Lieta T-293/18: Prasība, kas celta 2018. gada 10. maijā – Latvijas Republika/Eiropas Komisija
C2402018LV5220120180510LV0061522532
Prasība, kas celta 2018. gada 10. maijā – Latvijas Republika/Eiropas Komisija
(Lieta T-293/18)2018/C 240/61Tiesvedības valoda – latviešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Latvijas Republika (pārstāvji – I. Kucina un V. Soņeca)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Komisijas 2018. gada 12. marta vēstuli Nr. C(2018) 1418 final, kurā Komisija formulējusi savu nostāju, un uzlikt par pienākumu Komisijai formulēt nostāju šajā jautājumā, kas Latvijai neradītu nelabvēlīgas tiesiskās sekas;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt Latvijai tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai Latvijas Republika apgalvo, ka Komisija, paužot savu nostāju, pārkāpusi ne tikai LESD 263. pantu, tādējādi radot Latvijai nelabvēlīgas tiesiskās sekas, bet arī LES 17. panta l. punktu, lasot to kopsakarā ar LESD 3. panta l. punkta d) apakšpunktu, 38. un 335. pantu, kas uzliek par pienākumu Komisijai nodrošināt, ka Norvēģija pareizi piemēro saistības, ko tā uzņēmusies ar Parīzes līgumu ( 1 ) attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām uz nediskriminējošu piekļuvi zvejai Svalbāras zvejas reģionā.
( 1 ) Līgums starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu, kas parakstīts Parīzē, 1920. gada 9. februārī. Pieejams
Full & Egal Universal Law Academy