VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (devītā palāta)
2018. gada 1. februārī ( *1 )
Eiropas Savienības preču zīme – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Grafiska preču zīme “EXPRESSVPN” – Absolūts atteikuma pamats – Prasība grozīt lēmumu – Vienīgais prasījums – Nepieņemamība
Lieta T‑265/17
ExpressVPN Ltd , Glenvaina [Glen Vine] (Menas sala), ko pārstāv A. Muir Wood, barrister,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv J. Ivanauskas, pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību, kas iesniegta par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 16. februāra lēmumu (lieta R 1352/2016-5) saistībā ar grafiskas preču zīmes “EXPRESSVPN” starptautisku reģistrāciju, kuru attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1265562.
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [S. Gervasoni], tiesneši L. Madise [L. Madise] un R. da Silva Pasošs [R. da Silva Passos] (referents),
sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu un pieteikumu par konfidencialitāti, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2017. gada 5. maijā,
ņemot vērā iebildi par nepieņemamību, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2017. gada 22. jūnijā,
ņemot vērā prasītājas apsvērumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2017. gada 21. augustā,
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1
2015. gada 3. jūlijā prasītāja, ExpressVPN Ltd, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) iesniedza pieteikumu par starptautiskas reģistrācijas Nr. 1265562 aizsardzību saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2
Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3
Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “informācijas tehnoloģiju konsultāciju, informācijas un konsultantu pakalpojumu sniegšana; datu drošības pakalpojumi; programmatūras izstrāde”.
4
2016. gada 26. maijā pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 2. punktu (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 2. punkts), pamatojoties uz to, ka pieteiktais apzīmējums, no vienas puses, ir aprakstošs un, no otras puses, tam nepiemīt atšķirtspēja. Pārbaudītājs noraidīja arī prasītājas argumentu, ka pieteiktais apzīmējums esot ieguvis atšķirtspēju tā izmantošanas rezultātā atbilstoši šīs regulas 7. panta 3. punktam (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts).
5
2016. gada 25. jūlijā prasītāja EUIPO iesniedza apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.
6
Ar 2017. gada 16. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas piektā padome noraidīja šo apelācijas sūdzību. Vispirms, tā būtībā uzskatīja, ka pieteiktais apzīmējums ir aprakstošs, jo šis apzīmējums angliski runājošai sabiedrībai, kam uzmanības līmenis ir augstāks par vidējo, apraksta pieteikto pakalpojumu raksturu. Turpinot – tā uzskatīja, ka šim apzīmējumam nepiemīt arī atšķirtspēja. Visbeidzot Apelācijas padome uzskatīja, ka prasītājas sniegtie pierādījumi nepamato apgalvojumu, ka elements “expressvpn” ir kļuvis atpazīstams kā starptautiskas reģistrācijas īpašnieka preču zīme.
Lietas dalībnieku prasījumi
7
Prasības pieteikumā prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
–
“grozīt apstrīdēto lēmumu, lai ļautu reģistrēt preču zīmi, pamatojoties uz to, ka preču zīme nav nedz aprakstoša, nedz bez atšķirtspējas, un ka pārbaudītājam, kā arī Apelācijas piektajai padomei ir iesniegts izmantošanas rezultātā iegūtas atšķirtspējas pierādījums”;
–
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8
Iebildē par nepieņemamību EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
–
noraidīt prasību kā nepieņemamu;
–
piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
–
pakārtoti, ja Vispārējā tiesa uzskatītu prasību par pieņemamu, noteikt jaunu termiņu tiesvedības turpināšanai.
9
Apsvērumos par iebildi par nepieņemamību prasītāja lūdz Vispārējo tiesu noraidīt iebildi par nepieņemamību. Tā precizē, ka lūdz vienīgi grozīt apstrīdēto lēmumu, “tādējādi ļaujot [EUIPO] reģistrēt preču zīmi Eiropas Savienības Preču zīmju reģistrā un nodrošinot aizsardzību Eiropas Savienībā”. Tā lūdz arī apmierināt EUIPO pakārtoto lūgumu par tiesvedības turpināšanu un piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus attiecībā uz iebildi par nepieņemamību.
Juridiskais pamatojums
10
Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 1. un 7. punktam, ja atbildētājs to prasa, Vispārējā tiesa var lemt par nepieņemamību, neizskatot lietu pēc būtības.
11
Šajā lietā, tā kā EUIPO ir lūdzis lemt par prasības nepieņemamību, Vispārējā tiesa, uzskatot, ka lietas materiāli tai sniedz pietiekamu informāciju, nolemj izskatīt šo prasību, neveicot tālākas procesuālās darbības.
12
Iebildes par nepieņemamību pamatojumam EUIPO būtībā apgalvo, ka prasība ir nepieņemama, jo vienīgā prasījuma mērķis ir panākt apstrīdētā lēmuma grozīšanu tā, lai pieteiktā preču zīme varētu tikt reģistrēta. Vispārējā tiesa nav kompetenta izskatīt prasījumu, ar kuru tiek lūgts, lai tā grozītu Apelācijas padomes lēmumu, vai nu pati reģistrējot preču zīmi, vai lūdzot EUIPO veikt tās reģistrāciju.
13
Savos apsvērumos par iebildi par nepieņemamību prasītāja precizē, ka tā prasa vienīgi grozīt apstrīdēto lēmumu, “tādējādi ļaujot [EUIPO] reģistrēt preču zīmi Eiropas Savienības Preču zīmju reģistrā un nodrošinot aizsardzību Eiropas Savienībā”.
14
Šajā ziņā ir jānorāda, ka šīs prasības vienīgo prasījumu veido lūgums grozīt lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktu (tagad –Regulas 2017/1001 72. panta 3. punkts), kurā ir noteikts, ka attiecībā uz prasībām par Apelācijas padomju lēmumiem “Vispārējai tiesai ir piekritība anulēt vai izmainīt apstrīdēto lēmumu”. Tā kā prasītāja savos apsvērumos par iebildi par nepieņemamību ir uzsvērusi, ka vienīgi lūdz “grozīt” apstrīdēto lēmumu, “tādējādi ļaujot reģistrēt preču zīmi”, Vispārējā tiesa šajā gadījumā nevar interpretēt šo vienīgo prasījumu tādējādi, ka tā mērķis ir kā atcelt, tā arī grozīt minēto lēmumu.
15
Vispārējā tiesa jau ir lēmusi, ka, tā kā lēmuma pilnīga vai daļēja atcelšana ir sākotnējs un nepieciešams nosacījums, lai apmierinātu prasījumu grozīt lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktam, šādu prasījumu nav iespējams apmierināt, ja nepastāv prasījums atcelt apstrīdēto lēmumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 30. novembris, Camper/ITSB – JC (BROTHERS by CAMPER), T‑43/05, nav publicēts, EU:T:2006:370, 99. punkts).
16
Katrā ziņā, ciktāl prasītājas prasījuma mērķis ir “ļaut EUIPO reģistrēt preču zīmi Eiropas Savienības Preču zīmju reģistrā”, ir jāatgādina, ka Vispārējās tiesas grozīšanas pilnvaru mērķis ir ļaut tai pieņemt lēmumu, kas būtu bijis jāpieņem Apelācijas padomei, atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 noteikumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 12. septembris, Koipe/ITSB – Aceites del Sur (La Española), T‑363/04, EU:T:2007:264, 29. un 30. punkts; 2009. gada 11. februāris, Bayern Innovativ/ITSB – Life Sciences Partners Perstock (LifeScience), T‑413/07, nav publicēts, EU:T:2009:34, 14.–16. punkts, un 2011. gada 9. septembris, Deutsche Bahn/ITSB – DSB (IC4), T‑274/09, nav publicēts, EU:T:2011:451, 22. punkts).
17
Līdz ar to tāda prasījuma pieņemamība, ar kuru tiek lūgts, lai Vispārējā tiesa groza Apelācijas padomes lēmumu, ir jāizvērtē, ņemot vērā kompetenci, kas Apelācijas padomei piešķirta ar Regulu Nr. 207/2009.
18
Jānorāda, ka, no vienas puses, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punktu (tagad – Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkts) pēc apelācijas sūdzības, kas iesniegta par kādas no instancēm, kuras ir minētas tās pašas regulas 58. panta 1. punktā (tagad – Regulas 2017/1001 66. panta 1. punkts), lēmumu, pārbaudes pēc būtības Apelācijas padome “var vai nu darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu, vai nodot lietu šai instancei turpmākai izskatīšanai”. No tā izriet, ka Apelācijas padome nevar izdot rīkojumu instancei, kuras lēmumu tā ir izskatījusi (rīkojumi, 2009. gada 30. jūnijs, Securvita/ITSB (Natur-Aktien-Index), T‑285/08, EU:T:2009:230, 16. punkts, un 2017. gada 17. maijs, Piper Verlag/EUIPO (THE TRAVEL EPISODES), T‑164/16, nav publicēts, EU:T:2017:352, 18. punkts).
19
No otras puses, ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija izriet no konstatējuma, ka ir izpildīti nosacījumi, kas minēti Regulas Nr. 207/2009 45. pantā (tagad – Regulas 2017/1001 51. pants), precizējot, ka EUIPO kompetentās instances Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas jomā šajā ziņā nepieņem formālu lēmumu, par kuru varētu tikt iesniegta apelācijas sūdzība.
20
Faktiski Regulas Nr. 207/2009 45. panta 1. punktā ir noteikts, ka, “ja pieteikums atbilst šīs regulas prasībām un ja 41. panta 1. punktā noteiktajā termiņā nekādi iebildumi nav iesniegti vai ja visi iesniegtie iebildumi ir zaudējuši spēku atsaukuma, noraidījuma vai citas rīcības rezultātā, preču zīmi un 87. panta 2. punktā minētās ziņas ieraksta reģistrā” (Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punkts, tagad – Regulas 2017/1001 46. panta 1. punkts, un Regulas Nr. 207/2009 87. panta 2. punkts, tagad – Regulas 2017/1001 111. pants).
21
Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 131. pantu (tagad – Regulas 2017/1001 160. pants) pārbaudītājs ir kompetents EUIPO vārdā pieņemt jebkuru lēmumu saistībā ar Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, ieskaitot jautājumus, kas minēti šīs regulas 36., 37. un 68. pantā (tagad – Regulas 2017/1001 41., 42. un 76. pants), izņemot, ciktāl ir atbildīga iebildumu nodaļa. Turklāt saskaņā ar šīs regulas 132. panta 1. punktu (tagad – Regulas 2017/1001 161. panta 1. punkts) iebildumu nodaļa ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz iebildumiem par pieteikumu par Eiropas Savienības preču zīmes reģistrēšanu.
22
No iepriekš 20. un 21. punktā minētajām tiesību normām izriet, ka pilnvaras, kas piešķirtas pārbaudītājam un Iebildumu nodaļai, neparedz konstatēt, ka ir izpildīti visi Regulas Nr. 207/2009 45. pantā paredzētie Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas nosacījumi.
23
No tā izriet, ka apelācijas sūdzībā, kura iesniegta par pārbaudītāja vai Iebildumu nodaļas lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 58. panta 1. punktam, Apelācijas padome saskaņā ar kompetenci, kas tai piešķirta ar šīs pašas regulas 64. panta 1. punktu, var lemt vienīgi par dažiem Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas nosacījumiem, kas minēti iepriekš 21. punktā, proti, vai nu par reģistrācijas pieteikuma atbilstību minētās regulas noteikumiem, vai par iebilduma veidu, kāds par šo pieteikumu var tikt iesniegts.
24
Līdz ar to ir jāsecina, ka Apelācijas padomes kompetencē nav izskatīt prasījumu, kas ir vērsts uz to, lai tā reģistrētu Eiropas Savienības preču zīmi (skat. rīkojumu, 2017. gada 17. maijs, THE TRAVEL EPISODES, T‑164/16, nav publicēts, EU:T:2017:352, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
25
Šādos apstākļos Vispārējai tiesai arī nav jāizskata tāds prasījums grozīt lēmumu, kura mērķis ir, lai Vispārējā tiesa grozītu Apelācijas padomes lēmumu šajā ziņā (rīkojums, 2009. gada 30. jūnijs, Natur-Aktien-Index, T‑285/08, EU:T:2009:230, 23. punkts).
26
No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasība ir jānoraida kā nepieņemama un nav jālemj par pieteikumu par konfidencialitāti, ko iesniegusi prasītāja.
Par tiesāšanās izdevumiem
27
Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
28
Tā kā prasītājai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
izdod rīkojumu:
1)
Prasību noraidīt.
2)
ExpressVPN Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Luksemburgā, 2018. gada 1. februārī
Sekretārs
E. Coulon
Priekšsēdētājs
S. Gervasoni
( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.