EUR-Lex -  62018CN0525 - LV

22.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 381/15

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 9. augustāMarion Le Pen iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 19. jūnija spriedumu lietā T-86/17 Le Pen/Eiropas Parlaments

(Lieta C-525/18 P)

(2018/C 381/16)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Marion Le Pen (pārstāvis: R. Bosselut, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

—

atcelt Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 19. jūnija spriedumu lietā T-86/17;

Līdz ar to:

—

atcelt Parlamenta Ģenerālsekretāra 2016. gada 5. decembra lēmumu, kurš ir pieņemts, piemērojot Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmuma 2009/C 159/01 (2008. gada 19. maijs un 9. jūlijs) “par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem” ar grozījumiem 68. pantu, un ar kuru ir konstatēts prasījums 298 497,87 EUR apmērā;

—

atcelt 2016. gada 6. decembrī saņemto paziņojumu par parādu Nr. 2016-1560, kurā apelācijas sūdzības iesniedzēja tika informēta, ka pret viņu ir konstatēts prasījums atbilstoši Ģenerālsekretāra 2016. gada 5. decembra lēmumam par nepamatoti izmaksāto summu saistībā ar deputātu parlamentāro palīdzību atgūšanu, piemērojot Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 68. pantu un Finanšu regulas 78., 79. un 80. pantu;

—

lemt par naudas summu, kas ir jāpiešķir apelācijas sūdzības iesniedzējai par viņai nodarīto morālo kaitējumu, kurš izriet no nepamatotajām apsūdzībām, kas ir paustas vēl pirms izmeklēšanas noslēguma, par viņas tēla graušanu, kā arī par ievērojamo traucējumu viņas personiskajai un politiskajai dzīvei, kurš ir radīts ar apstrīdēto lēmumu.

—

lemt par apelācijas sūdzības iesniedzējai piešķiramo naudas summu kā tiesāšanās izdevumu atlīdzinājumu;

—

piespriest Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

—

pirms sprieduma taisīšanas aicināt Parlamentu iesniegt CG k-dzes personas lietu, sarakstu par CG k-dzes ierašanās un aiziešanas laikiem attiecībā uz Parlamenta mītnes vietām Strasbūrā un Briselē, anonīmo vēstuli, uz kuras pamata tika uzsākta strīdīgā procedūra, un OLAF lietu par apelācijas sūdzības iesniedzēju un viņas palīdzi.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi Savienības tiesību pārkāpumu, kļūdas tiesību piemērošanā un būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja esot pilnībā pamatojusi jaunu dokumentu iesniegšanu tiesvedības laikā jaunu faktu dēļ. Šie dokumenti esot Parlamenta Ģenerālsekretāram iesniegto dokumentu papildinājums. Vispārējai tiesai esot neierobežota kompetence, kuras dēļ tai esot bijis pienākums ņemt šos dokumentus vērā, novērtējot, vai parlamentārā palīdzība ir tikusi sniegta vai ne un tādējādi – nepamatota maksājuma atgūšanas pamatotību. Turklāt daži no šiem pierādījumiem esot bijuši Parlamenta rīcībā, bet apelācijas sūdzības iesniedzējai neesot tikuši atklāti.

Otrais pamats attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību uz aizstāvību un būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu. Tas, ka Parlamenta Ģenerālsekretārs nav apelācijas sūdzības iesniedzēju uzklausījis un viņai nav nosūtīta lieta, esot apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesību uz aizstāvību un tiesību tikt personīgi uzklausītai pirms ikviena, pat administratīva lēmuma, pieņemšanas, pušu procesuālo tiesību vienlīdzības un procesuālā taisnīguma principu, no Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem izrietošo tiesību uz objektīvu tiesu un aizlieguma atteikties spriest tiesu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, ECPAK 6. panta un vispārējo tiesību principu pārkāpums. Vispārējā tiesa piedevām neesot norādījusi uz Ģenerālsekretāra lēmumam piemītošo pamatojuma neesamību.

Trešais pamats attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi Savienības tiesību pārkāpumu, kļūdas tiesību piemērošanā un kļūdu faktu juridiskā rakstura kvalifikācijā, faktu un pierādījumu sagrozīšanu, diskrimināciju un fumus persecutionis, kā arī tiesiskās paļāvības un likumības principu pārkāpumu.

Ceturtais pamats attiecas uz to, ka ir notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana, jo ar pārsūdzēto spriedumu esot atbalstīta Parlamenta Ģenerālsekretāra rīcība, kuras faktiskais uzdevums un galīgais mērķis esot bijis kaitēt apelācijas sūdzības iesniedzējai un viņas partijai.

Full & Egal Universal Law Academy