EUR-Lex -  62018CC0328 - LV

Pagaidu versija

ĢENERĀLADVOKĀTA HENRIKA SAUGMANDSGORA ĒES [HENRIK SAUGMANDSGAARD ØE]

SECINĀJUMI,

sniegti 2019. gada 14. novembrī (1)

Lieta C‑328/18 P

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

pret

Equivalenza Manufactory SL

Apelācija – Eiropas Savienības preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – Grafiskas preču zīmes “BLACK LABEL BY EQUIVALENZA” reģistrācijas pieteikums – Iebildumu process – Agrāka grafiska preču zīme “LABELL” – 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Sajaukšanas iespēja – Apzīmējumu līdzība – Apzīmējumu salīdzināšanas metode – Konfliktējošo apzīmējumu vidējas fonētiskas līdzības konstatācija – Pienākums veikt visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu

I.      Ievads

1.        Šo apelācijas sūdzību iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedumu lietā Equivalenza Manufactory/EUIPO – ITM Entreprises (“BLACK LABEL BY EQUIVALENZA”) (T‑6/17, nav publicēts, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2018:119), ar kuru tā ir atcēlusi EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 11. oktobra lēmumu lietā Nr. R 690/2016‑2 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) attiecībā uz iebildumu procesu starp ITM Entreprises SAS un Equivalenza Manufactory SL (turpmāk tekstā – “Equivalenza”).

2.        Šajā apelācijas sūdzībā ir izvirzīti vairāki tiesību jautājumi par Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā relatīvā atteikuma pamata reģistrēt apzīmējumu kā Eiropas Savienības preču zīmi, kas attiecas uz sajaukšanas iespējas esamību sabiedrības apziņā, izvērtējumu. Konkrēti, EUIPO ar šo apelācijas sūdzību lūdz Tiesu precizēt apzīmējumu salīdzināšanas metodi un apstākļus, kādos Vispārējai tiesai ir pamats uzskatīt, ka abi apzīmējumi neatbilst šajā tiesību normā paredzētajam līdzības nosacījumam.

3.        Kā es paskaidrošu šajos secinājumos, daudzos Vispārējās tiesas šajā jomā pasludinātajos spriedumos ne vienmēr ir bijusi vienāda pieeja attiecībā uz šiem dažādajiem aspektiem. Faktiski tie atšķiras tā, ka ir izveidojušies divi atšķirīgi judikatūras virzieni, kuri pagaidām pastāv līdzās, un Tiesa nav paudusi savu nostāju par labu vienam vai otram. Šī lieta sniedz tai iespēju to izdarīt.

II.    Atbilstošās tiesību normas

4.        No 2017. gada 1. oktobra Regula Nr. 207/2009 ir atcelta un aizstāta ar Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (3). Tomēr, ņemot vērā šajā strīdā aplūkotā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, proti, 2014. gada 16. decembri, kas ir izšķirošs, nosakot piemērojamās materiālās tiesības, šo strīdu reglamentē pirmās regulas materiāltiesiskās normas.

5.        Regulas Nr. 207/2009 8. apsvērumā ir noteikts:

“[Eiropas Savienības preču zīmes] piešķirtajai aizsardzībai, kuras funkcija ir jo īpaši garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi, būtu jābūt pilnīgai, ja preču zīme un apzīmējums un preces vai pakalpojumi ir identiski. Aizsardzībai būtu jāattiecas arī uz tiem gadījumiem, kad preču zīme un apzīmējums un preces vai pakalpojumi ir identiski. Būtu jāizskaidro jēdziens “līdzīgs” saistībā ar līdzības iespēju radīt neskaidrību. Iespējai radīt neskaidrību, kuras novērtējums ir atkarīgs no vairākiem elementiem, un jo īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, no asociācijām, ko var saistīt ar izmantoto vai reģistrēto apzīmējumu, līdzības pakāpe starp preču zīmi un apzīmējumu un starp norādītajām precēm vai pakalpojumiem, būtu jābūt īpašam šīs aizsardzības priekšnosacījumam.”

6.        Šīs regulas 8. pantā “Relatīvs atteikuma pamatojums [pamats]” ir noteikts:

“1.      Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

[..]

b)      ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja] pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi].

[..]

5.      Turklāt, ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku [Eiropas Savienības] preču zīmi tā ir [Savienībā] pazīstama un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības [atšķirtspējas vai reputācijas] vai tai kaitēt.”

III. Tiesvedības priekšvēsture

7.        Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 1.–10. punktā. Šīs apelācijas mērķiem to var rezumēt šādi.

8.        2014. gada 16. decembrī Equivalenza saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009 iesniedza EUIPO Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz šādu grafisku apzīmējumu:

9.        Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 3. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “smaržas”.

10.      2015. gada 18. martā ITM Entreprises, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekšējā punktā minētajām precēm sajaukšanas iespējas dēļ šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

11.      Iebildumi ir balstīti konkrēti uz zemāk attēloto agrāko grafiskās preču zīmes starptautisko reģistrāciju, attiecinātu uz Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Grieķiju, Horvātiju, Ungāriju, Lietuvu, Luksemburgu, Latviju, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju, ar Nr. 1079410, kas reģistrēta 2011. gada 1. aprīlī un attiecas uz “tualetes ūdeņiem, dezodorantiem personīgai lietošanai (smarža), smarž[ām]”:

12.      Ar 2016. gada 2. marta lēmumu Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus attiecībā uz visām apstrīdētajām precēm sakarā ar sajaukšanas iespējas esamību konkrētās sabiedrības daļas apziņā Čehijas Republikā, Ungārijā, Polijā un Slovēnijā.

13.      Ar apstrīdēto lēmumu EUIPO Apelācijas otrā padome noraidīja Equivalenza apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu. Šī apelācijas padome konstatēja, ka konkrēto sabiedrības daļu veido plaša attiecīgo četru dalībvalstu sabiedrība, kam ir vidējs uzmanības līmenis, un ka attiecīgās preces ir identiskas. Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu tā uzskatīja, ka tiem ir vidēja vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpe, kā arī atšķirības konceptuālajā aspektā. No tā [apelācijas padome] secināja, ka kopumā tie ir līdzīgi. Minētā apelācijas padome secināja, ka konkrētās sabiedrības daļas apziņā pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

IV.    Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums

14.      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 4. janvārī, Equivalenza cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu. Savas prasības pamatojumam tā izvirzīja vienu vienīgu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

15.      Izskatot šo pamatu, Vispārējā tiesa ir balstījusies uz neapstrīdētiem EUIPO apelācijas padomes konstatējumiem, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, konkrēto sabiedrības daļu veido plaša Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas un Slovēnijas sabiedrība, kam ir vidējs uzmanības līmenis, un, otrkārt, ar konfliktējošajiem apzīmējumiem apzīmētās preces ir identiskas (pārsūdzētā sprieduma 17. un 18. punkts).

16.      Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu līdzību Vispārējā tiesa, pirmkārt, salīdzināja to vizuālo, fonētisko un konceptuālo aspektu. Šajā ziņā tā uzskatīja, ka šie apzīmējumi rada atšķirīgu kopējo iespaidu no vizuālā viedokļa (pārsūdzētā sprieduma 29.–33. punkts), tiem ir vidēja līdzības pakāpe no fonētiskā viedokļa (minētā sprieduma 34.–39. punkts) un tie ir atšķirīgi konceptuālā ziņā (minētā sprieduma 40.–45. punkts).

17.      Otrkārt, Vispārējā tiesa veica visaptverošu konfliktējošo apzīmējumu līdzības vērtējumu. Šajā ziņā tā norādīja, ka, ņemot vērā, ka attiecīgās preces, proti, smaržas, parasti tiek pārdotas vai nu pašapkalpošanās veikalos, vai parfimērijas veikalos, šo apzīmējumu vizuālajam aspektam to radītajā kopējā iespaidā ir lielāka nozīme nekā to fonētiskajam un konceptuālajam aspektam. Šajā ziņā Vispārējā tiesa atkārtoja savu konstatējumu, ka minētie apzīmējumi ir atšķirīgi no vizuālā viedokļa. Turklāt tā atgādināja, ka šie paši apzīmējumi ir atšķirīgi no konceptuālā viedokļa. Vispārējā tiesa secināja, ka konfliktējošie apzīmējumi no kopējā iespaida viedokļa nav līdzīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (pārsūdzētā sprieduma 48. un 51.–55. punkts).

18.      Tā kā viens no šīs tiesību normas piemērošanas kumulatīvajiem nosacījumiem nebija izpildīts, Vispārējā tiesa nosprieda, ka apelācijas padome, konstatējot, ka pastāv sajaukšanas iespēja minētās tiesību normas izpratnē, ir pieļāvusi tiesību kļūdu (pārsūdzētā sprieduma 56. punkts). Tādējādi tā apmierināja Equivalenza vienīgo izvirzīto pamatu un atcēla apstrīdēto lēmumu.

V.      Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi

19.      Šī apelācijas sūdzība tika iesniegta 2018. gada 17. maijā.

20.      Savā apelācijas sūdzībā EUIPO prasījumi Tiesai ir šādi:

–        atcelt pārsūdzēto spriedumu un

–        piespriest Equivalenza atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21.      Savā atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību Equivalenza prasījumi Tiesai ir šādi:

–        noraidīt apelācijas sūdzību un

–        piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

VI.    Par apelācijas sūdzību

22.      Savas apelācijas sūdzības pamatojumam EUIPO izvirza vienu vienīgu pamatu, kas iedalās četrās daļās, kuras attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Atbilstoši Tiesas lūgumam savos secinājumos es vērtēšu tikai šī vienīgā pamata trešo un ceturto daļu.

A.      Lietas dalībnieku argumenti

23.      Sava vienīgā pamata trešajā daļā EUIPO norāda, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pieļaujot metodoloģisku kļūdu, jo tā pārbaudīja apstākļus, kādos attiecīgās preces tiek tirgotas, un konkrētās sabiedrības daļas pirkšanas ieradumus apzīmējumu salīdzināšanas stadijā. Saskaņā ar spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer (4) šī salīdzināšana būtu jāveic objektīvi, neņemot vērā šādus faktorus, kas attiecas uz preču zīmju izmantošanu. Tikai pēc tam, kad ir noteikts, ka pastāv vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības pakāpe, šie faktori būtu jāizvērtē visaptveroša sajaukšanas iespējas vērtējuma stadijā, lai novērtētu šai līdzības pakāpei piešķiramo nozīmi visaptverošajā vērtējumā (5).

24.      Equivalenza piekrīt EUIPO skaidrojumiem par vērtējuma metodi, kas izriet no sprieduma Lloyd Schuhfabrik Meyer. Tomēr tā uzskata, ka Vispārējā tiesa ir ievērojusi šo metodi pārsūdzētajā spriedumā. Proti, tā vispirms esot atsevišķi izvērtējusi konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības pakāpes, pēc tam veicot to līdzības visaptverošu vērtējumu vai sajaukšanas iespējas analīzi, šajā stadijā ņemot vērā vienīgi konkrētās sabiedrības daļas pirkšanas ieradumus. Tādējādi, lai gan pārsūdzētais spriedums nav sadalīts nodaļās, kas nošķir katru Vispārējās tiesas veiktās analīzes posmu, tam esot noteikta un saprotama struktūra, un šī analīze esot atbilstoša Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām.

25.      Sava vienīgā pamata ceturtajā daļā EUIPO pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pieļaujot vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, kas ietekmē konfliktējošo apzīmējumu līdzības vērtējumu.

26.      Pirmkārt, EUIPO apstrīd Vispārējās tiesas izmantoto metodi, jo visaptverošajā vērtējumā tā neesot ņēmusi vērā visus starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāvošos līdzības un atšķirības elementus. Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 28. punktā (6) Vispārējā tiesa esot pāragri “neitralizējusi” visus minēto apzīmējumu vizuālās līdzības elementus to vizuālo atšķirību dēļ, kas konstatētas, veicot to pirmo visaptverošo vērtējumu. Pēc tam tā esot izmantojusi šīs pašas vizuālās atšķirības, veicot konfliktējošo apzīmējumu otro visaptverošo vērtējumu šī sprieduma 55. punktā, lai “neitralizētu” to vidējo fonētisko līdzību. Šī divkāršā “neitralizācija”, kas ir balstīta uz vieniem un tiem pašiem atšķirības elementiem un kopējo iespaidu, nozīmējot tiesību kļūdu un sagrozot judikatūrā iedibinātos principus apzīmējumu salīdzināšanas jomā.

