28.5.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 182/9
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. februārī iesniedza Arbeidsrechtbank Antwerpen (Beļģija) – Maria Vester/Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering (Riziv)
(Lieta C-134/18)
(2018/C 182/09)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Arbeidsrechtbank Antwerpen
Pamatlietas puses
Prasītāja: Maria Vester
Atbildētāja: Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering (Riziv)
Prejudiciālie jautājumi
Vai tiek pārkāptas 1957. gada 25. marta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. un 48. pantā noteiktās prasības, ja pēdējā kompetentā dalībvalsts, sākoties darbnespējai, pēc 52 nedēļu tādas darbnespējas gaidīšanas perioda beigām, kuras laikā ir tikuši piešķirti slimības pabalsti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1) 57. pantu, neatzīst tiesības uz invaliditātes pabalstiem un cita dalībvalsts, kura nav bijusi pēdējā kompetentā dalībvalsts, izskatot tiesību uz proporcionāliem invaliditātes pabalstiem pastāvēšanu, saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesībām piemēro 104 nedēļu ilgu gaidīšanas periodu?
Vai šādā gadījumā ar tiesībām uz brīvu pārvietošanos ir saderīga situācija, kad attiecīgā persona šajā gaidīšanas perioda pārtraukumā ir atkarīga no sociālās palīdzības vai arī no LESD 45. un 48. panta valstij, kura nav bijusi pēdējā kompetentā valsts, izriet pienākums izskatīt tiesību uz invaliditātes pabalstiem pastāvēšanu pēc tam, kad ir beidzies pēdējās kompetentās valsts tiesībās paredzētais gaidīšanas periods, arī ja valsts, kura nav bijusi pēdējā kompetentā valsts, tiesības to nepieļauj?
(1) OV 2004, L 166, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy