Lieta C-219/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Brenta Scrl u.c./Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto
C2402018LV2210120180326LV0025221232
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Brenta Scrl u.c./Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto
(Lieta C-219/18)2018/C 240/25Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Brenta Scrl, Michele Bianchin, Antonio Bortignon, Doriano Bortignon, Bruno Caron, Francesca Carraro, Antonio Didonè, Loris Donazzan, Rino Guidolin, Silvano Orsato, Valentino Rigo, Roberto Sacchetto, Emiliano Sonda un Azienda agricola Rebesco Antonio e Guerrino s.s.
Atbildētāji apelācijas instancē: Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA) un Regione Veneto
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai situācijā, kāda ir aprakstīta un aplūkota pamatlietā, Eiropas Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesību normas neatbilstība Regulas (EEK) Nr. 3950/92 ( 1 ) 2. panta 2. punkta 3. apakšpunktam izraisa to, ka tad, ja iestājas minētajā regulā paredzētie nosacījumi, ražotājiem nav pienākuma maksāt papildmaksājumu?
2)
Vai situācijā, kāda ir aprakstīta un aplūkota pamatlietā, Eiropas Savienības tiesības un it īpaši vispārējais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu subjektu tiesiskā paļāvība, kuri ir izpildījuši kādas dalībvalsts paredzētu pienākumu un ir guvuši labumu no šī pienākuma izpildes sekām, nevar tikt aizsargāta, ja izrādās, ka attiecīgais pienākums ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām?
3)
Vai situācijā, kāda ir aprakstīta un aplūkota pamatlietā, Regulas (EK) Nr. 1392/2001 ( 2 ) (2001. gada 9. jūlijs) 9. pants un Savienības tiesībās paredzētais “prioritārās kategorijas” jēdziens nepieļauj tādu dalībvalsts tiesību normu kā Itālijas Republikas pieņemtā Dekrētlikuma Nr. 157/2004 2. panta 3. punkts, kurā ir noteikts, ka pārmērīgi aprēķinātais papildmaksājums ir jāatmaksā saskaņā ar noteikumiem, kas termiņu un procedūru ziņā atšķiras atkarībā no tā, vai attiecīgie ražotāji vai nu ir paļāvušies uz to, ka ir jāievēro valsts tiesību norma, kura gan, kā izrādās, ir pretrunā Savienības tiesībām, vai arī šo tiesību normu nav ievērojuši?
( 1 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 3950/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko ievieš papildmaksājumus piena un piena produktu nozarē (OV L 405, 1. lpp.).
( 2 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1392/2001 (2001. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 3950/92, ar kuru ievieš papildmaksājumus pienam un piena produktiem (OV L 187, 19. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy