VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (devītā palāta)
2018. gada 6. novembrī ( *1 )
Prasība atcelt tiesību aktu – ERCEA – Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” – Lēmums noraidīt lūgumu par pētniecības priekšlikuma novērtējuma pārskatīšanu – Administratīva sūdzība Komisijai – Administratīvas sūdzības noraidījums – Atbildētāja kļūdaina norādīšana – Lūgums dot norādījumu – Acīmredzama nepieņemamība
Lietā T‑717/17
Nicolae Chioreanu , ar dzīvesvietu Oradjā (Rumānija), kuru pārstāv D.‑C. Rusu, advokāts,
prasītājs,
pret
Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru (ERCEA), kuru pārstāv F. Sgritta un M. E. Chacón Mohedano, pārstāves,
atbildētāja,
pirmkārt, par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt, pirmām kārtām, ERCEA2017. gada 23. marta lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par pētniecības priekšlikuma Nr. 741797‑NIP, ERC‑2016‑ADG “New and Innovative Powertrain – NIP” novērtējuma pārskatīšanu, un, otrām kārtām, Komisijas 2017. gada 27. jūlija Lēmumu C(2017) 5190 final, ar ko noraidīta administratīvā sūdzība, kuru prasītājs iesniedzis saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV 2003, L 11, 1. lpp.), 22. panta 1. punktu, un, otrkārt, par lūgumu Vispārējai tiesai dot ERCEA norādījumu pārskatīt iepriekšminētā pētniecības priekšlikuma novērtējumu.
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [S. Gervasoni], tiesneši K. Kovalika Baņčika [K. Kowalik‑Bańczyk] (referente) un K. Makiokī [C. Mac Eochaidh],
sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Atbilstošās tiesību normas
1
Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV 2003, L 11, 1. lpp.), piešķir Eiropas Komisijai pilnvaras izveidot izpildaģentūras, lai tām uzticētu Eiropas Savienības programmu un projektu daļēju vai pilnīgu īstenošanu Komisijas vārdā un Komisijai uzņemoties atbildību.
2
Saskaņā ar Regulas Nr. 58/2003 4. pantu izpildaģentūra ir Savienības struktūra, kam uzticēts sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzdevums; tā ir juridiska persona, un visās dalībvalstīs tai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām.
3
Saskaņā ar Regulas Nr. 58/2003 22. panta 1. un 5. punktu Komisijai var lūgt veikt jebkura izpildaģentūras akta, kas skar trešo personu, tiesiskuma kontroli. Pēc ieinteresētās personas un izpildaģentūras argumentu uzklausīšanas Komisija pieņem lēmumu administratīvajā lietā rakstveidā, norādot lēmuma pamatojumu. Par lēmumu, ar kuru noraidīta administratīvā sūdzība, var celt prasību par tiesību akta atcelšanu Eiropas Savienības tiesā.
4
Saskaņā ar Padomes lēmuma (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV 2013, L 347, 965. lpp.), 6. pantu Komisija ar 2013. gada 12. decembra lēmumu (OV 2013, C 373, 23. lpp.) izveido Eiropas Pētniecības padomi (turpmāk tekstā – “EPP”). EPP veido neatkarīga zinātniskā padome un īpaši izveidota īstenošanas struktūra.
5
Īpašā īstenošanas struktūra tika izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK (OV 2013, L 346, 58. lpp.). Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA), kas šajā lietā norādīta kā atbildētāja, saņēma no Komisijas uzdevumu īstenot EPP īpašo mērķi “Apvārsnis 2020” programmā saskaņā ar Regulu Nr. 58/2003. Šis uzdevums ir ietverts Komisijas Lēmumā C(2013) 9428 final (2013. gada 20. decembris), ar ko [ERCEA] pilnvaro veikt uzdevumus saistībā ar Savienības programmu īstenošanu pētniecības un inovācijas jomā, ietverot jo īpaši Savienības vispārējā budžetā iekļauto apropriāciju īstenošanu.
6
Nosacījumi dalībai ERCEA organizētos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV 2013, L 347, 81. lpp.). Regulas Nr. 1290/2013 16. pantā it īpaši ir paredzēta novērtējuma pārskatīšanas procedūra attiecībā uz tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri uzskata, ka to priekšlikumu novērtējums nav veikts saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas šajā regulā, attiecīgajā darba programmā, darba plānā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Saskaņā ar šī panta 2. punktu pārskatīšanas pieprasījums attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz 30 dienu laikā no dienas, kad Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra informē pieteicēju par novērtējuma rezultātiem. Saskaņā ar šī panta 3. punktu Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra atbild par novērtējuma pārskatīšanas pieprasījuma izskatīšanu. Šī izskatīšana attiecas tikai uz novērtējuma procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību. Minētajā pantā nav noteikts precīzs termiņš, kādā Komisijai vai attiecīgajai finansēšanas struktūrai ir jāpieņem lēmums par novērtējuma pārskatīšanas pieprasījumu, tā 5. punktā ir vienīgi norādīts, ka tās šādu lēmumu pieņem, lieki nekavējoties. Visbeidzot, saskaņā ar tā paša panta 7. punktu pārskatīšanas procedūra neliedz īstenot citas darbības, ko dalībnieks var veikt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Tiesvedības priekšvēsture
7
2016. gada 25. maijāERCEA publicēja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz subsīdijām EPP apstiprinātiem pētniekiem 2016. gada darba programmā “Apvārsnis 2020” saistībā ar EPP darbību īstenošanu.
8
2016. gada 30. augustā prasītājs, Nicolae Chioreanu, rīkojoties Oradjas Universitātes (Rumānija) vārdā, iesniedza projekta priekšlikumu Nr. 741797 NIP – New and Innovative Powertrain, lai saņemtu subsīdiju (turpmāk tekstā – “priekšlikums Nr. 741797‑NIP”).
9
Priekšlikuma Nr. 741797‑NIP novērtējums tika uzticēts ekspertu grupai, kura nolēma, ka šis priekšlikums neatbilst EPP izcilības kritērijiem un tādēļ tas nav jāvirza uz otro atlases posmu finansējuma piešķiršanai. Ar 2017. gada 30. janvāra vēstuli ERCEA informēja prasītāju par novērtējuma rezultātu. Šajā vēstulē bija minēti iespējamie tiesību aizsardzības līdzekļi, proti, novērtējuma pārskatīšanas pieprasījums, administratīvā sūdzība saskaņā ar Regulas Nr. 58/2003 22. pantu, kā arī prasība atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. pantu pret ERCEA. Turklāt šajā vēstulē bija norādīti šo prasību iesniegšanas termiņi, elektroniskā pasta adreses, uz kurām var nosūtīt abas pirmās prasības, un precizēts, ka prasītājs vienlaicīgi var iesniegt tikai vienu formālu prasību. Novērtējuma ziņojums, kurā ietverti ekspertu individuālie komentāri, gala komentāri un ekspertu grupas piešķirtie punkti, bija pievienots minētās vēstules pielikumā.
10
2017. gada 14. februārī prasītājs iesniedza novērtējuma pārskatīšanas pieprasījumu.
11
Ar 2017. gada 23. marta vēstuli ERCEA direktors informēja prasītāju, ka ERCEA pārskatīšanas komiteja ir noraidījusi viņa novērtējuma pārskatīšanas pieprasījumu (turpmāk tekstā – “ERCEA2017. gada 23. marta lēmums”). Komiteja uzskata, ka novērtēšanas procesā nav pieļauta neviena procesuāla kļūda. Šajā vēstulē direktors informēja prasītāju par diviem iespējamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, proti, pirmkārt, administratīvo sūdzību saskaņā ar Regulas Nr. 58/2003 22. pantu, kas jāiesniedz mēneša laikā, kopš prasītājs ir saņēmis lēmumu savā norādītajā elektroniskā pasta adresē, un, otrkārt, prasību atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. pantu pret ERCEA par 2017. gada 23. marta lēmumu, kas jāiesniedz divu mēnešu laikā, kopš prasītājs ir saņēmis lēmumu. Šajā vēstulē bija arīdzan atsauce uz Regulu Nr. 58/2003 un precizēts, ka prasītājs vienlaicīgi var iesniegt tikai vienu prasību, un, ja viņš izvēlas iesniegt administratīvo sūdzību, balstoties uz Regulas Nr. 58/2003 22. pantu, viņam būs jāsagaida Komisijas galīgais lēmums un tikai tad jāceļ prasība atcelt tiesību aktu attiecībā uz šo pēdējo lēmumu.
