4.6.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 190/39
Prasība, kas celta 2018. gada 3. aprīlī – Microsemi Europe un Microsemi/Komisija
(Lieta T-227/18)
(2018/C 190/64)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Microsemi Europe Ltd (Reading, Apvienotā Karaliste) und Microsemi Corp. (Aliso Viejo, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (Pārstāvji: D. Aulfes un J. Lenz, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Komisijas 2018. gada 23. janvāra lēmumu (lieta AT.40529 –TSMC), kas ir pamatots ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punktu;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divpadsmit prasības pamatus.
1.
Pirmais prasības pamats: būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, jo lēmuma adresāts nav norādīts pietiekami skaidri un tas nebija identificējams.
2.
Otrais prasības pamats: kompetences neesamība, ciktāl 2. prasītāja ir uzskatāma par pārsūdzētā lēmuma adresāti.
Prasītājas apgalvo, ka Komisijai neesot kompetences izdot tiesību aktus, kuru tiesiskās sekas sniedzas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, un tā nevarot noteikt pienākumu sniegt informāciju uzņēmumam ar juridisko adresi Amerikas Savienotajās Valstīs.
3.
Trešais prasības pamats: Līgumu un ar to piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpums, ciktāl 2. prasītāja ir uzskatāma par apstrīdētā lēmuma adresāti.
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija nevarot noteikt pienākumu uzņēmumam ar juridisko adresi Amerikas Savienotajās Valstīs un tā nedrīkstot sniegt nepareizu informāciju par iespēju uzlikt naudas sodu.
4.
Ceturtais prasības pamats: Līgumu un ar to piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpums.
Turpinājumā prasītājas apgalvo, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 preambulas 23. apsvērumu Komisija nevar prasīt informāciju par visiem uzņēmumu grupas uzņēmumiem vispasaules līmenī, bet tikai to informāciju, kas attiecas uz Eiropas tirgu.
5.
Piektais prasības pamats: Līgumu un ar to piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpums.
Turklāt tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi arī samērīguma principu, prasīdama informāciju par tirgiem ārpus Eiropas Savienības.
6.
Sestais prasības pamats: Līgumu un ar to piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpums, ciktāl 1. prasītāja ir uzskatāma par apstrīdētā lēmuma adresāti.
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips, no meitasuzņēmuma Eiropas Savienībā prasot informāciju par mātesuzņēmumu Amerikas Savienotajās Valstīs un citiem saistītiem uzņēmumiem Eiropā.
7.
Septītais prasības pamats: pilnvaru nepareiza izmantošana.
Prasītājas apgalvo, ka informācijas pieprasīšana par saistītajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā ir pilnvaru nepareiza izmantošana, jo informācija varēja tikt prasīta tieši no šiem uzņēmumiem.
8.
Astotais prasības pamats: būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, nepietiekami pamatojot apstrīdēto lēmumu.
9.
Devītais prasības pamats: būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, nepietiekami norādot informācijas pieprasījuma mērķi.
10.
Desmitais prasības pamats: būtisku formas prasību pārkāpums, jo ar apstrīdēto lēmumu uzdotie jautājumi esot nepieņemami.
11.
Vienpadsmitais prasības pamats: Līgumu un ar to piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpums, jo ar apstrīdēto lēmumu uzdotie jautājumi esot nenoteikti.
12.
Divpadsmitais prasības pamats: Līgumu un ar to piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpums.
Full & Egal Universal Law Academy