Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTA DŽERARDA HOGANA [GERARD HOGAN]
SECINĀJUMI,
sniegti 2019. gada 12. septembrī (1)
Lieta C‑524/18
Dr. Willmar Schwabe GmbH & Co. KG
pret
Queisser Pharma GmbH & Co. KG
(Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sabiedrības veselība – Informācija un patērētāju aizsardzība – Regula (EK) Nr. 1924/2006 – Veselīguma norādes attiecībā uz pārtiku – 10. panta 1. un 3. punkts – Jēdziens “kopā ar” īpašu veselīguma norādi – Atsauces uz vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi – Pienākums iesniegt zinātniskus pierādījumus – Darbības joma
1. Ja uz uztura bagātinātāju iepakojuma ir sniegtas vispārējas veselīguma norādes iepakojuma priekšpusē, vai var apgalvot, ka ražotājs ir izpildījis Regulas Nr. 1924/2006 (2) 10. panta 3. punkta prasības par to, ka šādas norādes “var izdarīt tikai kopā ar īpašu veselīguma norādi, kas ietverta 13. un 14. pantā minētajos sarakstos”, ja šāda īpaša veselīguma norāde ir atrodama šī iepakojuma aizmugurē? Būtībā tas ir galvenais jautājums, kas Tiesai tagad ir jāizskata, ņemot vērā Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
2. Jautājums par zinātniskiem pierādījumiem ir aplūkots ģenerāladvokāta M. Bobeka [M. Bobek] secinājumos lietā Nelsons (C‑177/15) (3). Ņemot to vērā, es attiecīgi ierosinu – saskaņā ar Tiesas lūgumu – ierobežot šos secinājumus tā, lai analizētu tikai jautājumu par 10. panta 3. punkta interpretāciju. Pirms tam nepieciešams izklāstīt attiecīgo tiesisko pamatu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3. Regulas Nr. 1924/2006 1. apsvērumā ir noteikts, ka “Kopienā pārtikas produktu marķējumā un reklāmā tiek aizvien vairāk izmantotas uzturvērtības un veselīguma norādes. Lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un atvieglotu viņu izvēli, tirgū laistajiem produktiem [..] vajadzētu būt drošiem un atbilstīgi marķētiem”.
4. 16. apsvērumā ir arī noteikts, ka “ir svarīgi, lai norādes uz pārtikas produktu marķējuma būtu saprotamas patērētājam, un ir pareizi visus patērētājus aizsargāt pret maldinošām norādēm. Taču kopš Padomes Direktīvas 84/450/EEK (1984. gada 10. septembris), kas attiecas uz maldinošu salīdzinošo reklāmu stāšanās spēkā Eiropas Savienības Tiesa, izskatot lietas, kas saistītas ar reklāmas jomu, ir atzinusi par vajadzīgu pārbaudīt šīs prakses ietekmi uz iedomātu, tipisku patērētāju. Saskaņā ar proporcionalitātes principu un lai dotu iespēju efektīvi piemērot aizsargpasākumus, kas paredzēti šajā regulā, tajā par atsauces lielumu, ņemot vērā sociālos, kultūras un lingvistiskos faktorus, izmantots vidusmēra patērētājs, kurš ir samērā labi informēts, kā arī samērā vērīgs un piesardzīgs, kā to ir interpretējusi Tiesa, bet tajā paredzēti noteikumi, lai novērstu tādu patērētāju izmantošanu, kuru īpašības tos padara īpaši neaizsargātus pret maldinošām norādēm”.
5. 23. apsvērumā ir paredzēts, ka “veselīguma norādes būtu jāatļauj lietot Kopienā tikai pēc tam, kad ir veikts zinātnisks novērtējums iespējami visaugstākajā līmenī. Lai nodrošinātu šo norāžu saskaņotu zinātnisku novērtējumu, šādi novērtējumi būtu jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei”.
6. 2. panta 2. punkta 1) apakšpunktā ir noteikts, ka norāde “ir jebkurš ziņojums vai atveidojums, kas nav obligāts saskaņā ar Kopienas vai valstu tiesību aktiem, tostarp ilustrēts, grafisks vai jebkāda veida simbolisks atveidojums, kurš pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķas īpašības”.
7. Tālāk 2. panta 2. punkta 5) apakšpunktā ir paredzēts, ka veselīguma norāde “ir jebkura norāde, kas pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pastāv saikne starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību”.
8. 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “uzturvērtības un veselīguma norādes ir atļauts lietot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) saskaņā ar vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem ir pierādīts, ka norādē minētās vielas klātbūtnei, neesamībai vai samazinātam daudzumam pārtikas produktā vai pārtikas produktu kategorijā ir labvēlīga uzturvērtība vai fizioloģiskā ietekme”.
9. 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka “uzturvērtības un veselīguma norādes pamato ar vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem”.
10. 10. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “veselīguma norādes aizliedz, ja tās neatbilst II nodaļas vispārējām prasībām un šīs nodaļas īpašajām prasībām un ja par tām nav izsniegtas atļaujas saskaņā ar šo regulu, un tās nav iekļautas 13. un 14. pantā paredzētajā sarakstā ar norādēm, par kurām izsniedz atļaujas”.
11. 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka “atsauces uz uzturvielas vai pārtikas produkta vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz labu vispārējo veselību, labsajūtu var izdarīt tikai kopā ar īpašu veselīguma norādi, kas ietverta 13. un 14. pantā minētajos sarakstos”.
12. 13. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “veselīguma norādes, kas apraksta vai attiecas uz: a) uzturvielu vai citu vielu nozīmi augšanā, attīstībā un organisma funkciju veikšanā, vai b) psihes un uzvedības funkcijām [..], kas ir pamatotas ar 3. punktā noteikto sarakstu, var izmantot bez 15. līdz 19. pantā paredzētās procedūras, ja tās ir: i) pamatotas ar vispārpieņemtām zinātniskām atziņām, un ii) viegli saprotamas vidusmēra patērētājam”.
13. 13. panta 3. punktā ir noteikts, ka “Komisija pēc apspriešanās ar [Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi] un saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru [..] pieņem Kopienas sarakstu, kura mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar atļautām norādēm, kā minēts 1. punktā, un visiem vajadzīgajiem šo norāžu izmantošanas nosacījumiem”.
14. Komisijas Regulas Nr. 432/2012 (4) 1. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka “Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 3. punktā minētais saraksts ar veselīguma norādēm, ko atļauts lietot uz pārtikas produktiem, ir iekļauts šīs regulas pielikumā. Veselīguma norādes, kas minētas 1. punktā, ir atļauts lietot uz pārtikas produktiem saskaņā ar pielikumā paredzētajiem nosacījumiem”.
15. Pielikumā ir iekļautas B vitamīna formas B6 un B12, attiecībā uz kurām var arī norādīt, ka tas “palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu”, kā arī cinks, attiecībā uz kuru var arī norādīt, ka tas “veicina normālas kognitīvās funkcijas”.
16. Pielikumā ir arī precizēts, ka attiecīgās norādes var izmantot tikai pārtikas produktiem, kuri ir B6, B12 vai cinka avots vismaz tādā mērā, kā norādīts Regulas Nr. 1924/2006 pielikumā iekļautajā norādē “[vitamīna(-u) nosaukums] un/vai [minerālvietas(-u) nosaukums] avots”.
17. Attiecībā uz šo norādi Regulas Nr. 1924/2006 pielikumā ir paredzēts, ka “norādi, ka pārtikas produkts ir vitamīnu un/vai minerālvielu avots, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts satur vismaz būtisku to daudzumu, kā definēts Direktīvā 90/496/EEK pielikumā, vai daudzumu, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai 6. pantā piešķirtajām atkāpēm”.
18. Visbeidzot, ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/63 (5) ir pieņemtas pamatnostādnes par to, kā īstenojami īpaši nosacījumi attiecībā uz veselīguma norādēm, kas izklāstīti Regulas Nr. 1924/2006 10. pantā (turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes”).
19. Pamatnostādņu 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka “saskaņā ar 10. panta 3. punktu, nesaņemot iepriekšēju atļauju, bet ievērojot konkrētus nosacījumus, ir pieļaujama vienkāršu, pievilcīgu apgalvojumu izmantošana, kuri atsaucas uz pārtikas produkta vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz veselību vai labsajūtu. Šādi apgalvojumi patērētājiem var palīdzēt, jo tie informē patērētāju vienkāršāk saprotamā veidā. Tomēr patērētāji tos var viegli pārprast un/vai nepareizi interpretēt, un, iespējams, iztēloties citu/lielāku pārtikas produkta labvēlīgu ietekmi uz veselību nekā tā, kas faktiski iespējama. Tāpēc, sniedzot atsauci uz vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz veselību, tai ir jāpievieno atsauces uz konkrētu veselīguma norādi no Savienības reģistrā iekļauto atļauto veselīguma norāžu saraksta. Regulas nozīmē konkrētajai atļautajai veselīguma norādei, kas pievienota apgalvojumam ar atsauci uz vispārīgu, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz veselību, jābūt iekļautai “blakus” šādam apgalvojumam vai “pēc tā””.
20. Turklāt 3. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka “konkrētajām norādēm no atļauto veselīguma norāžu saraksta ir jābūt kādai saiknei ar vispārējo atsauci. Tā kā šī atsauce kļūst plašāka (piemēram, “Labai veselībai”), tai jāvar pievienot vairākas norādes par veselīgumu no atļauto norāžu sarakstiem. Tomēr jāpievērš uzmanība faktam, ka 10. pantā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz kontekstu, kurā izmanto norādes par veselīgumu, un, ņemot vērā to, ka 10. pantā konkrēti minēti II un IV nodaļas noteikumi, šie noteikumi arī ir jāievēro, ja uzņēmēji vēlas izpildīt 10. panta 3. punktā noteiktās prasības. Tādējādi, lai izvairītos no patērētāju maldināšanas, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ir atbildīgi par to, lai uzskatāmi norādītu saikni starp atsauci uz pārtikas produkta vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz veselību un konkrēto, tai pievienoto atļauto veselīguma norādi”.
21. Visbeidzot 3. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka “dažas atļaujas saņemšanai iesniegtās norādes zinātniskā novērtējuma procesā tika atzītas par pārāk vispārējām vai nekonkrētām, lai tās varētu novērtēt. Šīs norādes nevarēja atļaut, tāpēc tās atrodamas neatļauto norāžu sarakstā Savienības uztura un veselīguma norāžu reģistrā. Tas nenozīmē, ka šīm norādēm nevarētu piemērot 10. panta 3. punktā izklāstītās prasības un ka tās tāpēc nevarētu likumīgi izmantot, ja tām pievienota konkrēta norāde no atļauto veselīguma norāžu saraksta saskaņā ar minēto pantu”.
22. Eiropas Komisija ir publicējusi Savienības uztura un veselīguma norāžu reģistru (6). Tajā ir 40 neatļautas norādes par B vitamīnu, tai skaitā piecas par B2 vitamīnu un sešas par B12 vitamīnu, kā arī septiņas neatļautas norādes par cinku. Neviena no neatļautajām norādēm neatbilst šajā lietā izmantotajām norādēm.
Valsts tiesības
23. Gesetz gegen den unlauteren Wettbewerb (turpmāk tekstā – “UWG”, Likums par negodīgas konkurences novēršanu) (7) 3. panta 1. punktā ir noteikts, ka “negodīga komercprakse ir nelikumīga, ja tā var būtiski ietekmēt konkurentu, patērētāju vai citu tirgus dalībnieku intereses”.
24. UWG 5. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir paredzēts, ka “jebkāda maldinoša tirdzniecības prakse ir negodīga komercprakse. Komercprakse ir maldinoša, ja tā ietver nepatiesas norādes vai tādas norādes, kas var maldināt, par vienu vai vairākiem šādiem elementiem: 1. preces vai pakalpojuma būtisku raksturlielumu, piemēram, to pieejamību, veidu, izpildījumu, priekšrocībām, riskiem, sastāvu, piederumiem, ražošanas, piegādes vai pakalpojuma metodi un datumu, to izmantojamību, iespējamo pielietojumu, daudzumu, īpašības, pēcpārdošanas apkalpošanu un sūdzību izskatīšanu, ģeogrāfisko vai komerciālo izcelsmi, pēc lietošanas sagaidāmos rezultātus, kā arī pārbaužu, kas veiktas precei vai pakalpojumam, rezultātus un būtiskās iezīmes”.
25. Lebensmittel, Bedarfsgegenstände und Futtermittelgesetzbuch (turpmāk tekstā – “LFGB”, Pārtikas produktu, plaša patēriņa preču un dzīvnieku barības kodekss) (8) 11. panta 1. punktā ir noteikts, ka “ir aizliegts tirgot pārtikas produktus ar maldinošu nosaukumu, noformējumu vai norādi, kā arī vispārīgi vai konkrēti tos reklamēt ar maldinošiem noformējumiem vai citiem maldinošiem paziņojumiem. Maldināšana tostarp pastāv: 1. ja attiecībā uz pārtikas produktu maldināšanai tiek izmantoti nosaukumi, norādes, noformējumi, apraksti vai citi paziņojumi, kuru dēļ ir iespējams kļūdīties attiecībā uz tā īpašībām, it īpaši veidu, kvalitāti, sastāvu, daudzumu, uzglabāšanas ilgumu, izcelsmi, ražošanas vai izgatavošanas vietu vai veidu”.
Faktiskie apstākļi, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi
26. Dr. Willmar Schwabe GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “prasītāja”) ražo un pārdod ginko lapu ekstraktu saturošas augu izcelsmes zāles, kas ir atļautas organiskā smadzeņu sindroma izraisīto garīgo traucējumu simptomātiskai ārstēšanai, tostarp īpaši atmiņas un koncentrēšanās traucējumiem.
27. Queisser Pharma GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “atbildētāja”) pārdod pārtikas piedevu “Doppelherz aktiv Ginkgo + B‑Vitamine + Cholin” (Doppelherz aktīvais ginko + B vitamīns + holīns), kas kopumā sastāv no astoņām sastāvdaļām, tai skaitā holīna, cinka, ginko lapu ekstrakta un vitamīniem B1 (tiamīns), B2, B5 (pantotēnskābe) un B12.
28. Sekundārā iepakojuma priekšpusē ir norāde “B‑Vitamine und Zink für Gehirn, Nerven, Konzentration und Gedächtnis” (B vitamīni un cinks smadzenēm, nerviem, koncentrēšanās spējām un atmiņai).
29. Sekundārā iepakojuma aizmugurē ir vairākas norādes, no kurām šādas attiecas uz B vitamīniem un cinku attiecībā uz smadzenēm, nerviem, koncentrēšanās spējām un atmiņu:
“Vitamīni B1 un B12 palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu un normālu nervu sistēmas darbību un veicina normālu psihes darbību.
B2 vitamīns tāpat kā B1 vitamīns ir svarīgs normālai enerģijas ieguves vielmaiņai un normālai nervu sistēmas darbībai. Vēl jo vairāk, tas palīdz aizsargāt šūnas pret oksidatīvo stresu.
Mikroelements cinks veicina normālu kognitīvo funkciju un palīdz aizsargāt šūnas pret oksidatīvo stresu”.
30. Iepakojuma aizmugurē ir arī papildu norādes par B vitamīniem, kas attiecas ne tikai uz smadzenēm, nerviem, koncentrēšanās spējām un atmiņu, kā arī papildu norādes par citām sastāvdaļām.
31. Prasītāja uzsāka tiesvedību Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa, Vācija) ar prasību pret to, ka ar norādi sekundārā iepakojuma priekšpusē ir pārkāpts Regulas Nr. 1924/2006 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. panta 1. punkts un 10. panta 1. punkts, kā arī UWG 5. panta 1. punkts un LFGB 11. panta 1. punkts. Ar 2014. gada 28. augusta spriedumu Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) prasību noraidīja.
32. Ar 2016. gada 30. jūnija spriedumu Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija) noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka ar norādi sekundārā iepakojuma priekšpusē netiek pārkāpts ne regulas 10. panta 1. punkts, ne 10. panta 3. punkts.
33. Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā) atzina, ka norāde ir vispārēja, nekonkrēta veselīguma norāde, kam pievienotas konkrētas veselīguma norādes sekundārā iepakojuma aizmugurē, tai skaitā norādes par vitamīniem B1, B5 un B12, kā arī cinku. Turklāt Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesaDiseldorfā) uzskatīja, ka regulas 10. panta 3. punktā nav noteiktas īpašas prasības veidam, kādā īpašās norādes pievienojamas vispārējai norādei.
34. Turklāt Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesaDiseldorfā) atzina, ka gadījumā, ja norāde sekundārā iepakojuma priekšpusē būtu uzskatāma par īpašu veselīguma norādi, tā atbilstu 10. panta 1. punkta prasībām, jo būtu sniegti pierādījumi par atsevišķām īpašām norādēm sekundārā iepakojuma aizmugurē. Tomēr Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesaDiseldorfā) konstatēja, ka tikai norādi par konkrētām organisma funkcijām var uzskatīt par īpašu veselīguma norādi, kas šajā lietā tā nebija.
35. Attiecībā uz pamatu saistībā ar UWG 5. panta 1. punktu un LFGB 11. panta 1. punktu Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesaDiseldorfā) konstatēja, ka, ņemot vērā tās secinājumus par regulu, nav vajadzības aplūkot šīs tiesību normas.
36. Pēc tam prasītāja iesniedza sūdzību iesniedzējtiesā Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) atbilstoši īpašai procedūrai, kurā izskata tikai tiesību jautājumus. Iesniedzējtiesa vispārēji apstiprināja Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesaDiseldorfā) sniegto regulas 10. panta 3. punkta interpretāciju, bet 10. panta 1. punkta pakārtota izskatīšana netika prasīta.
37. Tomēr iesniedzējtiesa konstatēja, ka veids, kādā konkrētās norādes bija jāpievieno vispārējai norādei, rada jautājumus par regulas interpretāciju, it īpaši tāpēc, ka dažādu valodu versijas, kā arī iepriekšējā iesniedzējtiesas judikatūra varētu prasīt tiešu saikni starp vispārējām un konkrētām norādēm, piemēram, zvaigznīti, kas lasītāju no vienas norādes virzītu pie citas.
38. Turklāt iesniedzējtiesa konstatēja, ka šī lieta būs atkarīga arī no tā, vai vispārējai veselīguma norādei papildus tam, ka tai jāpievieno īpašas veselīguma norādes, arī būtu jābūt pamatotai ar zinātniskiem pierādījumiem, lai gan šādas vispārējas veselīguma norādes saskaņā ar 10. panta 3. punktu ir atbrīvotas no regulā noteiktajām apstiprināšanas procedūrām.
39. Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniedzējtiesa uzdeva šādus jautājumus:
“1) Vai atsauce uz vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi ir izdarīta “kopā ar” īpašām veselīguma norādēm atbilstoši vienam no sarakstiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. vai 14. pantu šīs regulas 10. panta 3. punkta izpratnē jau tad, ja atsauce atrodas sekundārā iepakojuma priekšpusē un atļautās norādes – tā aizmugurē, un atbilstoši uztverei sabiedrībā norādes satura ziņā ir viennozīmīgi attiecināmas uz atsauci, bet atsauce neietver viennozīmīgu norādi, piemēram, zvaigznīti, uz norādēm aizmugurē?
2) Vai arī attiecībā uz atsaucēm uz vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi Regulas (EK) Nr. 1924/2006 10. panta 3. punkta izpratnē ir jābūt pierādījumiem šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 6. panta 1. punkta izpratnē?”
40. Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāja, atbildētāja un Komisija, kuras sniedza paskaidrojumus arī tiesas sēdē.
Vērtējums
Ievada piezīmes
41. Prasītāja ir norādījusi, ka iesniedzējtiesas jautājumi ir vērsti uz regulas 10. panta 3. punkta interpretāciju, lai gan Tiesai, kā apgalvo prasītāja, ir jāpievēršas arī 10. panta 1. punkta interpretācijai.
42. Arī Komisija ir ierosinājusi, ka Tiesai būtu jāpieņem nostāja par to, vai vispārējām veselīguma norādēm, kas attiecas uz vairāku sastāvdaļu kopējo ietekmi, būs vajadzīga atļauja saskaņā ar regulu.
43. Vispirms no pastāvīgās judikatūras izriet – tā kā saskaņā ar LESD 267. pantu “jautājumus Tiesai drīkst uzdot tikai tiesu iestādes, tad lietas dalībniekiem nav tiesību grozīt šo jautājumu redakciju” (9).
44. Tomēr no pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka Tiesa var analizēt papildu jautājumus, ja tā uzskata, ka tas varētu būt noderīgi iesniedzējtiesai (10).
45. Šajā lietā es uzskatu, ka, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas pirmo jautājumu, vispirms būs nepieciešams izskatīt atšķirību starp vispārējām un īpašām norādēm, lai gan valsts tiesa šo jautājumu nav tieši uzdevusi.
46. Jautājums par vispārējām veselīguma norādēm, kas attiecas uz vairāku sastāvdaļu kopējo ietekmi, būtu saistīts ar iesniedzējtiesas otro jautājumu. Kā jau esmu norādījis, Tiesa ir lūgusi, lai šie secinājumi būtu tikai par pirmo jautājumu.
Par pirmo jautājumu
47. Pirmais jautājums būtībā ir par veidu, kādā vispārējām veselīguma norādēm jāpievieno īpašas veselīguma norādes, bet, kā iepriekš izklāstīts, uzskatu, ka vispirms ir jānosaka kritēriji, lai nošķirtu vispārējās un īpašas veselīguma norādes.
Īpašās un vispārējās veselīguma norādes
48. Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5) apakšpunktā, kurā ir definētas veselīguma norādes, nav noteiktas nekādas atšķirības starp īpašajām un vispārējām norādēm. Tāpat nekāda atšķirība nav paredzēta 5. panta 1. punktā, kurā ir prasīti zinātniski pierādījumi veselīguma norādēm, vai 10. panta 1. punktā, kurā ir noteikts atļautais formulējums veselīguma norādēm, kā izklāstīts Komisijas Regulas Nr. 432/2012 pielikumā.
49. Tomēr vispārējo veselīguma norāžu izmantošana ir tieši noteikta 10. panta 3. punktā, kurā turklāt uz tām ir atsauce kā uz “nekonkrētām”, un ir paredzēts, ka tām būtu jāpievieno “īpašas” veselīguma norādes. Pamatojoties uz to, šķiet saprotams, ka īpašas un vispārējas norādes ir veselīguma norāžu neatņemamas sastāvdaļas, tāpēc ikviena norāde ir vai nu īpaša, vai vispārēja.
50. To apstiprina ģenerāladvokāta M. Bobeka nostāja lietā Nelsons, kurā viņš atzina, ka 10. panta 3. punktā “nav mēģināts noteikt jaunu atšķirīgu uz produktiem redzamu paziņojumu kategoriju, bet drīzāk atzīt divus konkrētus veselīguma norāžu veidus (vispārējas un īpašas), kuras būtu jāuztver atšķirīgi” (11).
51. Šo izpratni apstiprina arī Pamatnostādnes, kas apstiprinātas ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/63, ar ko pieņem pamatnostādnes par to, kā īstenojami īpaši nosacījumi attiecībā uz veselīguma norādēm, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 10. pantā, kuru 3. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka “dažas atļaujas saņemšanai iesniegtās norādes zinātniskā novērtējuma procesā tika atzītas par pārāk vispārējām vai nekonkrētām, lai tās varētu novērtēt”. Attiecībā uz šādām norādēm daļā tālāk noteikts, ka “tas nenozīmē, ka šādām norādēm nevarētu piemērot 10. panta 3. punktā izklāstītās prasības un ka tās tāpēc nevarētu likumīgi izmantot, ja tām pievienota konkrēta norāde no atļauto veselīguma norāžu saraksta saskaņā ar minēto pantu”.
52. Tas rada jautājumu par to, vai būtu lietderīgi noteikt definīcijas kritērijus, lai nošķirtu īpašas un vispārējas veselīguma norādes. Īpašām veselīguma norādēm, lai tās būtu “likumīgas”, ir jābūt “atļautām”, un to formulējumam jābūt iekļautam publicētā sarakstā. Veselīguma norādei, kas atzīta par pārāk vispārīgu, netiks izsniegta atļauja, bet to tomēr var izmantot kā vispārēju veselīguma norādi, ja tai pievieno likumīgu īpašo norādi.
53. Attiecīgi Regulas Nr. 1924/2006 praktiskai pārvaldībai šajā ziņā būtu nepieciešams, lai tiktu izskatīti tikai divi jautājumi. Pirmais ir par to, vai veselīguma norāde ir likumīga īpaša norāde, kas atrodama atļauto norāžu sarakstā, un, ja tas tā nav, otrais ir par to, vai veselīguma norādei ir pievienotas un to pamato likumīgas īpašas norādes.
54. Jautājums par to, vai konkrētajā gadījumā veselīguma norāde ir likumīga īpaša norāde vai apstiprināta vispārēja norāde, ir jānovērtē valsts tiesai, ņemot vērā lietas apstākļus. Īpašo norāžu novērtējums ir mazāk sarežģīts, jo tas ir pamatots uz salīdzinājumu ar atļauto norāžu sarakstu. Savukārt vispārējo prasību novērtējums ir nedaudz sarežģītāks uzdevums, jo tam vajadzīgs vispārējo norāžu salīdzinājums ar īpašajām norādēm, kas, iespējams, tās apstiprina.
55. Ne regulā, ne Komisijas pieņemtajos papildu pasākumos nav norādīts, kāds apstiprinājuma līmenis ir jānosaka, lai gan Pamatnostādņu 3. punkta otrajā daļā ir teikts, ka “pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ir atbildīgi par to, lai uzskatāmi norādītu saikni starp atsauci uz pārtikas produkta vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz veselību un konkrēto, tai pievienoto atļauto veselīguma norādi”.
56. Šajā gadījumā šķiet, ka vispārējo norādi daļēji apstiprina atļauta īpašā norāde attiecībā uz cinku, bet tas, cik lielā mērā to pamato atļautas īpašās norādes attiecībā uz B vitamīniem, ir daudz sarežģītāks uzdevums. Tomēr es tikko norādīju, ka šis ir jautājums, kas jāizvērtē valsts tiesai, ņemot vērā lietas faktus un visus attiecīgos zinātniskos vai citus pierādījumus, kurus puses varētu izvēlēties iesniegt.
Pievienotās norādes
57. Atbildētāja norāda, ka ir plaši jāinterpretē termins “kopā ar”, jo ir jāpieņem, ka patērētājs lasa arī iepakojuma aizmugurējo daļu, savukārt prasītāja un Komisija atbalsta termina “kopā ar” šauru interpretāciju, jo 10. panta 3. punkts ir izņēmums no 10. panta 1. punkta galvenā noteikuma, kas paredz veselīguma norāžu atļaušanu. Tās arī apgalvo, ka šajā lietā varbūtēji apstiprinošās veselīguma īpašās norādes ir iekļuvušas garākā dažādu norāžu sarakstā, tādējādi apgrūtinot iespēju noskaidrot, kuras norādes ir paredzētas vispārējās veselīguma norādes apstiprināšanai.
58. Pamatnostādņu 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka “Regulas Nr. 1924/2006 nozīmē konkrētajai atļautajai veselīguma norādei, kas pievienota apgalvojumam ar atsauci uz vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz veselību, jābūt iekļautai “blakus” šādam apgalvojumam vai “pēc tā”” (12).
59. Ja Pamatnostādņu formulējums (“blakus” vai “pēc tā”) būtu jāuztver tieši, tas liktu domāt, ka īpašajai veselīguma norādei ir jābūt tieši blakus vispārējai veselīguma norādei, lai tā atbilstu regulas 10. panta 3. punktā ietvertajai prasībai būt “kopā ar”. Lai gan 10. panta 4. punktā ir paredzēts, ka var pieņemt Pamatnostādnes, kuru mērķis atbilstoši Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/63 2. apsvērumam būtu nodrošināt “konsekvenci attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu” un “nodrošinā[t] lielāku skaidrību un noteiktību uzņēmējiem”, ir pašsaprotami, ka Savienībā, kas balstīta uz tiesiskuma ievērošanu, regulas 10. panta 3. punkta pašreizējo redakciju nevar grozīt vai papildināt, vai citādi paplašināt Pamatnostādņu dēļ.
60. Tāpēc tas nozīmē, ka jautājums izlemjams, tikai atsaucoties uz 10. panta 3. punkta faktisko formulējumu. Lai gan atšķirība varētu būt šaura un smalka, vārdi “kopā ar” tomēr ir zināmā mērā plašāki un izteiktāki nekā vārdi “blakus” vai “pēc tā”, kas lietoti Pamatnostādnēs. Tādējādi ikdienas valodā varētu runāt, piemēram, par vēstuli, kura ir “kopā ar” dāvanu, lai gan vēstule, iespējams, ir aizzīmogotā aploksnē un dāvana ir atsevišķi ietīta.
61. Tādēļ, manuprāt, vārdu “kopā ar” lietošana šajā kontekstā liecina, ka pietiek ar to, ka 10. panta 3. punktā prasītās īpašās veselīguma norādes ir skaidri redzamas citur uz iepakojuma. Nav nepieciešams, lai īpašās veselīguma norādes tiktu novietotas blakus vai secīgi, vai kā citādi uzreiz būtu līdzās vispārējām veselīguma norādēm, kas šajā gadījumā atrodas iepakojuma priekšpusē. Tāpat 10. panta 3. punktā nav prasības, ka vispārējām un īpašajām veselīguma norādēm būtu jābūt kaut kādā veidā saistītām, piemēram, ar zvaigznīti. Tā vietā pietiek ar to, ka īpašās veselīguma norādes ir pietiekami skaidri salasāmas, lai tās būtu pieejamas un lai patērētājs tās varētu izlasīt.
62. Ja uzskata, ka 10. panta 3. punkts, kā tas ir juridiski interpretēts, ir nepilnīgs vai nepietiekami aizsargā patērētāju intereses, tad, protams, Savienības likumdevējs var novērst šo trūkumu. Tomēr, tā kā tiesību akts ir spēkā, ir jāatzīst, ka paziņojums patērētājam paredzētā iepakojuma aizmugurē, vienkārši sakot, ir “pievienots” paziņojumam iepakojuma priekšpusē.
63. Šo viedokli atbalsta spriedums Neptune (C‑157/14) (13), kurā Tiesa apstiprināja, ka “pieņemdams Regulas Nr. 1924/2006 un Direktīvas 2009/54 normas, Savienības likumdevējs ir uzskatījis par nepieciešamu nodrošināt, ka patērētājs saņem piemērotu un pārskatāmu informāciju”.
64. Turklāt, kā minēts spriedumā Teekanne (C‑195/14) (14), “no Tiesas judikatūras izriet, ka tiek pieņemts, ka patērētāji, kuru lēmumu par produkta pirkumu tostarp nosaka produkta, kuru tie vēlas iegūt, sastāvdaļas, sākumā izlasa sastāvdaļu uzskaitījumu”.
65. Manuprāt, šajā lietā pēc analoģijas var piemērot šajā judikatūrā aplūkotos kritērijus, lai varētu paredzēt, ka patērētājs, izlasot vispārēju veselīguma paziņojumu pārtikas preces iepakojuma priekšpusē, iepazīsies arī ar papildu informāciju, kas sniegta iepakojuma aizmugurē, kurā papildus sastāvdaļu sarakstam var iekļaut arī īpašu veselīguma norāžu kopumu, kas paredzēts vispārējās veselīguma norādes apstiprināšanai.
66. Tāpēc, manuprāt, nevar būt vispārēja prasība par īpaša saistīšanas rīka, piemēram, zvaigznītes, izvietošanu, lai virzītu patērētāju no iepakojuma priekšpuses uz aizmuguri. Tomēr situācija kļūst sarežģītāka, ja informācija iepakojuma aizmugurē satur virkni paziņojumu, no kuriem tikai daži apstiprina vispārējo veselīguma norādi iepakojuma priekšpusē, kā to minējusi prasītāja un Komisija.
67. Jautājums par to, vai vispārēju veselīguma norādi faktiski apstiprina īpašas veselīguma norādes pietiekami skaidrā veidā, lai patērētājs varētu to novērtēt, ir jāizskata valsts tiesai, ņemot vērā lietas apstākļus.
68. Šajā ziņā jānorāda, ka Tiesa spriedumā Teekanne (C‑195/14) (15) akcentēja, ka “valsts tiesai būtībā jābalstās uz to, ko vidēji informēts un saprātīgi uzmanīgs un zinošs vidusmēra patērētājs sagaida no attiecīgās norādes”.
69. Turklāt var atzīmēt, ka šajā gadījumā varētu rasties papildu problēma, jo vairākas norādes iepakojuma aizmugurē, kas attiecas uz B vitamīnu, šķiet, neatbilst atļauto īpašo veselīguma norāžu paziņojumu sarakstam. Tomēr arī tas ir jāizvērtē valsts tiesai.
Par otro jautājumu
70. Kā izklāstīts iepriekš, šajos secinājumos tiks aplūkots tikai pirmais jautājums.
71. Ģenerāladvokāts M. Bobeks secinājumos Lietā Nelsons (C‑177/15) (16) atzina, ka “nav nepieciešams nodrošināt tiešus zinātniskus pierādījumus par vispārējām veselīguma norādēm. Tā vietā šīm norādēm jāpievieno īpašas veselīguma norādes, kas ir pamatotas ar šādiem pierādījumiem. Tā rezultātā vispārējai norādei tiek nodrošināti netiešie pierādījumi”.
72. Es šiem secinājumiem piekrītu.
Secinājumi
73. Es iesaku Tiesai uz Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) uzdoto pirmo prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 10. panta 1. punkts un 3. punkts ir interpretējami tādējādi, ka jēdziens “īpaša veselīguma norāde” attiecas uz norādēm, kas ir atļautas saskaņā ar regulu, bet jēdziens “vispārēja veselīguma norāde” attiecas uz norādēm, kurām var pievienot īpašas veselīguma norādes.
2) Regulas Nr. 1924/2006 10. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, novērtējot, vai vispārējām veselīguma norādēm ir pievienotas īpašas veselīguma norādes, būtu jānovērtē, pirmkārt, vai īpašās veselīguma norādes ir atļautas, otrkārt, vai īpašās veselīguma norādes apstiprina vispārējās veselīguma norādes un, treškārt, vai saikni starp vispārējām un īpašajām norādēm var noteikt vidusmēra patērētājs, kurš ir samērā labi informēts, kā arī samērā vērīgs un piesardzīgs.
3) Saiknes izveidošanai starp norādēm pietiek ar vispārējas veselīguma norādes izvietošanu iepakojuma priekšpusē un īpašas veselīguma norādes izvietošanu iepakojuma aizmugurē, lai varētu uzskatīt, ka vispārējā veselīguma norāde ir “kopā ar” īpašo veselīguma norādi 10. panta 3. punkta izpratnē. Tomēr valsts tiesai jāizvērtē, vai citas informācijas izvietošana uz iepakojuma var padarīt saikni nepietiekami skaidru vidusmēra patērētājam, kurš ir samērā labi informēts, kā arī samērā vērīgs un piesardzīgs.
1 Oriģinālvaloda – angļu.
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV 2006, L 404, 9. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) 2019/343 (2019. gada 28. februāris). Uz šīs lietas faktiem attiecas regulas konsolidētā redakcija, kas publicēta 2014. gada 13. decembrī kā dokuments 02006R1924‑20141213.
3 EU:C:2016:474. Tiesa nerada iespēju risināt šo jautājumu 2016. gada 23. novembra spriedumā Nelsons (C‑177/15, EU:C:2016:888).
4 Komisijas Regula (ES) Nr. 432/2012 (2012. gada 16. maijs), ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (OV 2012, L 136, 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) 2017/1407. Uz šīs lietas faktiem attiecas regulas konsolidētā versija, kas publicēta 2014. gada 13. maijā kā dokuments 02012R0432‑20140513.
5 Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/63/ES (2013. gada 24. janvāris), ar ko pieņem pamatnostādnes par to, kā īstenojami īpaši nosacījumi attiecībā uz veselīguma norādēm, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 10. pantā (OV 2013, L 22, 25. lpp.).
6 Skat. .
7 Redakcijā, kas piemērojama tiesvedībai pamatlietā.
8 Redakcijā, kas piemērojama pamatlietā.
9 Spriedums, 2003. gada 6. marts, Kaba (C‑466/00, EU:C:2003:127, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
10 Skat. spriedumu, 2015. gada 17. decembris, Neptune Distribution (C‑157/14, EU:C:2015:823, 33. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī 2018. gada 7. augusts, Smith (C‑122/17, EU:C:2018:631, 34. punkts).
11 Ģenerāladvokāta M. Bobeka secinājumi lietā Nelsons GmbH/Ayonnax Nutripharm GmbH un Bachblütentreff Ltd (C‑177/15, EU:C:2016:474, 56. punkts).
12 Tas pats izriet no Pamatnostādņu redakcijas vācu valodā, kurā ir noteikts, ka “für die Zwecke der Verordnung sollte die dem Verweis auf allgemeine, nichtspezifische Vorteile für die Gesundheit beigefügte zugelassene spezielle gesundheitsbezogene Angabe neben oder unter diesem Verweis angebracht werden”.
13 Spriedums, 2015. gada 17. decembris (EU:C:2015:823, 51. punkts).
14 Spriedums, 2015. gada 4. jūnijs, Teekanne (C‑195/14, EU:C:2015:361, 37. punkts).
15 Spriedums, 2015. gada 4. jūnijs (EU:C:2015:361, 36. punkts).
16 Ģenerāladvokāta M. Bobeka secinājumi lietā Nelsons GmbH/Ayonnax Nutripharm GmbH un Bachblütentreff Ltd (C‑177/15, EU:C:2016:474, 71. punkts).
Full & Egal Universal Law Academy