3.9.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 311/6
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 5. jūnijā iesniedza Székesfehérvári Törvényszék (Ungārija) – Hochtief AG/Fővárosi Törvényszék
(Lieta C-362/18)
(2018/C 311/06)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Székesfehérvári Törvényszék
Pamatlietas puses
Prasītāja: Hochtief AG
Atbildētāja: Fővárosi Törvényszék
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Savienības tiesību pamatprincipi un normas (it īpaši LES 4. panta 3. punkts un vienveidīgas interpretācijas prasība), kā tos – it īpaši lietā Köbler pasludinātajā spriedumā – ir interpretējusi Tiesa, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesas, kas pēdējā instancē pasludina spriedumu, ar ko ir pārkāptas Savienības tiesības, atbildības iestāšanos var pamatot tikai ar valsts tiesībām vai valsts tiesībās noteiktajiem kritērijiem? Ja atbilde ir noliedzoša, vai Savienības tiesību pamatprincipi un normas, it īpaši Tiesas spriedumā Köbler noteiktie trīs kritēriji, lai konstatētu “valsts” atbildību, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, vai ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz dalībvalsts atbildību par Savienības tiesību pārkāpumu, ko izdarījušas minētās valsts tiesas, ir jāvērtē, pamatojoties uz valsts tiesībām?
2)
Vai Savienības tiesību pamatprincipi un normas (it īpaši LES 4. panta 3. punkts un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā), it īpaši Tiesas spriedumi par dalībvalsts atbildības iestāšanos, kas pasludināti tostarp lietās Francovich u.c., Brasserie du pêcheur, Factortame un Köbler, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja spriedumi, kurus dalībvalsts tiesas, kas lemj pēdējā instancē, pasludina, pārkāpjot Savienības tiesības, ir ieguvuši res judicata spēku, ir izslēgta dalībvalsts atbildības atzīšana par nodarītajiem zaudējumiem?
3)
Vai “efektivitātes” un līdzvērtības principi, kas noteikti Direktīvā 89/665/EK (1), Direktīvā 92/13/EK (2) un Direktīvā 2007/66/EK (3), kā arī Tiesas spriedumos Kühne & Heitz, Kapferer, Impresa Pizzarotti un Transportes Urbanos y Servicios Generales, ir jāinterpretē tādējādi, ka pārskatīšanas procedūrā puse vairs nevar atsaukties uz tādā Tiesas spriedumā rodamajiem vērtējumiem, kas ir pasludināts prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, kuru saistībā ar pamatlietu ir uzsākusi otrās instances tiesa, jo šie vērtējumi pamatlietā netika ņemti vērā, it īpaši, ja dalībvalsts tiesa, kas izskata lietu augstākajā instancē, ir noraidījusi par pamatlietā pasludināto spriedumu iesniegto kasācijas sūdzību, pamatojoties uz apstākli, ka puse savlaicīgi nebija atsaukusies uz Tiesas spriedumā rodamajiem vērtējumiem?
4)
Vai trešajā prejudiciālajā jautājumā minētās direktīvas, Tiesas judikatūra, kas izriet it īpaši no spriedumiem Impresa Pizzarotti (C-213/13), Kapferer (C-234/04), Kühne & Heitz (C-453/00) un Transportes Urbanos y Servicios Generales (C-118/08) attiecībā uz pārskatīšanas prasības pieņemamību, un pamatprincipi, kurus Tiesa ir noteikusi lietās C-470/99, C-327/00 un C-241/06 attiecībā uz valsts tiesībās noteiktajiem termiņiem pārskatīšanas procedūrām publiskā iepirkuma jomā, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesas rīkojas pareizi, neņemdamas vērā – pamatojoties uz to, ka otrajā instancē notiekošajā tiesvedībā puse uz to ir atsaukusies novēloti – Tiesas spriedumu, kas pasludināts pēc otrās instances tiesas lūguma saistībā ar tās izskatīšanā esošo lietu, vai Tiesas spriedumu, kura redakcija dalībvalsts oficiālajā valodā nebija pieejama līdz lietas izskatīšanai otrajā instancē, taču nepieņemdamas šīs puses iesniegto pārskatīšanas prasību, kurā tā ir atsaukusies uz minētajiem, taču vērā neņemtajiem Tiesas spriedumiem un šo spriedumu pamatā esošajiem faktiskajiem apstākļiem?
5)
Vai trešajā prejudiciālajā jautājumā minētās direktīvas un Tiesas judikatūra, kas izriet it īpaši no spriedumiem Impresa Pizzarotti (C-213/13), Kapferer (C-234/04), Kühne & Heitz (C-453/00) un Transportes Urbanos y Servicios Generales (C-118/08), ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja lietas puse atsaucas uz Tiesas spriedumu lietā Kempter (C-2/06) – saskaņā ar kuru nav jānorāda Tiesas spriedumi, jo tiesai tie ir jāpiemēro pēc savas ierosmes – valsts tiesas rīkojas pareizi, neņemdamas vērā Tiesas spriedumus, pamatojoties uz valsts procesuālo tiesību normām un pretēji spriedumā [Kempter] nospriestajam tādējādi, ka šis apstāklis pat nav minēts nolēmumā, ar kuru ir izbeigta tiesvedība, nedz šā nolēmuma pamatojumā, taču nepieņemdamas šīs puses iesniegto pārskatīšanas prasību, kurā tā ir atsaukusies uz minētajiem, taču vērā neņemtajiem Tiesas spriedumiem un šo spriedumu pamatā esošajiem faktiskajiem apstākļiem?
6)
Vai spriedumos Köbler un Traghetti del Mediterraneo paredzētais nosacījums par pietiekami būtisku pārkāpumu ir jāinterpretē tādējādi, ka šāds pārkāpums nav izdarīts, ja tiesa, kas pēdējā instancē izskata lietu, nepieņem pārskatīšanas prasību, klaji ignorējot ļoti sīki izklāstīto Tiesas patstāvīgo judikatūru – kas ir pamatota arī ar vairākiem juridiskiem atzinumiem –, nekur uz to neatsaucas un šo lēmumu vispār nepamato ar Savienības tiesībām, un arīdzan acīmredzami nedz pārbauda, nedz pat norāda uz nepieciešamību iesniegt Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar lietu, lai arī šīs nepieciešamības pamatojumam tika ļoti sīki izklāstīta atbilstošā Tiesas judikatūra? Vai, ņemot vērā Tiesas spriedumu CILFIT (C-283/81), valsts tiesai ir jāpamato savs nolēmums gadījumā, ja – neievērojot Tiesas saistoši noteikto juridisko interpretāciju – tā nepieņem pārskatīšanas sūdzību un, nekādi nepamatojot, atsakās šajā jautājumā iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu?
7)
Vai LES 19. pantā un 4. panta 3. punktā noteiktie efektīvas tiesību aizsardzības tiesā un līdzvērtības principi, ar LESD 49. pantu nostiprinātā brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība un Padomes Direktīva 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, kā arī Direktīva 89/665/EEK, Direktīva 92/13/EEK un Direktīva 2007/66/EK ir jāinterpretē tādējādi, ka [tiem nav pretrunā tas, ka] kompetentās iestādes un tiesas, klaji neievērojot piemērojamās Savienības tiesības, vienu pēc otras noraida prasītāja celtās prasības par izslēgšanu no dalības publiskā iepirkuma procedūrā, lai arī saistībā ar tām ir attiecīgi jāsagatavo daudzi dokumenti ar būtisku laika un naudas līdzekļu ieguldījumu vai jāpiedalās tiesas sēdēs, un lai arī ir skaidrs, ka teorētiski pastāv iespēja atzīt atbildības iestāšanos par zaudējumiem, kas nodarīti tiesas funkciju pildīšanas gaitā, attiecīgajā tiesiskajā regulējumā prasītājam ir liegta iespēja lūgt tiesai atlīdzināt kaitējumu, kas tam ir nodarīts prettiesiskas darbības rezultātā?
8)
Vai spriedumos Köbler, Traghetti del Mediterraneo un San Giorgio noteiktie principi ir jāinterpretē tādējādi, ka nav atlīdzināms tāds kaitējums, kas ir nodarīts tāpēc, ka – neievērojot Tiesas pastāvīgo judikatūru – dalībvalsts tiesa, kas pēdējā instancē izskata lietu, nav pieņēmusi lietas puses savlaicīgi iesniegto pārskatīšanas prasību, kurā šī puse būtu varējusi lūgt atlīdzināt tai radušos izdevumus?
9)
Vai – ievērojot līdzvērtības principu un Tiesas spriedumā Transportes Urbanos y Servicios Generales (C-118/08) nospriesto – gadījumā, kad saskaņā ar valsts tiesībām pārskatīšanas prasība ir jāpieņem izskatīšanā tāpēc, ka ir jauns Konstitucionālās tiesas nolēmums un ir jānodrošina atbilstība Konstitūcijai, pārskatīšanas prasība ir jāpieņem arī tad, ja pamatlietā, pamatojoties uz valsts tiesību normām par procesuālajiem termiņiem, netika ņemti vērā nedz spriedums, ko Tiesa pasludinājusi agrāk kādā citā lietā, nedz spriedums, ko Tiesa pasludinājusi pēc pamatlietu izskatījušās tiesas lūguma, nedz arī šo spriedumu pamatā esošie faktiskie apstākļi?
(1) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.).
(2) Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV 1992, L 76, 14. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV 2007, L 335, 31. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy