Lieta C-271/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 19. aprīlī Slovākijas Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 5. februāra spriedumu lietā T-216/15 Dôvera zdravotná poisťovňa/Eiropas Komisija
C2592018LV2010120180419LV0029201212
Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 19. aprīlī Slovākijas Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 5. februāra spriedumu lietā T-216/15 Dôvera zdravotná poisťovňa/Eiropas Komisija
(Lieta C-271/18 P)2018/C 259/29Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki:
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Slovākijas Republika (pārstāve: B. Ricziová)
Pārējie lietas dalībnieki: Dôvera zdravotná poisťovňa a.s., Union zdravotná poisťovňa a.s., Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedumu lietā T-216/15 Dôvera zdravotná poisťovňa a.s./Eiropas Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa apmierināja Dôvera zdravotná poisťovňa a s. celto prasību;
—
noraidīt Dôvera zdravotná poisťovňa a s. celto prasību kā nepamatotu un
—
piespriest Dôvera zdravotná poisťovňa a s. un Union zdravotná poisťovňa a.s. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pakārtoti, ja Tiesa secinātu, ka tai nav pietiekamas informācijas, lai pieņemtu galīgo nolēmumu lietā, Slovākijas Republika lūdz Tiesu:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedumu lietā T-216/15 Dôvera zdravotná poisťovňa a.s./Eiropas Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa apmierināja Dôvera zdravotná poisťovňa a.s. celto prasību;
—
nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai nolēmuma pieņemšanai šajā lietā un
—
atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatojumam Slovākijas Republika ir izvirzījusi četrus pamatus, lai pamatotu pārsūdzētā Vispārējās tiesas sprieduma atcelšanu.
1.
Pirmajā apelācijas sūdzības pamatā Slovākijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot pārsniegusi tās kontroles pilnvaras saistībā ar Eiropas Komisijas lēmumiem valsts atbalsta jomā. Atbilstošā Tiesas pastāvīgā judikatūra ir skaidra un Slovākijas Republikas ieskatā šajā lietā tā nav tikusi ievērota. Slovākijas Republika norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa neesot ievērojusi Eiropas Komisijas plašo novērtējuma brīvību saistībā ar sarežģītiem ekonomiskajiem vērtējumiem un neesot pierādījusi, ka Eiropas Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, bet ir vienīgi aizstājusi Eiropas Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu, kas ir tieši pretējs, un tādējādi ir pārsniegusi savas kontroles pilnvaras.
2.
Otrajā apelācijas sūdzības pamatā Slovākijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā divos aspektos ir sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumu elementus, jo tā esot izdarījusi būtībā nepareizus faktu konstatējumus, un šī neprecizitāte skaidri izrietot no lietas materiālos ietvertajiem dokumentiem. Apgalvotā pierādījumu elementu sagrozīšana ir saistīta, pirmkārt, ar peļņas gūšanas aspektu un, otrkārt, ar konkurences aspektu Slovākijas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā.
3.
Trešajā apelācijas sūdzības pamatā Slovākijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, veicot Slovākijas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas juridisko kvalificēšanu, tādējādi pārkāpdama LESD 107. panta 1. punktu un tiesiskās noteiktības principu. Pārsūdzētais spriedums esot nesaderīgs ar līdzšinējo Tiesas judikatūru attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmām. It īpaši Vispārējā tiesa i) esot izlēmusi pretēji Tiesas līdzšinējiem spriedumiem līdzīgās lietās; ii) esot izlēmusi tādā pašā veidā kā Tiesas līdzšinējos spriedumos atšķirīgās lietās un iii) neesot ievērojusi Tiesas līdzšinējā judikatūrā izstrādāto pamatprincipu, saskaņā ar kuru konkrētas sociālā nodrošinājuma sistēmas kvalifikācija ir atkarīga no tās dominējošajām pazīmēm.
4.
Visbeidzot ceturtajā sūdzības apelācijas pamatā Slovākijas Republika apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma pamatojumā esot pieļautas vairākas nepilnības, kas pamato to, lai Tiesa atceltu pārsūdzēto spriedumu. It īpaši i) Vispārējā tiesa nekādi neesot izskaidrojusi dažus savus secinājumus un pieeju (kam turklāt bija izšķiroša nozīme); ii) pārsūdzētā sprieduma pamatojums vairākos aspektos esot nekonsekvents un Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot sniegusi pretrunīgu pamatojumu, un iii) Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma pamatojumā neesot ņēmusi vērā atbilstošos Komisijas un Slovākijas Republikas argumentus. Tādējādi Vispārējā tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. panta kopsakarā ar 53. panta 1. punktu.
Full & Egal Universal Law Academy