12
2017. gada 3. aprīlī prasītājs iesniedza Komisijai administratīvo sūdzību saskaņā ar Regulas Nr. 58/2003 22. pantu.
13
Ar 2017. gada 27. jūlija Lēmumu C(2017) 5190 final, kas pieņemts, balstoties uz Regulas Nr. 58/2003 22. panta 1. punktu (turpmāk tekstā – “Komisijas 2017. gada 27. jūlija lēmums”), Komisija noraidīja prasītāja administratīvo sūdzību kā nepamatotu un atstāja spēkā ERCEA2017. gada 23. marta lēmumu, ar kuru bija noraidīts priekšlikuma Nr. 741797‑NIP novērtējuma pārskatīšanas pieprasījums. Šis lēmums tika paziņots prasītājam ar 2017. gada 16. augusta vēstuli, ko bija parakstījis Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta (ĢD) direktors. Šajā vēstulē bija piezīme, ar kuru prasītājs tika informēts, ka viņš var celt prasību atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. pantu pret Komisiju divu mēnešu laikā kopš minētās vēstules saņemšanas.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
14
Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 13. oktobrī, prasītājs cēla šo prasību.
15
Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 23. janvārī, ERCEA izvirzīja iebildi par nepieņemamību saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 130. pantu. Prasītājs iesniedza savus apsvērumus par šo iebildi 2018. gada 5. martā.
16
Prasības pieteikumā prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
–
atcelt “lēmumus”, ar kuriem noraidīts priekšlikuma Nr. 741797‑NIP novērtējuma pārskatīšanas pieprasījums;
–
dot ERCEA norādījumu pārskatīt priekšlikuma Nr. 741797‑NIP novērtējumu.
17
Iebildē par nepieņemamību ERCEA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
–
prasību noraidīt kā nepieņemamu;
–
piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18
Apsvērumos par iebildi par nepieņemamību prasītājs lūdz Vispārējo tiesu atzīt prasību par pieņemamu.
Juridiskais pamatojums
19
Saskaņā ar Reglamenta 130. panta 1. un 7. punktu, ja to lūdz atbildētājs, Vispārējā tiesa var lemt par nepieņemamību, nelemjot par lietu pēc būtības. Turklāt saskaņā ar šī paša reglamenta 126. pantu, ja prasība ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota, Vispārējā tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma jebkurā brīdī var lemt ar motivētu rīkojumu, neveicot turpmākas procesuālās darbības.
20
Šajā gadījumā Vispārējā tiesa uzskata, ka lietas materiāli sniedz visu nepieciešamo informāciju, un nolemj lemt par prasību, neuzsākot mutvārdu procesu un nelemjot par lietu pēc būtības.
Par noteikumu ievērošanu attiecībā uz prasības pieteikuma saturu
21
ERCEA apgalvo, ka prasības pieteikumā nav ar vajadzīgo precizitāti norādīts strīda priekšmets un prasības pamati. Tā it īpaši norāda, ka prasības pieteikuma 1. un 21. punktā prasītājs atsaucas uz “negatīviem lēmumiem” saistībā ar priekšlikuma Nr. 741797‑NIP atkārtotu novērtējumu, neprecizējot tādus elementus kā apstrīdētā akta vai aktu datums vai autors, kuri ļautu bez pārpratumiem identificēt aktu vai aktus, kas ir prasības priekšmets.
22
Apsvērumos par iebildi par nepieņemamību prasītājs apgalvo, ka ERCEA arguments ir kļūdains, jo prasības pieteikumā ir ļoti skaidri aprakstīts strīda priekšmets, proti, tas, ka ERCEA, novērtējot priekšlikumu Nr. 741797‑NIP, nav ievērojusi novērtējuma procedūru. Attiecībā uz daudzskaitļa formu, kas lietota prasības pieteikuma 21. punktā, viņš apgalvo, ka nav bijis nepieciešams precizēt visus lēmumu, kuru atcelšanu viņš prasa, identifikācijas elementus, jo šie lēmumi ir pievienoti prasības pieteikuma A.2. un A.3. pielikumā.
23
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu, kas atbilstoši minēto statūtu 53. panta pirmajai daļai ir piemērojama tiesvedībā Vispārējā tiesā, un saskaņā ar [Vispārējās tiesas] Reglamenta 76. panta d) un e) punktu prasības pieteikumā ir jābūt norādītam strīda priekšmetam, izvirzītajiem pamatiem un argumentiem, kā arī šo pamatu kopsavilkumam un prasītāja prasījumiem. Šai informācijai ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Vispārējā tiesa varētu lemt par prasību, attiecīgā gadījumā bez papildus informācijas. Nolūkā garantēt tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedību, lai prasība būtu pieņemama, galvenajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, uz kuriem ir balstīta prasība, vismaz kopsavilkuma veidā, bet katrā ziņā loģiski un saprotami ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta (rīkojumi, 1993. gada 28. aprīlis, De Hoe/Komisija, T‑85/92, EU:T:1993:39, 20. punkts; 1999. gada 21. maijs, Asia Motor France u.c./Komisija, T‑154/98, EU:T:1999:109, 49. punkts, un spriedums, 1999. gada 15. jūnijs, Ismeri Europa/Revīzijas palāta, T‑277/97, EU:T:1999:124, 29. punkts).
24
Runājot precīzāk par lietas dalībnieku prasījumiem, jāuzsver, ka tajos ir definēts strīda priekšmets. Tādēļ ir svarīgi, lai tajos skaidri un nepārprotami būtu norādīts tas, ko lietas dalībnieki prasa. It īpaši, ja runa ir par prasību par tiesību akta atcelšanu, aktam, kura atcelšana tiek prasīta, ir jābūt skaidri norādītam (spriedums, 1990. gada 10. jūlijs, Automec/Komisija, T‑64/89, EU:T:1990:42, 67. punkts).
25
Šajā gadījumā ir jānorāda, ka prasības pieteikuma 1. punktā “Strīda priekšmets” prasītājs Vispārējai tiesai lūdz “atcelt [priekšlikuma Nr. 741797‑NIP] novērtējuma pārskatīšanas noraidījumu un dot [ERCEA] norādījumu pārskatīt minētā priekšlikuma novērtējumu, stingri ievērojot caurskatāmības, vienlīdzības un objektivitātes principus, kas minēti EPP noteikumos par priekšlikumu iesniegšanu un novērtēšanu”, un ka prasības pieteikuma 21. punktā “Prasījums” prasītājs lūdz Vispārējai tiesai “atcelt lēmumus, ar kuriem ir noraidīts [priekšlikuma Nr. 741797‑NIP] novērtējuma pārskatīšanas pieprasījums, un, pamatojoties uz to, ka nav tikusi ievērota novērtējuma procedūra, dot [ERCEA] norādījumu pārskatīt minētā priekšlikuma novērtējumu”.
26
No iepriekš minētā izriet, ka ar šo prasību prasītājs būtībā vēlas panākt akta, kura autore ir ERCEA, atcelšanu, lai liktu ERCEA pārskatīt priekšlikuma Nr. 741797‑NIP, ar kuru prasītājs lūdza subsidēt savu projektu, novērtējumu.
27
Tomēr savos apsvērumos par iebildi par nepieņemamību prasītājs norāda, ka viņš vēlas, lai tiktu atcelti prasības pieteikuma A.2. un A.3. pielikumā pievienotie akti. Šajos divos pielikumos ir pievienoti attiecīgi ERCEA2017. gada 23. marta lēmums un Komisijas 2017. gada 27. jūlija lēmums.
28
Prasības pieteikumā izmantotais formulējums, it īpaši daudzskaitļa formas izmantošana tās 21. punktā, lai norādītu aktus, uz kuriem attiecas prasība, kā arī tas, ka prasības pieteikumā nav precizēti ne šo aktu autori, ne to pieņemšanas datumi, bez šaubām, var radīt pārpratumus. Taču, tā kā akti, uz kuriem attiecas prasība, bija pievienoti prasības pieteikumam, tos ir iespējams identificēt.
29
Turklāt jānorāda, ka iebildē par nepieņemamību ERCEA sniedza argumentus, pirmkārt, attiecībā uz prasības par tās 2017. gada 23. marta lēmumu pieņemamību un, otrkārt, attiecībā uz prasības par Komisijas 2017. gada 27. jūlija lēmumu pieņemamību. Tādējādi, neraugoties uz neprecizitātēm prasības pieteikumā, pati atbildētāja ir varējusi identificēt abus tiesību aktus, uz ko attiecas šī prasība, un noteikt gan to autorus, gan pieņemšanas datumus.
30
No iepriekš minētā izriet, ka strīda priekšmets, kā tas definēts prasības pieteikumā, atbilst iepriekš 23. un 24. punktā minētajām prasībām. Tādēļ jāuzskata, ka ar šo prasību prasītājs lūdz atcelt divus tiesību aktus, proti, ERCEA2017. gada 23. marta lēmumu un Komisijas 2017. gada 27. jūlija lēmumu. Turklāt viņš lūdz Vispārējo tiesu izdot rīkojumu ERCEA pārskatīt priekšlikuma Nr. 741797‑NIP novērtējumu.
Par prasību atcelt ERCEA 2017. gada 23. marta lēmumu
31
ERCEA apgalvo, ka, ciktāl šī prasība attiecas uz tās 2017. gada 23. marta lēmumu, tā ir nepieņemama, jo tā ir celta pēc LESD 263. panta sestajā daļā noteiktā divu mēnešu termiņa.
32
Vispārējā tiesa uzskata, ka – cita iemesla dēļ – prasība ir acīmredzami nepieņemama, ciktāl tā attiecas uz ERCEA2017. gada 23. marta lēmumu. Faktiski pietiek vien konstatēt, ka prasītājs ir izvēlējies par šo lēmumu iesniegt administratīvu sūdzību saskaņā ar Regulas Nr. 58/2003 22. pantu un ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu par šo administratīvo sūdzību ar 2017. gada 27. jūlija lēmumu, uz kuru arī attiecas šī prasība.
33
Tādējādi, tā kā prasītājs ir veicis izvēli par labu administratīvai sūdzībai, par kuru ir pieņemts Komisijas, kas ir ERCEA aktu tiesiskuma uzraudzības iestāde, 2017. gada 27. jūlija lēmums, viņš vairs nevar tiesā apstrīdēt ERCEA2017. gada 23. marta lēmumu saskaņā ar LESD 263. pantu, turklāt neatkarīgi no jautājuma par to, vai ir pārsniegts šādas prasības iesniegšanas termiņš, ko iebildē par nepieņemamību izvirza ERCEA.
34
No tā izriet, ka prasība atcelt ERCEA2017. gada 23. marta lēmumu ir acīmredzami nepieņemama.
Par prasību atcelt Komisijas 2017. gada 27. jūlija lēmumu
35
ERCEA apgalvo, ka, ciktāl šī prasība attiecas uz Komisijas 2017. gada 27. jūlija lēmumu, tā ir nepieņemama, jo ir vērsta pret iestādi, kas nav šī akta autore.
36
Saskaņā ar Regulas Nr. 58/2003 22. panta 1. un 5. punktu, ja Komisijai lūdz veikt izpildaģentūras akta, kas skar trešo personu, tiesiskuma kontroli, tad par Komisijas skaidri vai klusējot izteikto lēmumu, ar kuru noraidīta administratīvā sūdzība, var celt prasību par tiesību akta atcelšanu Eiropas Savienības tiesā.
37
Saskaņā ar judikatūru prasības principā ir jāvērš pret apstrīdētā akta autoru (skat. rīkojumus, 2015. gada 22. jūlijs, European Children’s Fashion Association un Instituto de Economía Pública/Komisija un EACEA, T‑724/14, nav publicēts, EU:T:2015:550, 21. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2017. gada 15. novembris, Pilla/Komisija un EACEA, T‑784/16, nav publicēts, EU:T:2017:806, 54. punkts). Tā it īpaši ir gadījumā, kad atbildību par aktu var attiecināt tikai uz to Savienības iestādi, organizāciju vai struktūru, kas šo aktu ir izdevusi (šajā nozīmē skat. rīkojumus, 2008. gada 16. decembris, Itālija/Komisija un EESK, T‑117/08, nav publicēts, EU:T:2008:582, 16.–19. punkts, un 2017. gada 15. novembris, Pilla/Komisija un EACEA, T‑784/16, nav publicēts, EU:T:2017:806, 55.–60. punkts).
38
Turklāt, ja prasības pieteikumā kļūdas dēļ kā atbildētājs ir norādīta persona, kas nav apstrīdētā akta autors, tas nav iemesls prasības pieteikuma nepieņemamībai, ja tajā ir iekļauta informācija, kas ļauj nepārprotami identificēt personu, pret kuru tas ir vērsts, piemēram, apstrīdētā akta nosaukums un tā autors. Tādā gadījumā par atbildētāju ir uzskatāms apstrīdētā akta autors, lai arī tas nav norādīts prasības pieteikuma ievaddaļā. Tomēr šis gadījums ir jānošķir no gadījuma, kad prasītājs turpina norādīt uz prasības pieteikuma ievaddaļā minēto atbildētāju, pilnībā zinot, ka šis atbildētājs nav apstrīdētā akta autors. Šajā pēdējā gadījumā ir jāņem vērā prasības pieteikumā norādītais atbildētājs un attiecīgā gadījumā, balstoties uz šo informāciju, ir jāizdara secinājumi par prasības pieņemamību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1990. gada 22. novembris, Mommer/Parlaments, T‑162/89, EU:T:1990:72, 19. un 20. punkts; skat. arī rīkojumu, 2017. gada 27. marts, Frank/Komisija, T‑603/15, nav publicēts, EU:T:2017:228, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).
39
Šajā gadījumā vispirms ir jākonstatē, ka Komisija ir vienīgā 2017. gada 27. jūlija lēmuma autore. Pieņemot šo lēmumu, Komisija ir īstenojusi pilnvaras, kas tai ar Regulu Nr. 58/2003 piešķirtas ERCEA lēmumu tiesiskuma uzraudzības jomā. Tādēļ atbildību par Komisijas 2017. gada 27. jūlija lēmumu nekādā veidā nevar attiecināt uz ERCEA.
40
Pēc tam ir jāatgādina, ka iespēja celt prasību par Komisijas lēmumu, kā arī šīs prasības juridiskais pamats bija norādīti ERCEA2017. gada 23. marta lēmumā (skat. iepriekš 11. punktu). Turklāt 2017. gada 16. augusta vēstulē, kas bija pievienota Komisijas 2017. gada 27. jūlija lēmumam, kuru Pētniecības un inovāciju ĢD ģenerāldirektors nosūtīja prasītājam, Komisija bija skaidri norādīta kā puse, pret kuru attiecībā uz šo lēmumu ir jāceļ prasība par tiesību akta atcelšanu saskaņā ar LESD 263. pantu (skat. iepriekš 13. punktu).
41
Visbeidzot ir jāsecina, ka savos apsvērumos par iebildi par nepieņemamību prasītājs ir turpinājis norādīt ERCEA kā atbildētāju, lai gan ERCEA iebildē par nepieņemamību bija norādījusi, ka, ciktāl šī prasība attiecas uz Komisijas 2017. gada 27. jūlija lēmumu, tā ir jāvērš pret Komisiju.
42
No iepriekš minētā izriet, ka prasība atcelt Komisijas 2017. gada 27. jūlija lēmumu ir vērsta pret iestādi, kas nav šī akta autore. Līdz ar to šī prasība ir nepieņemama.
Par lūgumu dot norādījumu ERCEA
43
Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, veicot Savienības iestādes, organizācijas vai struktūras aktu tiesiskuma kontroli, Vispārējā tiesa nevar tām dot norādījumus vai aizstāt pēdējās minētās (spriedums, 2012. gada 10. oktobris, Grieķija/Komisija, T‑158/09, nav publicēts, EU:T:2012:530, 219. punkts; skat. arī spriedumu, 2016. gada 22. aprīlis, Itālija un Eurallumina/Komisija, T‑60/06 RENV II un T‑62/06 RENV II, EU:T:2016:233, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).
44
Līdz ar to lūgums dot norādījumu ERCEA, ko formulējis prasītājs, ir acīmredzami nepieņemams.
45
Ņemot vērā iepriekš minēto, šī prasība ir jānoraida kopumā kā nepieņemama.
Par tiesāšanās izdevumiem
46
Saskaņā ar Reglamenta 134. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam nolēmums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ERCEA prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
izdod rīkojumu:
1)
Prasību noraidīt.
2)
Nicolae Chioreanu sedz tiesāšanās izdevumus.
Luksemburgā, 2018. gada 6. novembrī
Sekretārs
E. Coulon
Priekšsēdētājs
S. Gervasoni
( *1 ) Tiesvedības valoda – rumāņu.
Full & Egal Universal Law Academy