28.5.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 182/26
Prasība, kas celta 2018. gada 23. martā – VQ/ECB
(Lieta T-203/18)
(2018/C 182/31)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: VQ (pārstāe: G. Cahill, Barrister)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 14. marta Lēmumu SNC-2016–0026;
—
pamatojoties uz LESD 277. pantu, atzīt, ka VUM regulas (1) 18. panta 6. punkts ir nelikumīgs, un tāpēc atcelt minēto lēmumu; un
—
piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ECB ir pārkāpusi VUM regulas 18. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punktu, piemērojot administratīvu naudas sodu uz tāda tiesiskā regulējuma pamata, kas ir balstīts uz tieši neiedarbīgām ES tiesībām un valsts tiesībām.
—
Prasītāja apgalvo, ka pašu akciju atpirkšana laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim nebūtu jāuzskata par Regulas Nr. 575/2013 (2) 77. panta a) punkta un 78. panta pārkāpumu, jo līdz 2016. gada 1. janvārim kapitāla saglabāšanas rezerves nebija nedz spēkā, nedz arī noteiktas.
—
Ciktāl ECB lēmums balstās uz Direktīvas 2013/36 (3) noteikumiem par kapitāla saglabāšanas rezervēm, kuri nebija nedz saistoši, nedz spēkā, nedz arī noteikti līdz 2016. gada 1. janvārim, prasītāja apgalvo, ka ECB ir piemērojusi administratīvu naudas sodu, kaut arī nav bijis tieši piemērojama ES tiesību un valsts tiesību noteikuma, kas to pamatotu.
—
Tādējādi ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts VUM regulas 18. panta 1. punkts un it īpaši Pamattiesību hartas 49. panta 1. punktā paredzētais likumības princips.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ECB pārkāpa Regulas Nr. 468/2014 (4) 132. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo tā noteica, ka administratīvais naudas sods ir publicējams, norādot sodītās iestādes nosaukumu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka VUM regulas 18. panta 6. punkts ir nelikumīgs un ar to tiek pārkāpta LESD 263. panta sestā daļa un Pamattiesību hartas 47. pants, jo tajā ir uzlikts pienākums publicēt administratīvu naudas sodu neatkarīgi no tā, ka prasītāja plāno celt prasību Vispārējā tiesā LESD 263. panta sestajā daļā paredzētajā termiņā.
—
Pieņemot tādu noteikumu kā VUM regulas 18. panta 6. punkta paredzētais, Padome ir liegusi iespēju LESD 263. panta sestajā daļā paredzēto divu mēnešu termiņu izmantot prasītājam, kurš vēlas celt prasību par lēmumu norādīt ar administratīvo naudas sodu sodītās iestādes nosaukumu.
—
Apstrīdētajā tiesību normā ir paredzēta atkāpe no divu mēnešu termiņa, kurā var celt prasību par tiesību akta atcelšanu, un tajā ECB ir piešķirtas vienpusējas tiesības noteikt, kad kredītiestādei ir jāceļ prasība.
—
ECB ir tiesīga publicēt administratīvo naudas sodu, taču attiecīgajai kredītiestādei ir jāceļ prasība, pirms ECB pieņem lēmumu par soda publicēšanu. Šajā situācijā attiecībā uz kredītiestādi tiek radīta pārmērīga nenoteiktība, kas, iespējams, var ierobežot tās spēju celt prasību un galarezultātā pārkāpj tas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.
—
Līdz ar to VUM regulas 18. panta 6. punkts ir pretrunā LESD 263. panta sestajai daļai un Pamattiesību hartas 47. pantam.
—
Ciktāl ECB ir liegusi prasītajam tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/EU (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.).
(4) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (ECB/2014/17) (OV 2014, L 141, 1. lpp.)
Full & Egal Universal Law Academy