27.      Otrkārt, EUIPO uzskata, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi judikatūru un ir pieļāvusi metodoloģisku kļūdu, veicot konfliktējošo apzīmējumu vidējas fonētiskās līdzības “neitralizāciju” apzīmējumu salīdzināšanas stadijā un tādējādi priekšlaicīgi atsakoties no jebkāda visaptveroša sajaukšanas iespējas vērtējuma. Proti, no vienas puses, vizuālās vai fonētiskās līdzības “neitralizācija” konceptuālu atšķirību dēļ būtu jāveic tāda visaptveroša sajaukšanas iespējas vērtējuma stadijā (7), kas tiek veikts, pamatojoties uz visiem sākotnēji norādītajiem līdzības un atšķirības elementiem. “Neitralizācija” nenozīmējot, ka nav jāņem vērā iepriekš konstatētās līdzības, un tā neļaujot secināt, ka starp apzīmējumiem nav līdzības. No otras puses, konstatācija, ka starp apzīmējumiem pastāv – kaut arī vāja – līdzības pakāpe attiecībā uz vienu no to vizuālajiem, fonētiskajiem vai konceptuālajiem aspektiem, izraisot pienākumu veikt visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu (8).

28.      Equivalenza, atbildot uz EUIPO argumentāciju, kas īsumā izklāstīta šo secinājumu 26. punktā un kas esot neskaidra un juceklīga, norāda, pirmkārt, ka metodē, ko Vispārējā tiesa ir izmantojusi pārsūdzētajā spriedumā, nav pieļauta tiesību kļūda. Proti, Vispārējā tiesa esot veikusi divus atšķirīgus vērtējumus, vispirms uzskatot, ka konfliktējošie apzīmējumi, ņemot vērā to vizuālās līdzības un atšķirības elementus, rada no vizuālā viedokļa atšķirīgu kopējo iespaidu, bet pēc tam – visaptveroša līdzības vērtējuma stadijā uzskatot, ka apzīmējumi, ievērojot to nozīmīgās atšķirības no vizuālā un konceptuālā viedokļa un ņemot vērā fonētiskā aspekta vājo ietekmi attiecībā uz attiecīgo preču kategoriju, kopumā ir atšķirīgi. Līdz ar to elementi, kas tika ņemti vērā, lai noraidītu jebkādu vizuālo līdzību, un elementi, kas tika izmantoti, lai apzīmējumu visaptverošajā vērtējumā noteiktu, ka sajaukšanas iespēja nepastāv, esot atšķirīgi.

29.      Šajā ziņā Equivalenza arī uzsver, ka, lai novērtētu konfliktējošo apzīmējumu līdzības pakāpi, var būt atbilstoši izvērtēt nozīmi, kāda ir jāpiešķir to vizuālajam, fonētiskajam un konceptuālajam aspektam, ņemot vērā attiecīgo preču kategoriju un apstākļus, kādos tās tiek tirgotas (9). Šajā lietā aplūkotās preces, proti, smaržas, kā Vispārējā tiesa to pamatoti atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 51. punktā, vienmēr esot redzamas pirms iegādes. Tātad apzīmējumu vizuālajam aspektam esot lielāka nozīme, visaptveroši vērtējot konfliktējošo apzīmējumu līdzību vai vērtējot sajaukšanas iespēju.

30.      Otrkārt, atbildot uz EUIPO argumentāciju, kas īsumā izklāstīta šo secinājumu 27. punktā, Equivalenza uzskata, ka no pārsūdzētā sprieduma 46. punkta un nākamo punktu teleoloģiskas interpretācijas izriet, ka Vispārējā tiesa tiešām ir veikusi visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu. Katrā ziņā, ja Vispārējā tiesa būtu ņēmusi vērā starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāvošās retās līdzības šīs [sajaukšanas] iespējas visaptverošā vērtējuma stadijā, tā būtu nonākusi pie tāda paša secinājuma.

B.      Vērtējums

31.      Vispirms ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts relatīvs pamats atteikumam reģistrēt apzīmējumu kā Eiropas Savienības preču zīmi, kas ir balstīts uz potenciāla konflikta starp šo apzīmējumu un vienu vai vairākām agrākām preču zīmēm pastāvēšanu (10).

32.      Saskaņā ar šo tiesību normu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi tādējādi nereģistrē, “ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja] pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme”.

33.      Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru (11) minētajā tiesību normā paredzētā sajaukšanas iespēja nozīmē risku, ka sabiedrība varētu domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša [uzņēmuma] vai, attiecīgā gadījumā, ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (12).

34.      Saskaņā ar šo judikatūru šīs [sajaukšanas] iespējas esamība ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus. Šie faktori ietver tostarp agrākās preču zīmes atšķirtspēju, konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeni, agrākās preču zīmes un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes līdzības pakāpi un ar šīm preču zīmēm apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības pakāpi (13).

35.      Sajaukšanas iespējas vērtējuma visaptverošais raksturs nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamiem faktoriem – it īpaši konfliktējošo apzīmējumu līdzību un attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību – tādējādi, ka nenozīmīgu šo preču vai pakalpojumu līdzību var kompensēt apzīmējumu augstā līdzības pakāpe un otrādi (14).

36.      Tomēr šis domu gājiens, ko parasti dēvē par “savstarpējās saistības principu”, nav pilnīgs. Kā izriet no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma, kas citēts šo secinājumu 32. punktā, sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir, pirmkārt, konfliktējošo apzīmējumu identiskums vai līdzība un, otrkārt, attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība (15). Tādējādi šie divi faktori Tiesas judikatūrā ir kumulatīvi nosacījumi, lai šo tiesību normu varētu piemērot.

37.      No tā izriet, ka šis 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir acīmredzami nepiemērojams, it īpaši, ja konfliktējošie apzīmējumi nav līdzīgi. Tādā gadījumā iebildumi, kas balstīti uz šo tiesību normu, ir jānoraida uzreiz: pārējie faktori, kam ir nozīme visaptverošajā sajaukšanas iespējas vērtējumā, nekādā ziņā nevar atsvērt un novērst šo atšķirību, un līdz ar to tie nav jāizskata (16).

38.      Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa secināja, ka konfliktējošie apzīmējumi nav līdzīgi minētā 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un līdz ar to tā piemēroja iepriekšējā punktā atgādināto judikatūru (17). Tomēr EUIPO uzskata, ka šī judikatūra nebija piemērojama šajā gadījumā. Proti, pēc šī biroja domām, Vispārējā tiesa nevarēja pamatoti izdarīt šādu secinājumu pēc šo apzīmējumu salīdzināšanas. Vienīgā pamata trešā un ceturtā daļa, kas, manuprāt, ir jāizvērtē kopā, tādējādi liek apšaubīt metodi, ko Vispārējā tiesa ir piemērojusi, veicot šo salīdzināšanu.

39.      Šajā ziņā es precizēju, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā sākumā atgādināja dažus principiālus apgalvojumus no spriedumiem lietās SABEL (18) un Lloyd Schuhfabrik Meyer, kas noteica visaptverošā sajaukšanas iespējas vērtējuma pamatus tādējādi, ka, pirmkārt, šim visaptverošajam vērtējumam “attiecībā uz attiecīgo preču zīmju vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību ir jābalstās uz preču zīmju radīto kopējo iespaidu, ņemot vērā it īpaši to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus” (19), un, otrkārt, “lai novērtētu attiecīgo preču zīmju līdzības pakāpi, ir jānosaka to vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības pakāpe un attiecīgā gadījumā jānovērtē šiem atšķirīgajiem elementiem piešķiramā nozīme, ņemot vērā konkrēto preču vai pakalpojumu kategoriju un apstākļus, kādos tos tirgo” (20).

40.      Pēc tam, lai īstenotu šos apgalvojumus, Vispārējā tiesa pirmām kārtām salīdzināja konfliktējošos apzīmējumus no vizuālā viedokļa, tad no fonētiskā viedokļa un beidzot no konceptuālā viedokļa. Šajā ziņā tā vispirms uzskatīja, ka šie apzīmējumi, neraugoties uz līdzības elementiem, kuri neļāva apelācijas padomei secināt, ka nepastāv nekāda līdzība, rada atšķirīgu kopējo iespaidu no vizuālā viedokļa to daudzo un nozīmīgo atšķirību dēļ. Vēlāk Vispārējā tiesa uzskatīja, ka minētajiem apzīmējumiem ir vidēja līdzības pakāpe no fonētiskā viedokļa. Visbeidzot tā konstatēja, ka konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi no konceptuālā viedokļa (21).

41.      Otrām kārtām Vispārējā tiesa nosprieda, ka ir “jāpārbauda, vai minēto apzīmējumu atšķirības no vizuālā un konceptuālā viedokļa ir tādas, ka var izslēgt jebkādu šo apzīmējumu līdzību, vai tādas, kas drīzāk tiek atsvērtas ar to vidējo fonētiskās līdzības pakāpi”. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka “konfliktējošo apzīmējumu vizuālā, fonētiskā un konceptuālā līdzība ir jāvērtē visaptveroši un šajā vērtējumā iespējamā fonētiskā līdzība ir tikai viens no nozīmīgajiem faktoriem” (22).

42.      Šajā otrajā posmā par “visaptverošo līdzības vērtējumu” Vispārējā tiesa norādīja, ka konfliktējošo apzīmējumu vizuālajiem, fonētiskajiem vai konceptuālajiem aspektiem ne vienmēr ir vienāda nozīme un ka šajā ziņā ir jāņem vērā apstākļi, kādos attiecīgās preces tiek tirgotas. Runājot par parfimērijas izstrādājumiem, kas parasti tiek pārdoti vai nu pašapkalpošanās veikalos, vai parfimērijas veikalos, kuros patērētājam parasti ir iespēja pašam izvēlēties preces, ko viņš vēlas, vai vismaz redzēt preces pirms pirkuma, šo apzīmējumu vizuālais aspekts to kopējā iespaidā ir svarīgāks par to fonētisko un konceptuālo aspektu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa atkārtoja savu konstatējumu, ka konfliktējošie apzīmējumi nav līdzīgi no vizuālā viedokļa to daudzo un ievērojamo atšķirību dēļ. Turklāt tā atkārtoja, ka no konceptuālā viedokļa starp šiem apzīmējumiem ir atšķirība, kas izriet no tā, ka apstrīdētajā apzīmējumā ir iekļauti elementi “black” un “by equivalenza”. Šie apsvērumi lika Vispārējai tiesai secināt, ka, “ņemot vērā starp tiem pastāvošās atšķirības un neraugoties uz to vidējo līdzību no fonētiskā viedokļa, konfliktējošie apzīmējumi to kopējā iespaidā nav līdzīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē” (23).

43.      EUIPO uzskata, ka konstatējums, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv vidēja fonētiskā līdzība, uzlika Vispārējai tiesai pienākumu veikt visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu. Šis birojs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot “neitralizējusi” šo līdzību apzīmējumu salīdzināšanas stadijā un, to darot, tā esot priekšlaicīgi atteikusies no šīs [sajaukšanas] iespējas visaptveroša vērtējuma. Apstākļi, kādos tiek tirgotas attiecīgās preces, un fonētiskās līdzības iespējamā “neitralizācija” ar vizuālām un konceptuālām atšķirībām būtu bijuši jāizvērtē šī vispārējā vērtējuma stadijā, ņemot vērā šos pārējos nozīmīgos faktorus (24).

44.      Tādējādi EUIPO argumentācijā tiek izvirzīta virkne tiesību jautājumu (25). Būtībā Tiesai ir jāprecizē, vai konstatējums, ka starp apzīmējumiem pastāv noteikta līdzības pakāpe no vizuālā, fonētiskā vai konceptuālā viedokļa, ir nepieciešams un pietiekams, lai secinātu, ka šie apzīmējumi ir līdzīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, vai arī šī līdzības pakāpe var būt (un tai jābūt) samērotai attiecībā pret citos aspektos konstatētām atšķirībām kādā no “visaptveroša līdzības vērtējuma” posmiem. Tieši saistībā ar šo jautājumu ir jāprecizē stadija (apzīmējumu salīdzināšana vai visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums), kurā ir jāņem vērā apstākļi, kādos tiek tirgotas attiecīgās preces, un kurā ir jāizvērtē iespējamā starp apzīmējumiem pastāvošās līdzības “neitralizācija” to atšķirību dēļ.

45.      Kā es norādīju šo secinājumu ievadā, Vispārējās tiesas judikatūrā attiecībā uz šiem dažādajiem aspektiem pastāv atšķirīgi virzieni (1. iedaļa). Šie atšķirīgie virzieni nozīmē, ka Tiesai ir jāpauž sava nostāja (2. iedaļa), kas ir nepieciešama, lai lemtu par EUIPO vienīgā pamata trešo un ceturto daļu (3. iedaļa).

1.      Judikatūras par apzīmējumu salīdzināšanu pārskats

46.      Saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūras pirmo virzienu, kas manā ieskatā ir “stingrs” un uz kuru atsaucas EUIPO savā apelācijas sūdzībā (26), apzīmējumu salīdzināšanas stadijā to salīdzināšana secīgi ir jāveic vienīgi no vizuālā viedokļa, fonētiskā viedokļa un konceptuālā viedokļa. Ja tiek konstatēta kaut vai vāja līdzība (vismaz) vienā no šiem aspektiem, ir jāveic visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums (27). Citiem vārdiem sakot, tādā gadījumā apzīmējumi ir jāuzskata par līdzīgiem Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (28). Spriedumos, kas ir pasludināti atbilstoši šim judikatūras virzienam, kurš saskaņā ar maniem meklējumiem ir vadošs (29), nepastāv “visaptveroša līdzības vērtējuma” papildu analīze, kādu ir veikusi Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā.

47.      Savukārt saskaņā ar otru judikatūras virzienu, kuru es raksturošu kā “elastīgu”, pēc tam, kad konfliktējošo apzīmējumu vizuālie, fonētiskie un konceptuālie aspekti ir izvērtēti atsevišķi un ir konstatēta līdzības pakāpe (vismaz) vienā no šiem aspektiem, ir jāveic papildu analīze, lai noteiktu šo apzīmējumu radīto “kopējo iespaidu”. Ja Vispārējā tiesa uzskata, ka apzīmējumi rada atšķirīgu kopējo iespaidu, tā – tāpat kā pārsūdzētajā spriedumā – secina, ka tie, neraugoties uz vienā vai vairākos aspektos konstatēto līdzības pakāpi, nav līdzīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

48.      Tomēr šo judikatūru raksturo zināma necaurredzamība attiecībā uz veidu, kādā Vispārējā tiesa veic šo “visaptverošo līdzības vērtējumu”. Atsevišķos spriedumos Vispārējā tiesa ir vienīgi pārņēmusi savus konstatējumus attiecībā uz katra apzīmējuma aspekta līdzības pakāpes pastāvēšanu vai nepastāvēšanu, un secinājusi – bez īpaša pamatojuma –, ka tie ir “kopumā līdzīgi” vai – gluži pretēji – “kopumā atšķirīgi” (30). Citos spriedumos Vispārējā tiesa ir pamatojusi savus secinājumus, ņemot vērā apstākļus, kādos attiecīgās preces tiek tirgotas, vai iepriekš konstatētu līdzību iespējamu “neitralizāciju” (31).

49.      Tiesas judikatūra attiecībā uz apzīmējumu līdzības vērtējumu arī nav viennozīmīga. No vienas puses, atsevišķos tās spriedumos ir ietvertas norādes, kas sasaucas ar Vispārējās tiesas “stingrās” judikatūras virzienu. Šajā ziņā Tiesa regulāri spriež, ka nevar tikt izslēgts, ka vienīgi konfliktējošo apzīmējumu fonētiskā līdzība vai vienīgi to konceptuālā līdzība var radīt sajaukšanas iespēju, jo šādas iespējas esamība ir konstatējama, veicot šīs iespējas visaptverošu vērtējumu, kurā šī līdzība ir tikai viens no nozīmīgajiem faktoriem (32). Tādējādi konfliktējošo apzīmējumu kopējais iespaids saistībā ar to iespējamo vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību ir jāvērtē šī visaptverošā vērtējuma ietvaros (33). No šiem apsvērumiem netieši, bet noteikti izriet, ka ar to, ka pastāv līdzības pakāpe kādā no apzīmējumu aspektiem, pietiek, lai uzskatītu šos apzīmējumus par līdzīgiem Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un tas nozīmē, ka ir jāveic minētais visaptverošais vērtējums.

50.      Turklāt no sprieduma Ferrero/ITSB (34) izriet, ka, ja konfliktējošajiem apzīmējumiem “ir noteikta, pat vāja līdzība”, ir jāveic visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums. Lai gan šis apgalvojums, protams, neļauj sniegt kategorisku atbildi uz šajā lietā uzdoto jautājumu, tas vismaz liecina par vēlmi stingri ierobežot šo secinājumu 37. punktā atgādinātās judikatūras piemērošanu.

51.      No otras puses, Tiesas judikatūra ietver arī dažas norādes, kas sasaucas ar Vispārējās tiesas “elastīgo” judikatūras virzienu. It īpaši Tiesa tajā pašā spriedumā Ferrero/ITSB (35) neviennozīmīgi ir apstiprinājusi, ka “attiecīgo apzīmējumu vizuālā, fonētiskā un konceptuālā līdzība ir jāvērtē visaptveroši un šajā vērtējumā iespējamā fonētiskā līdzība ir tikai viens no nozīmīgajiem faktoriem”. Turklāt spriedumā Wolf Oil/EUIPO (36) Tiesa ir nospriedusi, ka ir “jānošķir starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāvošo konceptuālo atšķirību vērtējums no to līdzību visaptveroša vērtējuma, kas ir divi dažādi visaptverošas sajaukšanas iespējas analīzes posmi, kur pirmais minētais [posms] ir otrā [posma] priekšnosacījums” (37), šķiet, tādējādi atzīstot šī papildu analīzes posma pastāvēšanu.

52.      Analogas atšķirības ir atrodamas Vispārējās tiesas judikatūrā attiecībā uz stadiju, kurā ir jāņem vērā apstākļi, kādos attiecīgās preces vai pakalpojumi tiek tirgoti, un kurā ir jāizvērtē iespējamā starp apzīmējumiem pastāvošās līdzības “neitralizācija”.

53.      Attiecībā uz, pirmkārt, apstākļiem, kādos attiecīgās preces vai pakalpojumi tiek tirgoti, ir jānorāda, ka spriedumos, kas iekļaujas “stingrās” judikatūras virzienā, šie apstākļi ir nozīmīgs faktors visaptverošajā sajaukšanas iespējas vērtējumā (38). Šis faktors nozīmē, ka, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi, piemēram, parasti tiek pārdoti pašapkalpošanās veikalos, tā ka patērētājam vispirms ir vizuāla saskare ar konfliktējošajiem apzīmējumiem, Vispārējā tiesa piešķir dominējošo nozīmi līdzībām vai, otrādi – atšķirībām, kas konstatētas to vizuālajā aspektā, tomēr neatsakoties ņemt vērā pārējos aspektus un visus faktorus, kam ir nozīme šīs [sajaukšanas] iespējas visaptverošajā vērtējumā (39).

54.      Turpretim citos spriedumos, kuros piemērots “elastīgais” judikatūras virziens, apstākļi, kādos tiek tirgotas attiecīgās preces vai pakalpojumi, ir izvērtēti apzīmējumu salīdzināšanas stadijā. Ja šīs preces vai pakalpojumi tiek pārdoti tā, ka to vizuālais aspekts ir nozīmīgāks patērētājam, un ja Vispārējā tiesa nav konstatējusi līdzību šajā aspektā, tā nospriež, ka apzīmējumi nav līdzīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, neatkarīgi no iespējamās līdzības pakāpes attiecībā uz citiem apzīmējumu aspektiem un neizvērtējot pārējos faktorus, kam ir nozīme visaptverošajā sajaukšanas iespējas vērtējumā.

55.      Arī šajā gadījumā Tiesa vēl nav skaidri izlēmusi par labu vienai vai otrai pieejai. Proti, atsevišķos Tiesas spriedumos ir norādīts, ka apstākļi, kādos tiek tirgotas attiecīgās preces un pakalpojumi, ir nozīmīgs faktors apzīmējumu līdzības vērtējumā (40). Un otrādi – no sprieduma Il Ponte Finanziaria/ITSB (41) izriet, ka šim faktoram ir nozīme visaptverošajā sajaukšanas iespējas vērtējumā (42).

56.      Otrkārt, attiecībā uz jautājumu par līdzību starp konfliktējošajiem apzīmējumiem “neitralizāciju” Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūrā ir noteikts, ka konceptuālās atšķirības, kas atšķir apzīmējumus, noteiktos apstākļos var “neitralizēt” to vizuālo un fonētisko līdzību. Lai šāda “neitralizācija būtu iespējama, vismaz vienam no attiecīgajiem apzīmējumiem, raugoties no konkrētās sabiedrības viedokļa, jābūt skaidrai un specifiskai nozīmei, lai šī sabiedrība būtu spējīga to uzreiz uztvert (43).

57.      Ņemot to vērā, uz jautājumu par to, kurā stadijā šāda “neitralizācija” ir jāizvērtē, Vispārējās tiesas judikatūrā atkal nav viennozīmīgas atbildes. Atsevišķos spriedumos iespējamas “neitralizācijas iedarbības” pastāvēšana ir izvērtēta visaptveroša sajaukšanas iespējas vērtējuma stadijā (44). Savukārt citos [spriedumos] Vispārējā tiesa šo iespējamību ir izvērtējusi, analizējot konceptuālo līdzību (45), vai uzreiz pēc tam, kad ir veikta apzīmējumu salīdzināšana ikvienā aspektā, veicot “visaptverošo līdzības vērtējumu” (46).

58.      Turklāt, ja tiek konstatēta “neitralizācijas iedarbība”, sekas ir atšķirīgas. Atsevišķos gadījumos Vispārējā tiesa tik un tā ir veikusi visaptverošo sajaukšanas iespējas vērtējumu, izvērtējot pārējos nozīmīgos faktorus (47). Citos gadījumos Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka apzīmējumi nav līdzīgi, un uzreiz noraidījusi argumentus, kas attiecas uz šiem pārējiem faktoriem (48).

59.      Arī šajā ziņā Tiesas judikatūra nav viennozīmīga. Proti, vairākos spriedumos ir norādīts, ka līdzību “neitralizācijai” ir jānotiek visaptverošā sajaukšanas iespējas vērtējuma ietvaros un tā neatbrīvo Vispārējo tiesu no pienākuma izvērtēt pārējos faktorus, kuriem ir nozīme šajā visaptverošajā vērtējumā (49). Turklāt spriedumā Mülhens/ITSB (50) Tiesa ir paskaidrojusi, ka “neitralizācijas teorija” pastāv konkrēti sajaukšanas iespējas vērtējuma visaptverošā rakstura dēļ un savstarpējās saistības principa dēļ, kurš “nozīmē, ka starp diviem apzīmējumiem pastāvošās vizuālās un konceptuālās atšķirības var neitralizēt to fonētiskās līdzības”.

60.      Turpretī no sprieduma ITSB/riha WeserGold Getränke (51) izriet pretēja pieeja. Spriedumā, par kuru tika iesniegta apelācijas sūdzība minētajā lietā, Vispārējā tiesa, pirmkārt, apzīmējumu salīdzināšanas stadijā “neitralizēja” starp apzīmējumiem pastāvošo vizuālo un fonētisko līdzību to konceptuālās atšķirības dēļ un secināja, ka apzīmējumi “kopumā ir atšķirīgi” (52). Tomēr Vispārējā tiesa nosprieda, ka apelācijas padome bija pieļāvusi tiesību kļūdu, neizvērtējot agrākās preču zīmes atšķirtspēju – kas, atgādinu, ir faktors, kurš ir izšķirošs nevis attiecībā uz apzīmējumu līdzību, bet gan visaptverošajā sajaukšanas iespējas vērtējumā. Tiesa atcēla attiecīgo spriedumu. Tā uzskatīja, ka, tā kā Vispārējā tiesa bija secinājusi, ka konfliktējošie apzīmējumi bija “kopumā atšķirīgi”, tai nebija jāizvērtē agrākās preču zīmes atšķirtspēja (53). No tā izriet, ka Vispārējā tiesa pamatoti ir “neitralizējusi” apzīmējumu vizuālo un fonētisko līdzību to salīdzināšanas stadijā un ka “neitralizācijas iedarbība” lika secināt, ka konfliktējošie apzīmējumi nav līdzīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un šāds secinājums nozīmē, ka nav jāizskata pieteikums par iebildumu saskaņā ar šo secinājumu 37. punktā minēto judikatūru.

61.      Vēl precīzāk spriedumā Wolf Oil/EUIPO (54) Tiesa apgalvoja, ka “konfliktējošo apzīmējumu vizuālās un fonētiskās līdzības neitralizācija ar to konceptuālajām atšķirībām tiek izvērtēta šo apzīmējumu līdzības visaptverošajā vērtējumā” (55). Turklāt šajā spriedumā Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas pieeju, kas bija secinājusi, ka apzīmējumi, ņemot vērā konstatēto “neitralizācijas iedarbību”, nav līdzīgi (56).

2.      Kopsavilkums un nostājas formulēšana

62.      Rezumējot Vispārējās tiesas un Tiesas judikatūrā attiecībā uz apzīmējumu līdzību vienlaicīgi pastāv divas metodes. No vienas puses, pastāv “stingrā” metode, saskaņā ar kuru apzīmējumu salīdzināšanas stadijā Vispārējai tiesai ir jāveic vienīgi salīdzinājums no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa. Ja tā konstatē līdzības pakāpi attiecībā uz (vismaz) vienu no šiem aspektiem, tai ir jāsecina, ka apzīmējumi ir līdzīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Ja arī attiecīgās preces un pakalpojumi ir līdzīgi, Vispārējai tiesai ir jāveic visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums. Apstākļi, kādos šīs preces vai pakalpojumi tiek tirgoti, un starp apzīmējumiem konstatēto līdzību iespējamā “neitralizācija” to konceptuālās atšķirības dēļ ir jāizvērtē šī visaptverošā vērtējuma ietvaros kā visi pārējie nozīmīgie faktori.

63.      No otras puses, pastāv “elastīgā” metode, saskaņā ar kuru Vispārējai tiesai ir ne tikai jāsalīdzina apzīmējumi no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa, bet turklāt ir jāsamēro līdzības pakāpe un visos aspektos konstatētās atšķirības “visaptveroša līdzības vērtējuma” posmā, ņemot vērā, ja nepieciešams, minētos tirdzniecības apstākļus un iespējamo “neitralizācijas iedarbību”. Pieņemot, ka Vispārējā tiesa uzskata, ka atšķirības dominē pār līdzībām, tai ir jāuzskata, ka apzīmējumi nav (kopumā) līdzīgi minētā 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un tā var neveikt visaptverošo sajaukšanas iespējas vērtējumu.

64.      Es uzskatu, ka vispirms Tiesai šajā lietā būs jāieņem nostāja par labu vienai vai otrai metodei. Tai ir jāsaskaņo judikatūra par preču zīmēm un jānosaka skaidra un konsekventa nostāja šajā jomā.

65.      Šajā ziņā, pretēji tam, kā to izprot Equivalenza (57), šajā lietā nav jāatrisina tikai tīri prezentācijas jautājums. Šīs lietas pamatā ir pārbaudes, kas jāveic Vispārējai tiesai, apjoms, kad tā izskata apelācijas sūdzību par iebildumu procesu, kas pamatots ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Ir jānosaka robežas, kurās Vispārējā tiesa var piemērot šo secinājumu 37. punktā minēto judikatūru, atbrīvojot to no visaptveroša sajaukšanas iespējas vērtējuma veikšanas. “Elastīgās” metodes izvēle atvieglotu šīs judikatūras piemērošanu, turpretī “stingrās” metodes piemērošana mazinātu iespēju atsaukties uz šo judikatūru.

66.      Piekrītot, ka izvēle starp vienu vai otru metodi nav vienkārša, es uzskatu, ka, ņemot vērā visus apsvērumus, Vispārējai tiesai un Tiesai būtu jāizvēlas šo secinājumu 62. punktā aprakstītā “stingrā” metode.

67.      Šī pēdējā minētā metode, manuprāt, pirmkārt, vairāk atbilst Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta sistēmai.

68.      Šajā ziņā ir jānorāda, ka no šīs tiesību normas formulējuma attiecībā uz konfliktējošu apzīmējumu līdzību izriet divi – savā starpā saistīti un tomēr atšķirīgi – jautājumi: pirmkārt, vai šāda līdzība pastāv? Otrkārt, vai ar šādu līdzību pietiek, lai radītu sajaukšanas iespēju sabiedrības apziņā? Spriežot loģiski, ja uz pirmo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde, minētajā tiesību normā norādītais apzīmējumu līdzības nosacījums būtu jāuzskata par izpildītu neatkarīgi no atbildes, kāda būtu sniedzama uz otro jautājumu.

69.      Tāpat kā EUIPO (58), es uzskatu, ka, atbildēt uz pirmo jautājumu nozīmē vienīgi salīdzināt konfliktējošos apzīmējumus un konstatēt šo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības elementu esamību (59). Šai pirmajai apzīmējumu analīzei ir ierobežots mērķis. Tās mērķis ir vienīgi noteikt to formālo saikni. Tikai otrās analīzes ietvaros (60), proti, visaptverošā sajaukšanas iespējas vērtējuma ietvaros, kura mērķis ir sniegt atbildi uz otro – t.i., pamatjautājumu –, ir jānosaka, vai, ņemot vērā visus nozīmīgos faktorus, ar šiem līdzības elementiem pietiek, lai radītu šo [sajaukšanas] iespēju (61).

70.      Apzīmējumu salīdzināšana, protams, nevar būt pilnībā abstrakts uzdevums. Tā vienmēr ir jāveic caur attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas vidusmēra patērētāja (prezumētas) uztveres prizmu (62). Tādējādi šī salīdzināšana ir jābalsta uz “kopējo iespaidu”, ko šie apzīmējumi atstāj patērētāja atmiņā, un jāveic saskaņā ar nepilnīga attēla principu (63). Šajā kontekstā, kad Vispārējā tiesa salīdzina konfliktējošos apzīmējumus no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa un vērtē līdzību, kāda pastāv katrā no šiem aspektiem, tai noteikti ir jāsamēro līdzības un atšķirību elementi (pirmie minētie var dominēt pār otrajiem minētajiem šajā kopējā iespaidā vai otrādi), un iespējamā (vājas, vidējas vai augstas) līdzības pakāpe, kas piešķirama katram apzīmējumu aspektam, būtībā ir tikai no šī salīdzinājuma izrietošo nianšu vienkāršošana (64).

71.      Manuprāt, samērot līdzības un atšķirības elementus, veicot konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo aspektu salīdzināšanu, lai novērtētu aplūkotā aspekta līdzības pakāpi, tomēr ir kaut kas viens. Bet samērot attiecībā uz šiem dažādajiem aspektiem konstatēto līdzību un atšķirību pakāpes ir kaut kas cits.

72.      Kā būtībā norāda EUIPO (65), veikt šādas divas secīgas samērošanas (vienu, kurā tiek samēroti apzīmējumu vienā aspektā konstatēto līdzību un atšķirību elementi, lai lemtu par līdzības pakāpes esamību attiecībā uz šo aspektu; otru, kurā tiek samērotas apzīmējumu dažādajos aspektos konstatētās līdzības un atšķirības, lai lemtu par to “līdzību kopumā”) nozīmē radīt to līdzības pārmērīgas vienkāršošanas risku, tādējādi maskējot elementus, kuri, ja būtu bijuši ņemti vērā visi konkrētās lietas īpašie apstākļi, varētu pierādīt sajaukšanas iespēju. Šajā ziņā es atgādinu, ka nevar izslēgt, ka vienīgi divu apzīmējumu fonētiskā līdzība vai vienīgi to konceptuālā līdzība noteiktos apstākļos var radīt šo [sajaukšanas] iespēju (66).

73.      Tādējādi apzīmējumu salīdzināšanas “elastīgā” metode un “visaptveroša līdzības vērtējuma” posms, manuprāt, sajauc abas šo secinājumu 69. punktā minētās analīzes un pārsniedz apzīmējumu salīdzināšanai noteikto mērķi. Šīs metodes piemērošana varētu nozīmēt, ka minētās salīdzināšanas stadijā tiktu izlemts jautājums par iespējamo sajaukšanas iespējas pastāvēšanu.

74.      Šajā ziņā man ir jāuzsver fakts, ka tas, vai starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāvošā līdzība ir pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju, nevar tikt vērtēts neatkarīgi no citiem faktoriem, kuriem ir nozīme šīs iespējas visaptverošajā vērtējumā, un neatkarīgi no savstarpējas saistības principa, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk šo [sajaukšanas iespējas] vērtējumu saskaņot ar konkrētās sabiedrības daļas [apzīmējumu] faktisko uztveri (67). Šajā ziņā tādiem faktoriem kā, piemēram, sabiedrības uzmanības līmenis un agrākās preču zīmes atšķirtspēja ir izšķiroša nozīme. Patērētājs, kam ir augsts uzmanības līmenis, uztvers atšķirības, kuras nepamanītu patērētājs ar vāju uzmanību. Tāpat, saskaroties ar agrāku preču zīmi, kurai ir augsta atšķirtspēja, jo to veido oriģināli elementi, sabiedrība nepiešķirs nekādu nozīmi konfliktējošo apzīmējumu atšķirībām, bet, saskaroties ar preču zīmi, kurai ir zema atšķirtspēja, jo to veido aprakstoši, uzvedinoši vai kopīgi elementi, sabiedrība piešķirs lielāku nozīmi to atšķirībām (68).

75.      Turklāt es, tāpat kā EUIPO, uzskatu (69), ka ne apstākļu, kādos attiecīgās preces vai pakalpojumi tiek tirgoti, ne arī iespējamās “neitralizācijas iedarbības” ņemšanai vērā nevajadzētu ļaut Vispārējai tiesai uzreiz – apzīmējumu salīdzināšanas stadijā – “dzēst” līdzības pakāpi, kas konstatēta attiecībā uz kādu no to aspektiem (a fortiori, ja runa ir, kā tas ir šajā gadījumā, par vidēju fonētiskās līdzības pakāpi).

76.      Proti, no vienas puses, uz apstākļu, kādos attiecīgās preces un pakalpojumi tiek tirgoti, ņemšanu vērā pēc būtības attiecas tāda uz nākotni vērsta analīze par konfliktējošo apzīmējumu iespējamo izmantošanu tirgū, kas iekļaujas visaptverošajā sajaukšanas iespējas vērtējumā (70). Runa vairs nav par apzīmējumu salīdzināšanu, lai atklātu līdzības vai atšķirības, bet gan par to, ka ir jānosaka, cik lielā mērā konstatētās līdzības ļauj pierādīt šo [sajaukšanas] iespēju. Ja, piemēram, preces tiek pārdotas tā, ka patērētājs ar konfliktējošajiem apzīmējumiem vispirms saskaras vizuāli, manuprāt, no tā izriet tikai tas, ka ir mazāk iespējams, ka to fonētiskā līdzība radīs minēto [sajaukšanas] iespēju. Tomēr šī iespējamība nevar tikt izslēgta un tā ir atkarīga no visiem šī visaptverošā vērtējuma faktoriem. Līdz ar to Vispārējā tiesa nevar neņemt vērā šādu līdzību apzīmējumu salīdzināšanas stadijā.

77.      No sprieduma Lloyd Schuhfabrik Meyer (71), manuprāt, neizriet atšķirīga interpretācija. Es, tāpat kā EUIPO (72), šo spriedumu saprotu tādējādi, ka, lai noteiktu sajaukšanas iespējas esamību, ir konkrēti jāsalīdzina konfliktējošie apzīmējumi dažādos to aspektos un, pieņemot, ka šajā kontekstā līdzības pakāpe ir konstatēta vienā no aspektiem, ir “jāizvērtē, cik liela nozīme” ir šai konstatācijai, lai pierādītu šo [sajaukšanas] iespēju, it īpaši ņemot vērā apstākļus, kādos attiecīgās preces vai pakalpojumi tiek tirgoti. Citiem vārdiem sakot, Tiesa vēlējās tikai precizēt, cik lielā mērā apzīmējumu līdzības pakāpes konstatēšana konkrētā aspektā (šajā lietā runa bija par fonētisko līdzību) pierāda sajaukšanas iespējas esamību, neskarot citus nozīmīgos faktorus (73).

78.      No otras puses, “neitralizācijas teorija” pēc būtības arī ietilpst visaptverošajā sajaukšanas iespējas vērtējumā. Šī teorija parāda tikai to, ka starp diviem konfliktējošiem apzīmējumiem pastāvošās konceptuālās atšķirības var samazināt iespēju, ka patērētājs sajauks attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi, neraugoties uz šo apzīmējumu vizuālo un/vai fonētisko līdzību. Šādā gadījumā šo līdzību iedarbība uz to, kā patērētājs uztvers šos apzīmējumus, tiek “mazināt[a] lielā mērā” (74). Tomēr nevar tikt izslēgts, ka, neraugoties uz to, minētās līdzības atsevišķos gadījumos var radīt sajaukšanas iespēju (75). Manuprāt, iespējamas “neitralizācijas” konstatēšanai nebūtu jāļauj Vispārējai tiesai likvidēt šīs minētās līdzības apzīmējumu salīdzināšanas stadijā un to atbrīvot no pienākuma izvērtēt pārējos faktorus, kuriem ir nozīme sajaukšanas iespējas vērtējumā (76).

79.      Otrkārt, tāpat man šķiet, ka “stingrā” metode vairāk atbilst Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķim. Šajā ziņā es atgādinu, ka šīs tiesību normas mērķis galvenokārt ir aizsargāt saimnieciskās darbības subjektu konkurences intereses, novēršot, ka apzīmējumi, kas var apdraudēt tiem piederošo preču zīmju izcelsmes funkciju, tiek reģistrēti kā tādi (77).

80.      Ņemot vērā šo mērķi, preču zīmes īpašniekam, kas iebilst pret apzīmējuma reģistrāciju, manuprāt, vajadzētu būt taisnīgai iespējai pierādīt sajaukšanas iespēju un aizsardzības nepieciešamību. It īpaši, viņam vajadzētu būt iespējai pierādīt, ka, piemēram, ņemot vērā visus apstākļus, vienīgi ar apzīmējumu konceptuālu vai fonētisku līdzību pietiek, lai radītu šo [sajaukšanas] iespēju (78). Šajā ziņā apzīmējumu līdzības nosacījumam vajadzētu būt minimālajam priekšnosacījumam, lai varētu izmantot šo aizsardzību, un šim nosacījumam, izņemot patiešām acīmredzama pārkāpuma gadījumu, nevajadzētu būt iemeslam, lai izbeigtu strīdu par minēto [sajaukšanas] iespēju (79). Tātad šo secinājumu 37. punktā minētā judikatūra būtu piemērojama piesardzīgi.

81.      Man arī nešķiet, ka “stingrā” metode pārsniedz to, ko prasa Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītais aizsardzības mērķis.

82.      It īpaši pienākums veikt visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu, ja ir konstatēta konfliktējošo apzīmējumu līdzības pakāpe kādā no aspektiem, nenozīmē, ka šīs [sajaukšanas] iespējas pastāvēšana ir jāpieļauj automātiski (un tātad noteikti) pat tad, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ir identiski (80).

83.      Proti, visaptverošajam sajaukšanas iespējas vērtējumam ir jāļauj katrā atsevišķā gadījumā noteikt, vai agrākā preču zīme, uz kuru balstīti iebildumi, ir pelnījusi aizsardzību atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajam mērķim. Tātad konfliktējošo apzīmējumu līdzība un attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzība pati par sevi nevar noteikt šī vērtējuma rezultātu. It īpaši šajā ziņā izšķiroša nozīme ir jāpiešķir šīs agrākās preču zīmes atšķirtspējai. Saskaņā ar Tiesas judikatūru, jo lielāka ir agrākās preču zīmes atšķirtspēja, jo lielāka ir sajaukšanas iespēja (81) un otrādi. Attiecībā uz preču zīmi, kurai ir zema atšķirtspēja un kurai tādējādi ir samazināta spēja identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, kā tādus, kuru izcelsme ir no noteikta uzņēmuma, apzīmējumu līdzības pakāpei būtu jābūt augstai, lai pamatotu sajaukšanas iespēju, pretējā gadījumā radot varbūtību, ka preču zīmei un tās īpašniekam tiek piešķirta pārmērīga aizsardzība (82).

84.      Protams, atsevišķi spriedumi liecina par novirzi šajā jomā. Vispārējā tiesa tādējādi dažkārt ir nospriedusi, ka tikai ar preču identitātes un apzīmējumu noteiktas, pat vājas līdzības konstatēšanu katrā ziņā pietiek, lai radītu sajaukšanas iespēju, neatkarīgi no agrākās preču zīmes zemās atšķirtspējas (83). Šie spriedumi manā skatījumā attālinās no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā mērķa un rada vāju preču zīmju “pārmērīgas aizsardzības” problēmu, kas ir plaši komentēta (84).

85.      Tomēr, lai arī šī problēma ir īsta, es neuzskatu, ka risinājums ir rodams apzīmējumu salīdzināšanas “elastīgajā” metodē. Faktiski risinājums ir izvērtēt no jauna nozīmi, kāda jāpiešķir agrākās preču zīmes atšķirtspējai visaptverošajā sajaukšanas iespējas vērtējumā.

86.      Treškārt, es uzskatu, ka tiesiskās drošības apsvērumi liecina pret šīs “elastīgās” metodes pieņemšanu. Proti, manuprāt, šis princips konkrēti nozīmē, ka, ciktāl tas iespējams, argumentiem ir jābūt caurskatāmiem un lēmumiem jābūt paredzamiem. Tomēr “visaptverošo līdzības vērtējuma” stadiju Vispārējās tiesas spriedumos bieži raksturo zināma necaurredzamība (85), un apzīmējumu līdzību un atšķirību dubulta samērošana, kas no tās izriet, ietekmē to salīdzināšanas rezultāta paredzamību (86). Turpretī “stingrā” metode, manuprāt, piedāvā skaidru argumentāciju šajā jomā.

87.      Visbeidzot, dodot priekšroku “elastīgajai” metodei, neizbēgami tiktu radīts saspīlējums ar judikatūru attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu (87). Šajā ziņā es atgādinu, ka šīs pēdējās minētās tiesību normas kontekstā Tiesa ir devusi priekšroku “stingrai” pieejai, – ja Vispārējā tiesa starp konfliktējošiem apzīmējumiem konstatē noteiktu, pat vāju līdzību vienā no vizuālajiem, fonētiskajiem vai konceptuālajiem aspektiem, tai ir visaptveroši jāvērtē nozīmīgie faktori, lai noteiktu, vai konkrētā sabiedrības daļa var izveidot saikni starp šiem apzīmējumiem (88). Saspīlējums būtu vēl lielāks, jo principā apzīmējumu līdzības nosacījums, kas ir kopīgs šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 8. panta 5. punktam, būtu jāizvērtē vienādi vienas vai otras tiesību normas ietvaros (89).

3.      Atbilde uz EUIPO vienīgā pamata trešo un ceturto daļu

88.      Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, es uzskatu, ka vienīgā pamata, uz ko ir atsaucies EUIPO savā apelācijas sūdzībā, trešā un ceturtā daļa ir pamatotas. Vispārējā tiesa, īstenojot “visaptveroša līdzības vērtējuma” posmu pārsūdzētā sprieduma 46.–54. punktā, šajā kontekstā šī sprieduma 48., 51. un 53. punktā ņemot vērā apstākļus, kādos tiek tirgotas attiecīgās preces, kā arī [ņemot vērā] minētā sprieduma 54. punktā, ka starp apzīmējumiem pastāv atšķirība no konceptuālā viedokļa, un, visbeidzot, tā paša sprieduma 55. punktā secinot, ka, “neraugoties uz to vidējo līdzību no fonētiskā viedokļa, konfliktējošie apzīmējumi to kopējā iespaidā nav līdzīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē”, manuprāt, nav ievērojusi šo tiesību normu.

89.      Manā ieskatā šīs tiesību kļūdas liek apšaubīt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas tiesiskumu. Proti, Vispārējā tiesa minētās rezolutīvās daļas 1. punktā, konstatēdama sajaukšanas iespējas esamību, iepriekš saskaņā ar šo secinājumu 62. punktā aprakstīto metodi neveikusi visaptverošu šīs [sajaukšanas] iespējas vērtējumu, nevarēja likumīgi nospriest atcelt apstrīdēto lēmumu. Tādēļ ierosinu Tiesai, neskarot atbildi, kas jāsniedz uz vienīgā pamata pirmo un otro daļu, atcelt šo spriedumu.

VII. Secinājumi

90.      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedumu lietā Equivalenza Manufactory/EUIPO – ITM Entreprises (“BLACK LABEL BY EQUIVALENZA”) (T‑6/17, nav publicēts, EU:T:2018:119).

1      Oriģinālvaloda – franču.

2      Padomes Regula (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

3      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2017. gada 14. jūnijs) (OV 2017, L 154, 1. lpp.). Skat. šīs regulas 211. un 212. pantu.

4      Spriedums, 1999. gada 22. jūnijs (C‑342/97, turpmāk tekstā – “spriedums Lloyd Schuhfabrik Meyer”, EU:C:1999:323, 27. punkts).

5      Skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker (C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 36. punkts).

6      Kā norāda Equivalenza, šeit EUIPO norādītais punkts patiesībā ir pārsūdzētā sprieduma 32. punkts.

7      Skat. spriedumus, 2006. gada 12. janvāris, Ruiz-Picasso u.c./ITSB (C‑361/04 P, EU:C:2006:25, 20., 21. un 25. punkts), kā arī 2006. gada 23. marts, Mülhens/ITSB (C‑206/04 P, EU:C:2006:194, 21. un 36. punkts).

8      Skat. spriedumus, 2011. gada 24. marts, Ferrero/ITSB (C‑552/09 P, EU:C:2011:177, 66. punkts), kā arī 2009. gada 2. decembris, Volvo Trademark/ITSB – Grebenshikova (“SOLVO”) (T‑434/07, EU:T:2009:480, 50. punkts).

9      Skat. spriedumu Lloyd Schuhfabrik Meyer (27. punkts).

10      Skat. Regulas Nr. 207/2009 7. un 8. apsvērumu.

11      Jāuzsver, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts sakrīt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.), 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tātad judikatūra par pirmo tiesību normu ir piemērojama otrajai tiesību normai un otrādi. Turklāt šajās abās tiesību normās ir pārņemtas attiecīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) un Padomes Direktīvas 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), identiskās tiesību normas, kas ar tām ir aizstātas. Tādējādi judikatūra par šiem iepriekšējiem pantiem ir piemērojama jaunajiem [pantiem] (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2003. gada 20. marts, LTJ Diffusion (C‑291/00, EU:C:2003:169, 41. un 43. punkts), kā arī 2015. gada 10. decembris, El Corte Inglés/ITSB (C‑603/14 P, EU:C:2015:807, 37. punkts)). Tātad šajos secinājumos es atsaukšos uz pasludinātajiem spriedumiem par sajaukšanas iespēju, kuros ir atsauce uz kādu no šīm tiesību normām, lai kura tā būtu.

12      Skat. it īpaši spriedumus, 1998. gada 29. septembris, Canon (C‑39/97, EU:C:1998:442, 26., 27. un 29. punkts); 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker (C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 33. punkts), kā arī 2010. gada 24. jūnijs, Becker/Harman International Industries (C‑51/09 P, EU:C:2010:368, 31. punkts).

13      Skat. it īpaši Regulas Nr. 207/2009 8. apsvērumu un spriedumus, 1997. gada 11. novembris, SABEL (C‑251/95, EU:C:1997:528, 22. punkts); 2006. gada 12. janvāris, Ruiz-Picasso u.c./ITSB (C‑361/04 P, EU:C:2006:25, 18. punkts), kā arī 2019. gada 12. jūnijs, Hansson (C‑705/17, EU:C:2019:481, 41. punkts).

14      Skat. it īpaši spriedumus, 1998. gada 29. septembris, Canon (C‑39/97, EU:C:1998:442, 17. punkts); Lloyd Schuhfabrik Meyer (19. punkts), un 2019. gada 12. jūnijs, Hansson (C‑705/17, EU:C:2019:481, 43. punkts).

15      Skat. it īpaši spriedumus, 1998. gada 29. septembris, Canon (C‑39/97, EU:C:1998:442, 22. punkts); 2008. gada 11. decembris, Gateway/ITSB (C‑57/08 P, nav publicēts, EU:C:2008:718, 45. un 52. punkts), kā arī 2017. gada 20. septembris, The Tea Board/EUIPO (no C‑673/15 P līdz C‑676/15 P, EU:C:2017:702, 47. punkts).

16      Skat. it īpaši spriedumus, 2004. gada 12. oktobris, Vedial/ITSB (C‑106/03 P, EU:C:2004:611, 54. punkts); 2008. gada 11. decembris, Gateway/ITSB (C‑57/08 P, nav publicēts, EU:C:2008:718, 56. un 57. punkts), kā arī 2011. gada 24. marts, Ferrero/ITSB (C‑552/09 P, EU:C:2011:177, 65., 66. un 68. punkts).

17      Skat. pārsūdzētā sprieduma 55. un 56. punktu.

18      Spriedums, 1997. gada 11. novembris (C‑251/95, EU:C:1997:528).

19      Skat. it īpaši spriedumus, 1997. gada 11. novembris, SABEL (C‑251/95, EU:C:1997:528, 23. punkts), kā arī 2006. gada 12. janvāris, Ruiz-Picasso u.c./ITSB (C‑361/04 P, EU:C:2006:25, 19. punkts). Skat. pārsūdzētā sprieduma 19. punktu.

20      Skat. it īpaši spriedumus Lloyd Schuhfabrik Meyer (27. punkts); 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker (C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 36. punkts), kā arī 2011. gada 24. marts, Ferrero/ITSB (C‑552/09 P, EU:C:2011:177, 85. punkts). Skat. pārsūdzētā sprieduma 20. punktu.

21      Skat. pārsūdzētā sprieduma 26.–45. punktu.

22      Pārsūdzētā sprieduma 46. un 47. punkts.

23      Skat. pārsūdzētā sprieduma 48. un 51.–55. punktu.

24      Skat. šo secinājumu 23., 26. un 27. punktu.

25      Šajā ziņā, ja starp apzīmējumiem pastāvošo līdzību un atšķirību vērtējums ir faktiska rakstura analīze, kas, izņemot sagrozīšanu, neietilpst Tiesas kontrolē apelācijas sūdzības ietvaros (skat. it īpaši spriedumu, 2010. gada 2. septembris, Calvin Klein Trademark Trust/ITSB (C‑254/09 P, EU:C:2010:488, 50. punkts)), jautājums par to, vai Vispārējā tiesa nav ievērojusi tiesību principus, kas piemērojami to līdzības vērtējumam, vai ir pieļāvusi metodoloģisku kļūdu, ir tiesību jautājums (skat. it īpaši spriedumu, 2019. gada 4. jūlijs, FTI Touristik/EUIPO (C‑99/18 P, EU:C:2019:565, 25. punkts)).

26      Turklāt EUIPO ir apņēmies ievērot šo judikatūras virzienu savā lēmumu praksē. Skat. EUIPO, Pamatnostādnes Eiropas Savienības preču zīmju izskatīšanai, C daļas 2. iedaļas 4. nodaļas 1.4. punkts “Iespējamais salīdzinājuma iznākums”.

27      Skat. it īpaši spriedumu, 2009. gada 2. decembris, “SOLVO” (T‑434/07, EU:T:2009:480, 50. punkts).

28      Šajā pašā nozīmē skat. Vispārējās tiesas judikatūrā minēto apgalvojumu, ka divas preču zīmes ir līdzīgas, ja no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa tās vismaz daļēji ir vienādas vienā vai vairākos vizuālajos, fonētiskajos un konceptuālajos aspektos (skat. it īpaši spriedumus, 2002. gada 23. oktobris, Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”) (T‑6/01, EU:T:2002:261, 30. punkts); 2005. gada 20. aprīlis, Faber Chimica/ITSB – Industrias Quimicas Naber (“Faber”) (T‑211/03, EU:T:2005:135, 26. punkts), kā arī 2010. gada 15. decembris, Novartis/ITSB – Sanochemia Pharmazeutika (“TOLPOSAN”) (T‑331/09, EU:T:2010:520, 43. punkts)).

29      Skat. it īpaši spriedumus, 2003. gada 3. jūlijs, Alejandro/ITSB – Anheuser-Busch (“BUDMEN”) (T‑129/01, EU:T:2003:184, 54. un nākamie punkti); 2004. gada 3. marts, Mülhens/ITSB – Zirh International (“ZIRH”) (T‑355/02, EU:T:2004:62, 47. un nākamie punkti); 2004. gada 6. oktobris, New Look/ITSB – Naulover (“NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”) (no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03, EU:T:2004:293, 40. un nākamie punkti); 2006. gada 12. janvāris, Devinlec/ITSB – TIME ART (“QUANTUM”) (T‑147/03, EU:T:2006:10, 92. un nākamie punkti); 2013. gada 16. septembris, Golden Balls/ITSB – Intra-Presse (“GOLDEN BALLS”) (T‑448/11, nav publicēts, EU:T:2013:456, 51. un 52. punkts); 2013. gada 16. oktobris, Zoo Sport/ITSB – K‑2 (“ZOOSPORT”) (T‑453/12, nav publicēts, EU:T:2013:532, 87. un nākamie punkti); 2015. gada 13. maijs, Harper Hygienics/ITSB – Clinique Laboratories (“CLEANIC Kindii”) (T‑364/12, nav publicēts, EU:T:2015:277, 63. un nākamie punkti); 2015. gada 13. maijs, Ferring/ITSB – Kora (“Koragel”) (T‑169/14, nav publicēts, EU:T:2015:280, 69. un nākamie punkti); 2015. gada 3. jūnijs, Giovanni Cosmetics/ITSB – Vasconcelos & Gonçalves (“GIOVANNI GALLI”) (T‑559/13, EU:T:2015:353, 99. un nākamie punkti), kā arī 2018. gada 13. marts, Hotelbeds Spain/EUIPO – Guidigo Europe (“Guidego what to do next”) (T‑346/17, nav publicēts, EU:T:2018:134, 59. un nākamie punkti). Atsevišķos gadījumos Vispārējā tiesa pēc tam, kad tā ir konstatējusi līdzību (vismaz) vienā aspektā, formāli secina, ka apzīmējumi ir līdzīgi (skat. it īpaši spriedumu, 2009. gada 16. septembris, Dominio de la Vega/ITSB – Ambrosio Velasco (“DOMINIO DE LA VEGA”) (T‑458/07, nav publicēts, EU:T:2009:337, 44. punkts)). Vēl citos gadījumos Vispārējā tiesa uzreiz veic visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu (skat. it īpaši spriedumus, 2011. gada 24. marts, XXXLutz Marken/ITSB – Natura Selection (“Linea Natura Natur hat immer Stil”) (T‑54/09, nav publicēts, EU:T:2011:118, 67. un nākamie punkti), kā arī 2013. gada 29. janvāris, Fon Wireless/ITSB – nfon (“nfon”) (T‑283/11, nav publicēts, EU:T:2013:41, 62. un nākamie punkti)).

30      Skat. it īpaši spriedumus, 2008. gada 15. janvāris, Hoya/ITSB – Indo (“AMPLITUDE”) (T‑9/05, nav publicēts, EU:T:2008:8, 59. punkts); 2009. gada 23. septembris, Arcandor/ITSB – dm drogerie markt (“S‑HE”) (T‑391/06, nav publicēts, EU:T:2009:348, 54. punkts); 2010. gada 15. decembris, “TOLPOSAN” (T‑331/09, EU:T:2010:520, 54.–56. punkts); 2011. gada 10. maijs, Emram/ITSB – Guccio Gucci (“G”) (T‑187/10, nav publicēts, EU:T:2011:202, 68. punkts); 2012. gada 15. marts, Cadila Healthcare/ITSB – Novartis (“ZYDUS”) (T‑288/08, nav publicēts, EU:T:2012:124, 57. punkts); 2014. gada 15. oktobris, El Corte Inglés/ITSB – English Cut (“The English Cut”) (T‑515/12, nav publicēts, EU:T:2014:882, 33. punkts), kā arī 2018. gada 26. aprīlis, Messi Cuccittini/EUIPO – J‑M.‑E.V. e hijos (“MESSI”) (T‑554/14, nav publicēts, EU:T:2018:230, 64. punkts). No šiem spriedumiem, šķiet, izriet, ka apzīmējumi ir “kopumā līdzīgi”, ja tiem ir zināma vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpe, neraugoties uz to konceptuālo atšķirību. Un otrādi – apzīmējumi, kas no vizuālā un fonētiskā viedokļa ir atšķirīgi, tiek uzskatīti par “kopumā atšķirīgiem”, neraugoties uz zināmu konceptuālo līdzību. Dīvainā kārtā šis papildu posms reizēm ir licis Vispārējai tiesai nospriest, ka apzīmējumi, attiecībā uz kuriem tā bija konstatējusi atšķirību ikvienā no aspektiem, ir “kopumā līdzīgi” (skat. it īpaši spriedumu, 2012. gada 31. janvāris, Spar/ITSB – Spa Group Europe (“SPA GROUP”) (T‑378/09, nav publicēts, EU:T:2012:34, 38., 47., 53. un 54. punkts).

31      Skat. it īpaši spriedumus, 2008. gada 2. decembris, Ebro Puleva/ITSB – Berenguel (“BRILLO’S”) (T‑275/07, nav publicēts, EU:T:2008:545, 24. un 28. punkts); 2011. gada 15. februāris, Yorma’s/ITSB – Norma Lebensmittelfilialbetrieb (“YORMA’S”) (T‑213/09, nav publicēts, EU:T:2011:37, 86. punkts); 2013. gada 21. februāris, Esge/ITSB – De’Longhi Benelux (“KMIX”) (T‑444/10, nav publicēts, EU:T:2013:89, 35.–42. punkts), kā arī 2014. gada 11. decembris, Coca-Cola/ITSB – Mitico (“Master”) (T‑480/12, EU:T:2014:1062, 66.–71. punkts).

32      Attiecībā uz fonētisko līdzību skat. spriedumus Lloyd Schuhfabrik Meyer (28. punkts), un 2006. gada 23. marts, Mülhens/ITSB (C‑206/04 P, EU:C:2006:194, 21. punkts). Attiecībā uz konceptuālo līdzību skat. spriedumu, 1997. gada 11. novembris, SABEL (C‑251/95, EU:C:1997:528, 24. punkts).

33      Skat. spriedumus, 2006. gada 23. marts, Mülhens/ITSB (C‑206/04 P, EU:C:2006:194, 21. un 23. punkts); 2007. gada 13. septembris, Il Ponte Finanziaria/ITSB (C‑234/06 P, EU:C:2007:514, 35. punkts), kā arī šajā nozīmē – 2015. gada 25. jūnijs, Loutfi Management Propriété intellectuelle (C‑147/14, EU:C:2015:420, 24. un 25. punkts).

34      Spriedums, 2011. gada 24. marts (C‑552/09 P, EU:C:2011:177, 66. punkts).

35      Spriedums, 2011. gada 24. marts (C‑552/09 P, EU:C:2011:177, 86. punkts). Neviennozīmība ir rodama faktā, ka Tiesa, pamatojot savu interpretāciju, šeit ir atsaukusies uz 2006. gada 23. marta sprieduma Mülhens/ITSB (C‑206/04 P, EU:C:2006:194) 21. punktu, kurā bija norādīts uz nepieciešamību savstarpēji izvērtēt starp apzīmējumiem pastāvošās līdzības un atšķirības no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa, veicot visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu (nevis visaptverošu līdzības vērtējumu).

36      Spriedums, 2017. gada 5. oktobris (C‑437/16 P, nav publicēts, EU:C:2017:737).

37      Spriedums, 2017. gada 5. oktobris, Wolf Oil/EUIPO (C‑437/16 P, nav publicēts, EU:C:2017:737, 45. punkts). Tāpat 2010. gada 15. janvāra rīkojumā lietā Messer Group/Air Products and Chemicals (C‑579/08 P, nav publicēts, EU:C:2010:18, 50. punkts) Tiesa ir apstiprinājusi Vispārējās tiesas pieeju, proti, salīdzināt attiecīgos apzīmējumus, lai noteiktu, vai tie ir līdzīgi “no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa, kā arī kopumā” (mans izcēlums).

38      Skat. it īpaši spriedumus, 2004. gada 6. oktobris, “NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection” (no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03, EU:T:2004:293, 49. punkts); 2006. gada 23. februāris, Il Ponte Finanziaria/ITSB – Marine Enterprise Projects (“BAINBRIDGE”) (T‑194/03, EU:T:2006:65, 116. punkts); 2007. gada 12. septembris, Koipe/ITSB – Aceites del Sur (“La Española”) (T‑363/04, EU:T:2007:264, 109.–111. punkts); 2012. gada 15. marts, “ZYDUS” (T‑288/08, nav publicēts, EU:T:2012:124, 63.–66. punkts); 2010. gada 15. decembris, “TOLPOSAN” (T‑331/09, EU:T:2010:520, 61. un 62. punkts); 2014. gada 27. februāris, Pêra-Grave/ITSB – Fundação Eugénio de Almeida (“QTA S. JOSÉ DE PERAMANCA”) (T‑602/11, nav publicēts, EU:T:2014:97, 57.–59. punkts); 2014. gada 28. aprīlis, Longevity Health Products/ITSB – Weleda Trademark (“MENOCHRON”) (T‑473/11, nav publicēts, EU:T:2014:229, 48. un 49. punkts); 2015. gada 13. maijs, “Koragel” (T‑169/14, nav publicēts, EU:T:2015:280, 79.–83. punkts); 2015. gada 3. jūnijs, “GIOVANNI GALLI” (T‑559/13, EU:T:2015:353, 128.–130. punkts); 2016. gada 24. novembris, CG/EUIPO – Perry Ellis International Group (“P PRO PLAYER”) (T‑349/15, nav publicēts, EU:T:2016:677, 74. un 75. punkts). kā arī 2017. gada 10. oktobris, Cofra/EUIPO – Armand Thiery (“1841”) (T‑233/15, nav publicēts, EU:T:2017:714, 119. punkts).

39      Konkrēti, saskaņā ar šiem spriedumiem konfliktējošo apzīmējumu līdzība “nozīmīgākā” aspektā palielina iespēju, ka patērētājs var sajaukt attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi, un otrādi – atšķirība šajā aspektā samazina šo [sajaukšanas] iespēju. EUIPO ir apņēmies ievērot šo pieeju savā lēmumu praksē (skat. EUIPO, Pamatnostādnes Eiropas Savienības preču zīmju izskatīšanai, C daļas 2. iedaļas 7. nodaļas 4. punkts “Preču un pakalpojumu iegādāšanās veida ietekme”).

40      Skat. it īpaši spriedumu, 2013. gada 17. oktobris, Isdin/Bial-Portela (C‑597/12 P, EU:C:2013:672, 20. un 22. punkts), un rīkojumu, 2013. gada 14. novembris, TeamBank Nürnberg/ITSB (C‑524/12 P, nav publicēts, EU:C:2013:874, 61. punkts).

41      Spriedums, 2007. gada 13. septembris (C‑234/06 P, EU:C:2007:514).

42      Skat. spriedumu, 2007. gada 13. septembris, Il Ponte Finanziaria/ITSB (C‑234/06 P, EU:C:2007:514, 36. un 37. punkts). Šajā pašā nozīmē skat. arī rīkojumus, 2015. gada 20. janvāris, Longevity Health Products/ITSB (C‑311/14 P, nav publicēts, EU:C:2015:23, 41.–45. punkts), un 2016. gada 7. aprīlis, Harper Hygienics/EUIPO (C‑475/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:264, 70.–73. punkts).

43      Skat. it īpaši spriedumus, 2006. gada 12. janvāris, Ruiz-Picasso u.c./ITSB (C‑361/04 P, EU:C:2006:25, 20. punkts); 2015. gada 9. jūlijs, Pêra-Grave/ITSB (C‑249/14 P, nav publicēts, EU:C:2015:459, 40.–44. punkts); 2003. gada 14. oktobris, Phillips-Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”) (T‑292/01, EU:T:2003:264, 54. punkts), kā arī 2004. gada 22. jūnijs, Ruiz-Picasso u.c./ITSB – DaimlerChrysler (“PICARO”) (T‑185/02, EU:T:2004:189, 54.–58. punkts). Tādējādi doktrīnā atzītais un judikatūrā pastāvošais jēdziens “neitralizācijas teorija” stricto sensu attiecas tikai uz vizuālo un/vai fonētisko līdzību neitralizāciju ar izteiktām konceptuālām atšķirībām.

44      Skat. it īpaši spriedumus, 2004. gada 3. marts, “ZIRH” (T‑355/02, EU:T:2004:62, 49. un 50. punkts); 2006. gada 12. janvāris, “QUANTUM” (T‑147/03, EU:T:2006:10, 98.–100. punkts); 2018. gada 13. marts, “Guidego what to do next” (T‑346/17, nav publicēts, EU:T:2018:134, 64. un 65. punkts), kā arī 2018. gada 26. aprīlis, “MESSI” (T‑554/14, nav publicēts, EU:T:2018:230, 73.–76. punkts). EUIPO ir apņēmies ievērot šo pieeju savā lēmumu praksē (skat. EUIPO, Pamatnostādnes Eiropas Savienības preču zīmju izskatīšanai, C daļas 2. iedaļas 7. nodaļas 5. punkts “Apzīmējumu konceptuālās līdzības ietekme uz sajaukšanas iespējamību”).

45      Skat. it īpaši spriedumus, 2004. gada 17. marts, El Corte Inglés/ITSB – González Cabello un Iberia Líneas Aéreas de España (“MUNDICOR”) (T‑183/02 un T‑184/02, EU:T:2004:79, 93. punkts); 2012. gada 31. janvāris, “SPA GROUP” (T‑378/09, nav publicēts, EU:T:2012:34, 48.–53. punkts), kā arī 2015. gada 13. maijs, “Koragel” (T‑169/14, nav publicēts, EU:T:2015:280, 67.–69. punkts).

46      Skat. it īpaši spriedumus, 2004. gada 22. jūnijs, “PICARO” (T‑185/02, EU:T:2004:189, 56. un 58. punkts); 2007. gada 22. marts, Brinkmann/ITSB – TerraNetworks (“Terranus”) (T‑322/05, nav publicēts, EU:T:2007:94, 40. punkts); 2015. gada 3. jūnijs, “GIOVANNI GALLI” (T‑559/13, EU:T:2015:353, 94.–98. punkts); 2016. gada 1. jūnijs, Wolf Oil/EUIPO – SCT Lubricants (“CHEMPIOIL”) (T‑34/15, nav publicēts, EU:T:2016:330, 46. un 48. punkts), kā arī 2017. gada 10. oktobris, “1841” (T‑233/15, nav publicēts, EU:T:2017:714, 110.–112. punkts).

47      Skat. it īpaši spriedumus, 2003. gada 14. oktobris, “BASS” (T‑292/01, EU:T:2003:264, 54.–57. punkts), un 2004. gada 22. jūnijs, “PICARO” (T‑185/02, EU:T:2004:189, 56. punkts).

48      Skat. it īpaši spriedumus, 2005. gada 27. oktobris, Éditions Albert René/ITSB – Orange (“MOBILIX”) (T‑336/03, EU:T:2005:379, 81., 83. un 84. punkts), kā arī 2016. gada 1. jūnijs, “CHEMPIOIL” (T‑34/15, nav publicēts, EU:T:2016:330, 53. un 54. punkts).

49      It īpaši 2006. gada 12. janvāra spriedumā Ruiz-Picasso u.c./ITSB (C‑361/04 P, EU:C:2006:25, 21.–25. punkts) Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas argumentāciju, kurā, pirmkārt, tika konstatēta starp attiecīgajiem apzīmējumiem pastāvošās vizuālās un fonētiskās līdzības neitralizācija to izteikto konceptuālo atšķirību dēļ un, otrkārt, tika ņemti vērā konkrētās sabiedrības daļas [pievērstās] uzmanības līmenis un agrākās preču zīmes atšķirtspēja. Šajā ziņā Tiesa ir atkāpusies no ģenerāladvokāta D. Ruisa-Harabo Kolomera [D. Ruiz-Jarabo Colomer] secinājumiem lietā Ruiz-Picasso u.c./ITSB (C‑361/04 P, EU:C:2005:531, 38. punkts). Proti, viņš uzskatīja, ka, ņemot vērā neitralizāciju, konfliktējošie apzīmējumi nebija līdzīgi un ka tādēļ nebija jāizvērtē pārējie faktori, kuriem ir nozīme visaptverošajā sajaukšanas iespējas vērtējumā.

50      Spriedums, 2006. gada 23. marts (C‑206/04 P, EU:C:2006:194, 35. un 36. punkts), kas taisīts par apelācijas sūdzību par 2004. gada 3. marta spriedumu “ZIRH” (T‑355/02, EU:T:2004:62). Skat. arī spriedumus, 2007. gada 15. marts, T.I.M.E. ART/ITSB (C‑171/06 P, nav publicēts, EU:C:2007:171, 48. punkts), un 2015. gada 9. jūlijs, Pêra-Grave/ITSB (C‑249/14 P, nav publicēts, EU:C:2015:459, 39. punkts).

51      Spriedums, 2014. gada 23. janvāris (C‑558/12 P, EU:C:2014:22).

52      Skat. spriedumu, 2012. gada 21. septembris, Wesergold Getränkeindustrie/ITSB – Lidl Stiftung (“WESTERN GOLD”) (T‑278/10, EU:T:2012:459, 58. punkts).

53      Skat. spriedumu, 2014. gada 23. janvāris, ITSB/riha WeserGold Getränke (C‑558/12 P, EU:C:2014:22, 47. un 48. punkts). Šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2008. gada 18. decembris, Les Éditions Albert René/ITSB (C‑16/06 P, EU:C:2008:739, 97. punkts).

54      Spriedums, 2017. gada 5. oktobris (C‑437/16 P, nav publicēts, EU:C:2017:737).

55      Spriedums, 2017. gada 5. oktobris, Wolf Oil/EUIPO (C‑437/16 P, nav publicēts, EU:C:2017:737, 44. punkts).

56      Skat. spriedumu, 2017. gada 5. oktobris, Wolf Oil/EUIPO (C‑437/16 P, nav publicēts, EU:C:2017:737, 54. un 55. punkts).

57      Skat. šo secinājumu 24. punktu.

58      Skat. šo secinājumu 23. punktu.

59      Skat. spriedumus, 2003. gada 23. oktobris, Adidas-Salomon un Adidas Benelux (C‑408/01, EU:C:2003:582, 28. punkts), kā arī 2011. gada 24. marts, Ferrero/ITSB (C‑552/09 P, EU:C:2011:177, 52. punkts).

60      Šo abu analīžu atšķirīgais raksturs pamato to formalizēšanu divos atsevišķos posmos, lai nodrošinātu argumentācijas skaidrību. Tomēr es atzīstu, ka šāda [analīzes posmu] nošķiršana vienmēr būs mazliet mākslīga, jo apzīmējumu līdzības un atšķirības elementus var aplūkot divas reizes (pirmo reizi, kad tiek konstatēta to esamība, un otro reizi, lai noteiktu, vai tie rada sajaukšanas iespēju). Daudzos Vispārējās tiesas spriedumos ir tikai viens sajaukšanas iespējas analīzes posms (skat. it īpaši spriedumus, 2003. gada 14. oktobris, “BASS” (T‑292/01, EU:T:2003:264, 45. un nākamie punkti); 2004. gada 3. marts, “ZIRH” (T‑355/02, EU:T:2004:62, 43. un nākamie punkti), kā arī 2004. gada 22. jūnijs, “PICARO” (T‑185/02, EU:T:2004:189, 53. un nākamie punkti)).

61      Skat. pēc analoģijas judikatūru par attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību. Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka, lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāpierāda, ka starp attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem pastāv noteikta līdzība. Šajā nolūkā ir jāņem vērā faktori, “kas raksturo saikni starp precēm vai pakalpojumiem”, tostarp “to veids, paredzētais nolūks, izmantošana, kā arī to konkurējošais vai papildinošais raksturs”. Tiklīdz ir konstatēta zināma līdzība starp attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, ir jāizvērtē visi faktori, lai novērtētu, vai šī līdzība ir pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju, veicot šīs iespējas visaptverošu vērtējumu. Skat. it īpaši spriedumus, 1998. gada 29. septembris, Canon (C‑39/97, EU:C:1998:442, 22.–24. punkts), un 2009. gada 7. maijs, Waterford Wedgwood/Assembled Investments (“Proprietary”) (C‑398/07 P, nav publicēts, EU:C:2009:288, 34. un 35. punkts).

62      Arī šeit ir iespējama analoģija ar attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību. Faktori, kuriem ir nozīme, lai konstatētu šo līdzību, ir jāvērtē atkarībā no patērētāju uztveres. Preces vai pakalpojumi ir līdzīgi, ja patērētāji var uzskatīt, ka par to ražošanu vai to sniegšanu ir atbildīgs viens un tas pats uzņēmums vai ekonomiski saistīti uzņēmumi. Skat. it īpaši spriedumu, 2011. gada 15. februāris, “YORMA’S” (T‑213/09, nav publicēts, EU:T:2011:37, 36. punkts).

63      Skat. spriedumus, 1997. gada 11. novembris, SABEL (C‑251/95, EU:C:1997:528, 23. punkts); Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts, kā arī 2006. gada 12. janvāris, Ruiz-Picasso u.c./ITSB (C‑361/04 P, EU:C:2006:25, 19. punkts).

64      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Continental Reifen Deutschland/Compagnie générale des établissements Michelin (C‑84/16 P, nav publicēts, EU:C:2017:596, 70. punkts), un rīkojumu, 2014. gada 22. oktobris, Repsol YPF/ITSB (C‑466/13 P, nav publicēts, EU:C:2014:2331, 48.–51. punkts). Šāda samērošana nozīmē galvenokārt faktisko apstākļu vērtējumu, attiecībā uz kuru Tiesai apelācijas tiesvedībā nav jāveic savs vērtējums. Tādējādi Vispārējai tiesai ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības pakāpes vērtējumu.

65      Skat. šo secinājumu 27. punktu.

66      Skat. šo secinājumu 32. zemsvītras piezīmē norādīto judikatūru.

67      Skat. spriedumu, 2019. gada 12. jūnijs, Hansson (C‑705/17, EU:C:2019:481, 47. punkts).

68      Skat. Davis, R., St Quintin, T., Tritton, G., Tritton on Intellectual Property in Europe, Sweet and Maxwell, Londona, 5. izdevums, 2018, 378. lpp.

69      Skat. šo secinājumu 23. un 27. punktu.

70      Skat. Davis, R., St Quintin, T., Tritton, G., minēts iepriekš, 365.–366. lpp. Visaptverošā sajaukšanas iespējas vērtējuma uz nākotni vērstais raksturs nozīmē, ka, veicot šo vērtējumu, ir jāņem vērā attiecīgo preču vai pakalpojumu ierastās tirdzniecības kārtība, proti, kārtība, kuru ir normāli sagaidīt attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu kategoriju, nevis ar agrāko preču zīmi aptverto preču tirdzniecības īpašā kārtība, kas var atšķirties laikā un mainīties atkarībā no šīs preču zīmes īpašnieka gribas. Skat. spriedumus, 2007. gada 15. marts, T.I.M.E. ART/ITSB (C‑171/06 P, nav publicēts, EU:C:2007:171, 59. punkts), un 2006. gada 12. janvāris, “QUANTUM” (T‑147/03, EU:T:2006:10, 103.–107. punkts).

71      Skat. šo secinājumu 39. punktu.

72      Skat. šo secinājumu 23. punktu.

73      Šo interpretāciju apstiprina ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa [F. G. Jacobs] secinājumi lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer (C‑342/97, EU:C:1998:522, 18. punkts: “Sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus nozīmīgos faktorus. [..] Līdz ar to atkarībā no apstākļiem var būt lietderīgi izvērtēt ne tikai preču zīmes un apzīmējuma fonētiskās līdzības pakāpi, bet arī vizuālās un konceptuālās līdzības pakāpi (vai [tās] neesamību). Ja nepastāv vizuālā vai konceptuālā līdzība, būs jāizvērtē, vai, ņemot vērā visus apstākļus, tostarp preču raksturu un apstākļus, kādos tās tika tirgotas, jebkādas fonētiskās līdzības pakāpe pati par sevi varētu radīt sajaukšanas iespēju”.)

74      Skat. spriedumus, 2006. gada 12. janvāris, Ruiz-Picasso u.c./ITSB (C‑361/04 P, EU:C:2006:25, 27. punkts); 2006. gada 23. marts, Mülhens/ITSB (C‑206/04 P, EU:C:2006:194, 50. punkts); 2007. gada 15. marts, T.I.M.E. ART/ITSB (C‑171/06 P, nav publicēts, EU:C:2007:171, 49. punkts); 2003. gada 14. oktobris, “BASS” (T‑292/01, EU:T:2003:264, 54. punkts), kā arī 2006. gada 12. janvāris, “QUANTUM” (T‑147/03, EU:T:2006:10, 98. un 100. punkts). Tas, manuprāt, izskaidro, ka šī “teorija” nav piemērojama, ja apzīmējumu vizuālās un fonētiskās līdzības ir ļoti lielas un līdz ar to konkrētā sabiedrība daļa var nepamanīt to konceptuālo atšķirību. Skat. rīkojumu, 2010. gada 27. oktobris, REWE-Zentral/ITSB (C‑22/10 P, nav publicēts, EU:C:2010:640, 46. un 47. punkts).

75      Piemēram, ja agrākai preču zīmei ir augsta atšķirtspēja un sabiedrības uzmanības līmenis ir īpaši zems, pat ar vizuālām un fonētiskām līdzībām, kas tiek “neitralizētas” ar izteiktu konceptuālu atšķirību, varētu pietikt, lai radītu sajaukšanas iespēju.

76      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 12. janvāris, Ruiz-Picasso u.c./ITSB (C‑361/04 P, EU:C:2006:25, 23.–25. punkts), un Jaeger-Lenz, A., “Relative grounds for refusal”, no: Hasselblatt, G. N. (red.), European Union Trade Mark Regulation – Article-by-Article Commentary, Beck, Hart, Nomos, 2. izdevums, 2018, 246. lpp. Katrā ziņā es atgādinu, ka, lai piemērotu neitralizācijas teoriju, Vispārējai tiesai ir jākonstatē, ka vismaz vienam no attiecīgajiem apzīmējumiem konkrētās sabiedrības daļas apziņā ir skaidra un specifiska nozīme (skat. šo secinājumu 56. punktu). Lai arī EUIPO savā apelācijas sūdzībā nav minējis šo punktu, ir jānorāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa nav pārbaudījusi šī nosacījuma ievērošanu.

77      Skat. spriedumus, 1998. gada 29. septembris, Canon (C‑39/97, EU:C:1998:442, 27. un 28. punkts), un 2019. gada 12. jūnijs, Hansson (C‑705/17, EU:C:2019:481, 35. punkts), kā arī Davis, R., St Quintin, T., Tritton, G., minēts iepriekš, 362. un 365. lpp. Skat. arī Folliard-Monguiral, A., “TPICE, affaire Quantum: le faible caractère distinctif peut-il jouer contre le risque de confusion?” Propriété industrielle, Nr. 4, 2006. gada aprīlis, 30. komentārs, saskaņā ar kuru sajaukšanas iespēja ir “fikcija ar cilvēka seju, kuras mērķis ir aizsargāt saimnieciskās darbības subjekta konkurences intereses”.

78      Protams, ir maz ticams, piemēram, ka vienīgi apzīmējumu konceptuālā līdzība praksē varētu radīt sajaukšanas iespēju (skat. ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa secinājumus lietā SABEL (C‑251/95, EU:C:1997:221, 61. un 62. punkts). Tomēr es uzskatu, ka iebildumu iesniedzējam nebūtu liedzama iespēja to pierādīt.

79      Skat. Humblot, B., “Droit des marques: de l’influence ou non du risque de confusion sur la similitude et vice-versa – Motifs relatifs de refus: regard sur un arrêt éclairant de la CJUE (Ferrero c/OHMI, 24 mars 2011)”, Lamy, Droit de l’immatériel, Nr. 72, 2011. gada jūnijs, 85.–90. lpp.

80      Šīs acīmredzamības nesenam atgādinājumam skat. spriedumu, 2019. gada 27. jūnijs, Sandrone/EUIPO – J. García Carrión (“Luciano Sandrone”) (T‑268/18, EU:T:2019:452, 96. punkts).

81      Šajā nozīmē skat. spriedumus, 1997. gada 11. novembris, SABEL (C‑251/95, EU:C:1997:528, 24. punkts); 1998. gada 29. septembris, Canon (C‑39/97, EU:C:1998:442, 18. punkts), kā arī 2019. gada 12. jūnijs, Hansson (C‑705/17, EU:C:2019:481, 42. punkts).

82      Turklāt konfliktējošo apzīmējumu salīdzināšanas stadijā ir jānosaka to atšķirtspējīgie un dominējošie elementi. Šajā kontekstā attiecīgo preču vai pakalpojumu aprakstošam elementam ir mazāka spēja piesaistīt patērētāju uzmanību, un līdz ar to tam ir jāpiešķir mazāka nozīme apzīmējumu radītajā kopējā iespaidā. No tā izriet, ka, piemēram, šāda elementa vizuālajai līdzībai nebūtu jānoved pie apzīmējumu vizuālās līdzības konstatācijas vai, labākajā gadījumā, vājas līdzības konstatācijas. Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 12. jūnijs, Hansson (C‑705/17, EU:C:2019:481, 53. punkts); 2006. gada 5. aprīlis, Saiwa/ITSB – Barilla Alimentare (“SELEZIONE ORO Barilla”) (T‑344/03, EU:T:2006:105, 32.–38. punkts), kā arī 2015. gada 13. maijs, easyGroup IP Licensing/ITSB – Tui (“easyAir-tours”) (T‑608/13, nav publicēts, EU:T:2015:282, 35.–42. punkts).

83      Skat. it īpaši spriedumus, 2005. gada 8. decembris, Castellblanch/ITSB – Champagne Roederer (“CRISTAL CASTELLBLANCH”) (T‑29/04, EU:T:2005:438, 29. punkts); 2007. gada 22. marts, “Terranus” (T‑322/05, nav publicēts, EU:T:2007:94, 41. punkts); 2014. gada 27. februāris, “QTA S. JOSÉ DE PERAMANCA” (T‑602/11, nav publicēts, EU:T:2014:97, 61. punkts), kā arī 2014. gada 4. decembris, BSH/ITSB – LG Electronics (“compressor technology”) (T‑595/13, nav publicēts, EU:T:2014:1023, 28. punkts). Skat. arī spriedumu, kurā uzsvērta līdzīga tendence Tiesas judikatūrā, 2016. gada 8. novembris, BSH/EUIPO (C‑43/15 P, EU:C:2016:837, 63. un 64. punkts).

84      Skat. it īpaši Folliard-Monguiral, A., minēts iepriekš; Monteiro, J., “Marque communautaire – La surprotection des marques faibles dans la jurisprudence communautaire”, Propriété industrielle, Nr. 6, 2009. gada jūnijs, 12. pētījums; Passa, J., “Le risque de confusion déduit d’éléments dépourvus de caractère distinctif dans la jurisprudence européenne: l’angle mort du droit des marques”, Propriétés Intellectuelles, 2017. gada oktobris, Nr. 65, 32.–40. lpp., kā arī Kur, A., un Senftleben, M., European Trade Mark Law – A Commentary, Oxford University Press, Apvienotā Karaliste, 2017, 229.–231. lpp.

85      Skat. šo secinājumu 48. punktu.

86      Skat. šo secinājumu 72. punktu.

87      Šī tiesību norma ir izklāstīta šo secinājumu 6. punktā.

88      Skat. spriedumus, 2014. gada 20. novembris, Intra-Presse/Golden Balls (C‑581/13 P un C‑582/13 P, nav publicēts, EU:C:2014:2387, 74.–76. punkts), un 2015. gada 10. decembris, El Corte Inglés/ITSB (C‑603/14 P, EU:C:2015:807, 47. un 48. punkts).

89      Skat. spriedumus, 2011. gada 24. marts, Ferrero/ITSB (C‑552/09 P, EU:C:2011:177, 53. punkts), un 2015. gada 10. decembris, El Corte Inglés/ITSB (C‑603/14 P, EU:C:2015:807, 39. punkts). Šajā pēdējā minētajā lietā pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa, analizējot Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, konstatēja, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv vāja konceptuālā līdzība, un pēc tam tā būtībā secināja, ka, nepastāvot vizuālai vai fonētiskai līdzībai, šie apzīmējumi ir “kopumā atšķirīgi” (skat. spriedumu, 2014. gada 15. oktobris, “The English Cut” (T‑515/12, nav publicēts, EU:T:2014:882, 33. punkts)). Tomēr to, ka Tiesa nenosodīja šo argumentāciju, var izskaidrot ar apstākli, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nebija apstrīdējis veidu, kā Vispārējā tiesa piemēroja šo tiesību normu.

Full & Egal Universal Law Academy