Lieta T-215/18: Prasība, kas celta 2018. gada 27. martā – QB/ECB
C2112018LV2510120180327LV0032251262
Prasība, kas celta 2018. gada 27. martā – QB/ECB
(Lieta T-215/18)2018/C 211/32Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: QB (pārstāvis: L. Levi, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;
līdz ar to:
—
atcelt novērtējuma ziņojumu par 2016. gadu un 2017. gada 23. maija lēmumu, kas tika paziņots 2017. gada 28. jūnijā, un ar kuru prasītājam tika atteiktas tiesības uz atalgojuma progresīvu paaugstināšanu;
—
ciktāl nepieciešams, atcelt 2017. gada septembra lēmumu un netiešo lēmumu, ar kuru it īpaši tika noraidīta prasītāja administratīvā sūdzība un pārsūdzība;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu, kas ex aequo et bono ir noteikts EUR 15000 apmērā;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas Annual Salary and Bonus Review (ASBR) vērtēšanas un procedūras vadlīnijas, pieļauts tiesiskās noteiktības principa un pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses pārkāpums, ko atbildētāja esot pieļāvusi, pieņemot novērtējuma ziņojumu par 2016. gadu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais novērtējuma ziņojums”). Prasītājs it īpaši izvirza šādus iebildumi:
—
apstrīdēto novērtējuma ziņojumu esot sagatavojuši nevis vērtētāji, bet DG-H ierēdnis;
—
apstrīdētais novērtējuma ziņojums esot pieņemts, taču prasītāja novērtēšana jau esot bijusi pabeigta;
—
apstrīdētā novērtējuma ziņojuma vērtēšanas periods attiecoties uz pārāk īsu laikposmu, lai būtu iespējams veikt ikgadējo novērtējumu;
—
apstrīdēto novērtējuma ziņojumu nevarot uzskatīt par līdzekli, ar ko tiek konstatēts sniegums.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā novērtējuma ziņojumā esot pieļauta acīmredzama kļūda, jo, pirmkārt, vērtējums daļēji esot balstīts uz uzdevumu, kas nav ticis pabeigts darbnespējas dēļ, un, otrkārt, vērtētāji, kuri tostarp neesot ņēmuši vērā izvirzītos mērķus, esot nepareizi atspoguļojuši un sašaurinājuši pozitīvo novērtējumu, ko ir sniedzis vadītājs, kurš nav tiešais prasītāja vadītājs.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka 2017. gada 23. maija lēmums, ar kuru prasītājam tika atteiktas tiesības uz atalgojuma progresīvu paaugstināšanu (turpmāk tekstā – “ASBR lēmums”), balstoties uz prettiesisku novērtējuma ziņojumu.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ASBR lēmumu esot pieņēmusi amatpersona, kas neesot kompetenta to darīt, jo šo lēmumu pieņēmusī persona esot norīkota īslaicīgi uz sešiem mēnešiem un tai neesot nepieciešamās iemaņas, lai pieņemtu šādu lēmumu.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ASBR lēmumā esot pieļautas vairākas acīmredzamas kļūdas, jo minētā lēmuma pieņemšanas brīdī neesot bijis iespējams konstatēt zemu sniegumu.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas ASBR vadlīnijas un procedūra, kā arī Hartas 41. pants, jo ASBR lēmums neesot pietiekami pamatots.
Full & Egal Universal Law Academy