Lieta T-318/18: Prasība, kas celta 2018. gada 22. maijā – Amazon EU un A/Komisija
Prasība, kas celta 2018. gada 22. maijā – Amazon EU un A/Komisija
(Lieta T-318/18)
2018/C 276/82Tiesvedības valoda – angļuLietas dalībnieki
Prasītāji: Amazon EU Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) un A, Inc. (Sietla, Vašingtonas štats, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: D. Paemen, M. Petite un A. Tombiński, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi
—
atcelt 1.–4. pantu Eiropas Komisijas 2017. gada 4. oktobra lēmumā par valsts atbalstu SA.38944 (2014/C) (ex 2014/NN), ko Luksemburga īstenojusi attiecībā uz Amazon, saskaņā ar kuru Luksemburga ir piešķīrusi LuxOpCo nelikumīgu valsts atbalstu laikposmā no 2006. gada maija līdz 2014. gada jūnijam, pieņemot nodokļu nolēmumu par 2003. gadu ( 1 );
—
pakārtoti, atcelt lēmuma 2.–4. pantu un
—
katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza deviņus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo lēmumā nav pierādīta priekšrocības prasītājiem esamība, ņemot vērā prasītāju iesniegtos salīdzinājuma elementus.
—
lēmumā kļūdaini nav ņemti vērā tiešie pierādījumu elementi, kas pierāda, ka LuxOpCo faktiski samaksātās nodevas par nemateriālajiem aktīviem par atsauces periodu ir atbildušas godīgas konkurences principam un ka tādējādi ar 2003. gada nodokļu nolēmumu LuxOpCo nav tikusi piešķirta faktiska priekšrocība nodokļa bāzes samazinājuma veidā.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo lēmumā ir secināts, ka priekšrocība pastāv, pamatojoties uz kļūdainu LuxOpCo un Amazon European Holding Technologies S.C.S. funkciju vērtējumu.
—
lēmuma analīzē par Amazon European Holding Technologies S.C.S. (“LuxSCS”) un LuxOpCo veiktajām funkcijām ir pieļauta virkne būtisku kļūdu tiesību piemērošanā un faktos. Šīs kļūdas lēmumā ietekmē darījumu tīrās peļņas metodes piemērošanu un galveno secinājumu, kas no tā izriet par priekšrocības esamību.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants un labas pārvaldības princips, jo lēmumā ir izdarīts secinājums par priekšrocības esamību, neņemot vērā visus pierādījumu elementus.
—
lēmumā pietiekami rūpīgi un objektīvi nav izvērtēti lietas materiālos esošie pierādījumi.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts un pienākums norādīt pamatojumu, jo lēmumā izdarītais secinājums par priekšrocības esamību ir pamatots ar pieņēmumu, ka nodevas nav bijušas atbilstošas godīgas konkurences principam.
—
secinājums par priekšrocību nozīmē, ka LuxOpCo bija jāmaksā transfertcena, kas acīmredzami neatbilst godīgas konkurences principam un tādējādi nav pamatota.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo pakārtoti veiktais vērtējums lēmumā nepierāda priekšrocības esamību.
—
pakārtotais vērtējums lēmumā par to, ka ar 2003. gada nodokļu nolēmumu LuxOpCo tika piešķirta ekonomiska priekšrocība, jo tā bija balstīta uz trim nepiemērotām metodoloģiskām alternatīvām, ir balstīts uz kļūdainu attiecīgo LuxOpCo un LuxSCS funkciju kvalifikāciju un tādējādi nav pamatots.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo tajā 2003. gada nodokļu nolēmums ir kļūdaini kvalificēts kā individuāls ad hoc pasākums un tādējādi tas kļūdaini ir balstīts uz selektivitātes pieņēmumu.
—
galvenajos secinājumos par selektivitāti balstoties uz nepareizu 2003. gada nodokļu nolēmuma kvalifikāciju kā individuālu ad hoc pasākumu, lēmumā ir piemērots selektivitātes pieņēmums, lai secinātu, ka lēmumam ir bijis selektīvs raksturs.
7.
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts un tiesiskās noteiktības princips, jo selektivitātes vērtējums lēmumā ir balstīts uz kļūdainu atsauces ietvaru.
—
pakārtotajos secinājumos par selektivitāti lēmumā kļūdaini nav ņemta vērā Luksemburgas vispārīgā administratīvā prakse par transfertcenu atsauces ietvarā, tādējādi pārkāpjot piemērojamo judikatūru.
8.
Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir tikuši pārkāpti tiesiskās noteiktības, atpakaļejoša spēka aizlieguma un nediskriminācijas principi, kā arī būtiska procesuāla tiesību norma, jo tajā 2003. gada nodokļu nolēmuma spēka esamība ir vērtēta, pamatojoties uz vēlākām ESAO vadlīnijām.
—
lēmumā ar atpakaļejošu spēku un diskriminējoši tiek piemērotas, kā arī ar to prasītājiem un Luksemburgai kļūdaini tiek noteikts pienākums piemērot 2017. gada ESAO vadlīnijas par transfertcenu, kas pirmoreiz tika pieņemtas pēc tam, kad Komisija bija uzsākusi procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu, un ilgu laiku pēc tam, kad tika pieņemts 2003. gada nodokļu nolēmums.
9.
Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts Regulas 2015/1589 ( 2 ) 17. pants, jo lēmumā ir uzdots atgūt atbalstu, lai gan ir iestājies noilguma termiņš.
—
lēmumā ietvertais pienākums atgūt atbalstu ir nelikumīgs, jo ir pagājis Regulas 2015/1589 17. pantā paredzētais desmit gadu noilguma termiņš.
( 1 ) Eiropas Komisijas Lēmums (ES) 2018/859 (2017. gada 4. oktobris) par valsts atbalstu SA.38944 (2014/C) (ex 2014/NN), ko Luksemburga īstenojusi attiecībā uz Amazon (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 6740) (OV 2018, L 153, 1. lpp.).
( 2 ) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).