11.11.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 383/16
Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 11. septembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Caseificio Sociale San Rocco Soc. coop. arl u.c./Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto
(Lieta C-46/18) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Piena un piena produktu nozare - Kvotas - Papildmaksājums - Regula (EEK) Nr. 3950/92 - 2. pants - Apstāklis, ka maksājumu iekasē pircējs - Piegādes, pārsniedzot ražotājam pieejamo references daudzumu - Piena cenas apmērs - Atskaitījuma obligāta piemērošana - Pārmērīgi iekasētās maksājuma summas atmaksāšana - Regula (EK) Nr. 1392/2001 - 9. pants - Pircējs - Pienākuma veikt papildmaksājumu neizpilde - Ražotāji - Pienākuma veikt ikmēneša maksājumu neizpilde - Tiesiskās paļāvības aizsardzība)
(2019/C 383/15)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Pamatlietas puses
Prasītāji: Caseificio Sociale San Rocco Soc. coop. arl, S.s. Franco un Maurizio Artuso, Claudio Matteazzi, Roberto Tellatin, Sebastiano Bolzon
Atbildētāji: Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto
Rezolutīvā daļa
1)
Padomes Regulas (EEK) Nr. 3950/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko ievieš papildmaksājumus piena un piena produktu nozarē, kas grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1256/1999 (1999. gada 17. maijs), 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskā regulējuma, kurā paredzēta kārtība, kādā pircējs no ražotājiem iekasē papildmaksājumu, nesaderības ar šo tiesību normu konstatējums nenozīmē, ka ražotāji, uz kuriem attiecas šis tiesiskais regulējums, vairs nav šī maksājuma debitori.
2)
Regulas Nr. 3950/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 1256/1999, 2. panta 4. punkts, lasot to kopsakarā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1392/2001 (2001. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu Nr. 3950/92, 9. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts, ka pārmērīgi iekasētais papildmaksājums prioritāri ir jāatmaksā ražotājiem, kuri atbilstoši valsts tiesību normai, kas nav saderīga ar Regulas Nr. 3950/92, kura grozīta ar Regulu Nr. 1256/1999, 2. panta 2. punktu, ir izpildījuši savu pienākumu veikt ikmēneša pārskaitījumu.
3)
Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tas, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā papildmaksājuma summa – kas ir jāmaksā ražotājiem, kuri nav izpildījuši piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto pienākumu veikt šī maksājuma ikmēneša pārskaitīšanu, – ir jāpārrēķina.
(1) OV C 142, 23.4.2018.