16.4.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 134/34
Prasība, kas celta 2018. gada 19. februārī – Stamatopoulos/ENISA
(Lieta T-99/18)
(2018/C 134/49)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Grigorios Stamatopoulos (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis: S. Pappas, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt ENISA cilvēkresursu nodaļas 2017. gada 25. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītāja kandidatūra uz ENISA Finanšu un iepirkuma daļas vadītāja amatu, ko viņš iesniedzis saskaņā ar paziņojumu par vakanci ENISA-TA16-AD-2017-03, lai tādējādi aģentūra taisnīgi un pārskatāmi atkārtoti izvērtētu prasītāja kandidatūru;
—
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam kompensāciju vismaz piecu tūkstošu (5 000) EUR apmērā par morālo kaitējumu, kas viņam radīts apstrīdētā akta prettiesiskuma dēļ;
—
piespriest atbildētājai segt pašai savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.
1.
Pirmajā pamatā prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā aktā atbildētāja nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tam trūkstot pietiekama pamatojuma par prasītāja kandidatūras noraidīšanu. Lai gan ENISA prasītājam darīja zināmu viņa punktu skaitu par katru atlases kritēriju un kopējo punktu skaitu, visi kandidāti būtībā tika vērtēti salīdzinoši, tāpēc katram pretendentam punkti tika piešķirti šādas salīdzinošas analīzes rezultātā. Līdz ar to prasītājs apgalvo, ka, tā kā ENISA viņam nav darījusi zināmu konkrētu pamatojumu par viņam piešķirtajiem punktiem par katru kritēriju, ieskaitot to izraudzīto pretendentu salīdzinošās priekšrocības, kuri vēlāk piedalījās intervijās un pārbaužu kārtā, tā neesot sniegusi pietiekamu pamatojumu, kas prasītājam ļautu izvērtēt, vai viņam nelabvēlīgais akts bija pietiekami pamatots un vai būtu lietderīgi celt prasību Vispārējā tiesā, un lai Vispārējā tiesa varētu pārbaudīt akta tiesiskumu.
2.
Otrajā pamatā prasītājs apgalvo, ka atlases komitejas vērtējumā par viņa spējām ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, it īpaši attiecībā uz šādiem atlases kritērijiem: “ļoti labas organizatoriskās prasmes, precizitāte un spēja analizēt, savākt un apkopot sarežģītu finanšu informāciju”, “izcilas sarunu un problēmu risināšanas prasmes”, “spēja vadīt personālu un risināt konfliktus”, “labas mutiskas un rakstiskas saziņas prasmes angļu valodā” un “spēja saglabāt efektivitāti lielas darba slodzes apstākļos un konsekventi ievērot plānotos termiņus neatkarīgi no darba vides izmaiņām”.
3.
Trešajā pamatā prasītājs apgalvo, ka ar apstrīdēto aktu ir pārkāpti vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi. Atlases komiteja esot patvaļīgi un prettiesiski noteikusi slieksni kandidātu piekļuvei intervijas un testu kārtai. Prasītājs apgalvo, ka paziņojumā par vakanci neesot bijuši paredzēti nekādi nosacījumi par to, kad šis slieksnis tiks noteikts un kādus kritērijus atlases komiteja ņems vērā tā noteikšanā. Līdz ar to atlases komiteja neviena brīdī nav sniegusi pamatojumu tam, kā tā noteikusi šī sliekšņa līmeni, bet kandidātiem par to paziņojusi tikai pēc vērtējuma pabeigšanas.
4.
Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minētos pārkāpumus, prasītājs lūdz piespriest kompensāciju par morālo kaitējumu, ko viņš esot cietis, piedaloties kļūdainā un prettiesiskā procedūrā, un viņa kandidatūras noraidīšanas pamatojuma trūkuma dēļ, ko varot uzskatīt par pilnīgu cieņas trūkumu un viņa tiesību uz taisnīgu pārvaldību neievērošanu.
Full & Egal Universal Law Academy