30.4.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 152/8
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. janvārī iesniedza Audiencia Nacional (Spānija) – Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)/Deutsche Bank SAE
(Lieta C-55/18)
(2018/C 152/10)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Audiencia Nacional
Pamatlietas puses
Prasītāja: Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)
Atbildētāja: Deutsche Bank SAE
Ieinteresētās personas: Federación Estatal de Servicios de la Unión General de Trabajadores (FES-UGT), Confederación General del Trabajo (CGT), Confederación Solidaridad de Trabajadores Vascos (ELA), Confederación Intersindical Galega (CIG)
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai ir jāuzskata, ka Spānijas Karaliste, pamatojoties uz Darba likuma 34. un 35. pantu tā, kā tie ir interpretēti Spānijas judikatūrā, ir veikusi atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (1) (2003. gada 4. novembris) 3., 5. un 6. pantā noteikto ierobežojumu attiecībā uz darba laika ilgumu un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikiem efektivitāti attiecībā uz darbiniekiem, kuri strādā normālu darba laiku un kuri nav skaidri, individuāli vai kolektīvi apņēmušies strādāt virsstundas un nav mobilie darba ņēmēji, nestrādā tirdzniecības flotē vai dzelzceļa transportā?
2)
Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) 3., 5., 6., 16. un 22. pants saistībā ar Padomes Direktīvas 89/391/EEK (2) (1989. gada 12. jūnijs) 4. panta 1. punktu, 11. panta 3. punktu un 16. panta 3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā Darba likuma 34. un 35. pants, no kura, kā liecina pastāvīgā judikatūra, uzņēmumam neizriet pienākums ieviest faktiskā dienas darba laika uzskaites sistēmu darbiniekiem, kuri strādā normālu darba laiku un kuri nav skaidri, individuāli vai kolektīvi apņēmušies strādāt virsstundas un nav mobilie darba ņēmēji, nestrādā tirdzniecības flotē vai dzelzceļa transportā?
3)
Vai ir jāuzskata, ka dalībvalstīm Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) 3., 5., 6., 16. un 22. pantā saistībā ar Padomes Direktīvas 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) 4. panta 1. punktu, 11. panta 3. punktu un 16. panta 3. punktu noteiktais obligātais pienākums ierobežot kopumā visu darbinieku darba laika ilgumu ir izpildīts attiecībā uz parastajiem darbiniekiem, pamatojoties uz tādu valsts tiesību normu kā Darba likuma 34. un 35. pantā ietverto, no kuras, kā liecina pastāvīgā judikatūra, uzņēmumam neizriet pienākums ieviest faktiskā dienas darba laika uzskaites sistēmu darbiniekiem, kuri strādā normālu darba laiku un kuri, atšķirībā no mobilajiem darba ņēmējiem, tirdzniecības flotē vai dzelzceļa transportā strādājošajiem, nav skaidri, individuāli vai kolektīvi apņēmušies strādāt virsstundas?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV 2003, L 299, 9. lpp.).
(2) Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV 1989, L 183, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy