5.11.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 399/28
Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. septembrīBrugg Kabel AG un Kabelwerke Brugg AG Holding iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-441/14 Brugg Kabel AG un Kabelwerke Brugg AG Holding/Eiropas Komisija
(Lieta C-591/18 P)
(2018/C 399/36)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Brugg Kabel AG, Kabelwerke Brugg AG Holding (pārstāvji: A. Rinne un M. Lichtenegger, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:
1)
atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-441/14 un otras lietas dalībnieces 2014. gada 2. aprīļa lēmumu (lieta AT.39610 – Spēka kabeļi), ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām;
2)
pakārtoti, atcelt 1. punktā minēto Vispārējās tiesas spriedumu un otras lietas dalībnieces lēmumu, ciktāl:
a)
apelācijas sūdzības iesniedzējām uzliktais naudas sods tika noteikts 8 490 000 EUR apmērā un
b)
apelācijas sūdzības iesniedzējām tika piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus,
un samazināt naudas sodu pēc Tiesas ieskatiem saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumiem pirmajā instancē;
3)
papildus pakārtoti, atcelt 1. punktā minēto Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;
4)
piespriest otrai lietas dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas ir izvirzījušas sešus pamatus.
Pirmais pamats: tiesību uz aizstāvību pārkāpums, iesniedzot informācijas pieprasījumu un paziņojumu par iebildumiem angļu valodā
Ņemot vērā informācijas pieprasījumu valodu versijas un apelācijas sūdzības iesniedzēju rīcībā esošo paziņojumu par iebildumiem, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot par pietiekamu pārāk zemu saprotamības līmeni. Būtu pareizi ļaut adresātam pilnībā izprast iebildumus, ļaujot viņam izvēlēties saprotamu valodas versiju visaptverošas aizstāvības nolūkos. Nepietiek tikai “pietiekami” izprast iebildumu veidu un apmēru, lai “paustu lietderīgu nostāju šajā ziņā”.
Vispārējā tiesa turklāt neņēma vērā, ka šajā ziņā Komisijai ir būtiska nevis atbilžu lietderība, bet vienīgi tas, vai attiecīgais uzņēmums, neraugoties uz Komisijas atteikumu sniegt piekļuvi citai valodas versijai, ir spējis pilnībā aizstāvēties pret iebildumiem.
Otrais pamats: Tiesību uz aizstāvību pārkāpums, atsakot piekļuvi citu uzņēmumu apsvērumiem par iebildumiem
Vispārējā tiesa noteica pārmērīgas prasības attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem attiecīgajam uzņēmumam būtu jāpiešķir piekļuve citu adresātu nekonfidenciālajām atbildēm uz paziņojumu par iebildumiem. Paziņojuma par iebildumiem adresātam būtu jāpiešķir piekļuve jau tad, ja attiecīgais uzņēmums, ņemot vērā pret viņu iesniegtās apsūdzības, atsaucas uz ticamiem apstākļiem, kuri izriet no visas procedūras un apliecina, ka ir visnotaļ iespējams, ka citu paziņojuma par iebildumiem adresātu nekonfidenciālas atbildes var ietvert šo uzņēmumu attaisnojošus fragmentus vai dokumentus.
Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka tas, ka tikai Komisija var novērtēt, vai atbildēs uz paziņojumu par iebildumiem, ko iesnieguši citi šī paziņojuma adresāti, ir (iespējams) attaisnojoši fragmenti vai dokumenti, ir pretrunā tiesiskas valsts principiem. Tādējādi Komisija darbotos gan kā iestāde, kas veic izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un lēmumu pieņemšanu, gan vienlaikus kā iestāde, kas nodrošina aizstāvību vienā un tajā pašā lietā tomēr nespējot identificēt šajā ziņā nepieciešamās faktu sakarības.
Trešais pamats: nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums, kā dalības pārkāpumā datumu nosakot 2001. gada 14. decembri
Vispārējā tiesa esot noteikusi pārāk zemu pierādījumu standartu attiecībā uz pierādījumiem par dalības vienotā un turpinātā pārkāpuma uzsākšanu. Komisijai būtu bijis jāiesniedz precīzi, pārliecinoši un saskaņoti pierādījumi, kas pamato stingru pārliecību, ka datums, kas ir izvēlēts kā pārkāpuma sākums, ir konkurences pārkāpums. Jebkuras šaubas būtu jāatrisina par labu attiecīgajam uzņēmumam saskaņā ar in dubio pro reo principu.
Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā faktu, ka, lai atspēkotu netiešus pierādījumus, pietiek ar netiešiem pierādījumiem par pretējo. Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības interesēs administratīvajā procesā par sankciju piemērošanu nevar pieprasīt, lai attiecīgais uzņēmums iesniedz pierādījumus, ka to pilnībā attaisno.
Ceturtais pamats: pierādījumu sagrozīšana un nevainīguma prezumpcijas pārkāpums, atzīstot, ka dalība pārkāpumā bija nepārtraukta no 2005. gada 12. maija līdz 2005. gada 8. decembrim
Vispārējā tiesa esot sagrozījusi pierādījumus par apelācijas sūdzības iesniedzēju nepārtrauktu dalību pārkāpumā, kad tā, neraugoties uz daudziem neviennozīmīgiem un pretrunīgiem netiešajiem pierādījumiem, nonāca līdz stingrai un nelokāmai pārliecībai par to, ka pārkāpums turpinājās nepārtraukti.
Vispārējā tiesa arī šajā gadījumā neesot ņēmusi vērā atbilstošo standartu netiešu pierādījumu atspēkošanai.
Piektais pamats: pierādījumu sagrozīšana, nevainīguma prezumpcijas un samērīguma principa pārkāpums, nosakot atbildību par aizliegtu vienošanos noslēgšanu attiecībā uz zemūdens kabeļiem, valstu tirgiem un liela mēroga projektiem
Vispārējā tiesa esot noteikusi pārāk zemu pierādījumu standartu un ir sagrozījusi pierādījumus attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju atbildību par tādām autonomām un atsevišķām pārkāpuma daļām kā zemūdens kabeļiem, valstu tirgiem un liela mēroga projektiem, kurās apelācijas sūdzības iesniedzējas ne piedalījās, ne arī bija ieinteresētas.
Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā nepamatotos un nesamērīgos riskus, kas raksturīgi tādai vienota un turpināta pārkāpuma juridiskā jēdziena plašai interpretācijai attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nav piedalījušies visās tā daļās, bet kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu tikt solidāri saukti pie atbildības par kaitējumu, kas radies šī pārkāpuma rezultātā.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju Savienības noteikumu par zaudējumu atlīdzību saskaņošanas jomā, regresa tiesību izmantošana pret solidāri atbildīgajiem līdzdalībniekiem valsts līmenī nav piemērots instruments, lai kompensētu plašu ārējo atbildību.
Sestais pamats: Regulas Nr. 1/2003 (1), 23. panta 2. un 3. punkta pārkāpums, kā arī tiesiskuma, samērīguma un non bis in idem principu pārkāpums, aprēķinot naudas sodu
Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi 2004. gadu kā atsauces gadu attiecībā uz pārdošanas apjomiem, jo tas neesot reprezentatīvs un neatspoguļojot ne apelācijas sūdzības iesniedzēju faktisko lielumu, ne arī to ekonomiskās iespējas.
Turklāt Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā faktu, ka Komisija atbildības noteikšanas nolūkā nevarēja, no vienas puses, atsaukties uz vienotu un turpinātu pārkāpumu, proti, karteli, kas ietver gan A/R konfigurāciju, gan R konfigurāciju, un, no otras puses, atkal mākslīgi nodalīt šķietami neatdalāmas pārkāpuma daļas, lai aprēķinātu naudas sodu.
(1) OV 2003, L 1, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy