārtoti šī prasība ir vērsta uz to, lai tiktu atzīts, ka Komisija nav pieņēmusi lēmumu LESD 265. panta izpratnē, jo tā nav reaģējusi uz prasītājas 2017. gada 31. jūlija iesniegumu, kurā tika lūgts, lai Komisija paustu savu nostāju par to, vai minētās neoficiālās vēstules ir juridiski saistošas ir un attiecīgā gadījumā par iespēju prasītājai tikt uzklausītai procedūrā, lai varētu paust savu viedokli par visu to, ko tā uzskatītu par nepieciešamu.
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
1.
Pirmais pamats ir par to, ka apstrīdētie lēmumi ir pieņemti, neievērojot vajadzīgo procesuālo garantiju minimumu.
—
Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka, nostāju par valsts atbalsta nesaderību neoficiālajās vēstulēs pauzdama, neīstenojusi LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru, Komisija nav ievērojusi vajadzīgo procesuālo garantiju minimumu. Ar šo neievērošanu ir pārkāptas prasītājas pamattiesības, kādas tās ir atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
2.
Otrais pamats ir par LESD 107. panta 3. punkta pārkāpumu.
—
Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētie lēmumi ir kļūdaini, ciktāl tajos atbalsts uzskatīts par nesaderīgu tāpēc, ka tam it kā neesot stimulējošas ietekmes.
3.
Trešais pamats ir par LESD 265. panta pārkāpumu
—
Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka tas, ka Komisija nav atbildējusi uz prasītājas lūgumu paust nostāju par “neoficiālo vēstuļu” (saistošo vai nesaistošo) juridisko raksturu un attiecīgajā gadījumā prasītāju uzklausījusi minētajā procedūrā, ir Līgumu pārkāpums, ar kuru prasītājai nodarīts kaitējums.