22.10.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 381/13
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. jūlijā iesniedza Tribunalul Specializat Cluj (Rumānija) – AU/Reliantco Investments LTD, Reliantco Investments LTD Limassol Sucursala Bucureşti
(Lieta C-500/18)
(2018/C 381/14)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunalul Specializat Cluj
Pamatlietas puses
Prasītājs: AU
Atbildētājas: Reliantco Investments LTD, Reliantco Investments LTD Limassol Sucursala Bucureşti
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai, interpretējot Direktīvas 2004/39/[EK] (1) 4. panta 1. [punkta] 12) apakšpunktā minēto jēdzienu “privātais klients”, valsts tiesa var izmantot/valsts tiesai ir jāizmanto tie paši interpretācijas kritēriji, kuri definē patērētāja jēdzienu Direktīvas 93/13/EEK (2) 2. panta b) punkta izpratnē?
2)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, ar kādiem nosacījumiem “privātais klients” Direktīvas 2004/[39/EK] izpratnē var tādā strīdā kā pamatlietā aplūkojamais atsaukties uz patērētāja statusu? Un
3)
It īpaši, vai tas, ka “privātais klients” Direktīvas 2004/[39/EK] izpratnē salīdzinoši īsā laikā īsteno lielu tirdzniecības darījumu apjomu un iegulda lielas naudas summas tādos finanšu instrumentos, kādi definēti Direktīvas 2004/39/[EK] 4. panta [1. punkta] 17) apakšpunktā, ir būtiski kritēriji, lai izvērtētu “privātā klienta” tās pašas direktīvas izpratnē patērētāja statusu?
4)
Vai darbībā, kuras mērķis ir noteikt savu jurisdikciju, jo tai ir pienākums atkarībā no konkrētā gadījuma noteikt, vai ir piemērojams Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (3) 17. panta 1. [punkta] c) apakšpunkts vai 7. panta 2. punkts, valsts tiesa var ņemt vērā un/vai tai ir jāņem vērā prasītāja izvirzītais materiālo tiesību pamatojums – proti, tikai ārpuslīgumiskā atbildība – kā tiesiskās aizsardzības līdzeklis par domājami negodīgu līguma noteikumu Direktīvas 93/13/EEK izpratnē parakstīšanu, par kuriem piemērojamās materiālās tiesības tiekot noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 864/2007 (Roma II) (4), vai tomēr prasītāja iespējamais patērētāja statuss padara par nebūtisku viņa prasības pieteikuma materiālo tiesību pamatojumu?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.)
(2) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.)
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādāta versija) (OV L 351, 1. lpp.)
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II) (OV L 199, 40. lpp.)
Full & Egal Universal Law Academy