30.4.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 152/40
Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Wehrheim/ECB
(Lieta T-100/18)
(2018/C 152/49)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Christine Wehrheim (Ofenbaha, Vācija) (pārstāvis: N. De Montigny, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atzīt un nospriest:
1.
atcelt:
—
2017. gada 3. jūlija lēmumu noraidīt pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu, kurš nodarīts, izbeidzot izmaksāt [ekspatriācijas pabalstu] (kas iesniegts 2017. gada 10. maijā);
—
ciktāl nepieciešams, 2017. gada 21. decembra lēmumu, ar kuru ir tieši noraidīta viņas sūdzība par šo lēmumu (kas iesniegta 2017. gada 3. septembrī);
2.
piespriest atbildētājai samaksāt kaitējuma atlīdzību, ko prasītāja ir prasījusi savos pieteikumos:
—
darba samaksas starpību tik ilgi, kamēr viņa tiks nodarbināta iestādē, pamatojoties uz savu pastāvīgā darbinieka līgumu, ko veido 700,53 EUR/mēnesī kopš 2017. gada aprīļa;
—
pārcelšanās izmaksas papildus jau apstiprinātajām izmaksām 1 079,10 EUR apmērā, tas ir, papildu 1 000 EUR;
—
nodarītā psiholoģiskā kaitējuma kompensāciju 2 000 EUR apmērā;
—
visam pieskaitīt likumiskos procentus līdz pilnīgai samaksai;
3.
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus šīs instances tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda vienu vienīgu pamatu, kas attiecas uz faktu, ka, neievērojot savu pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, labas pārvaldības pienākumu un pienākumu sniegt palīdzību un, radot cerības, kas prasītājai, šķiet, nav īstenojamas un kas ir saistītas ar ekspatriācijas pabalsta piešķiršanu, lai gan viņa sākumā neatbilda Civildienesta noteikumos paredzētajiem tā saņemšanas nosacījumiem, atbildētāja administrācija nesot izpildījusi savus pienākumus. Šī kļūda esot radījusi kaitējumu, kam ir tieša cēloņsakarība ar iestādes pienākumu neizpildi.
Full & Egal Universal Law Academy