Lieta T-330/18: Prasība, kas celta 2018. gada 23. maijā – Carvalho u.c./Parlaments un Padome
Prasība, kas celta 2018. gada 23. maijā – Carvalho u.c./Parlaments un Padome
(Lieta T-330/18)
2018/C 285/51Tiesvedības valoda – angļuLietas dalībnieki
Prasītāji: Armando Carvalho (Santa Comba Dão, Portugāle) un 36 citi (pārstāvji: G. Winter, profesors, R. Verheyen, advokāts, un H. Leith, Barrister)
Atbildētāji: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments
Prasījumi
—
atzīt Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aktus ( 1 ) par prettiesiskiem, ciktāl ar tiem laikposmā no 2021. gada līdz 2030. gadam tiek atļautas siltumnīcefekta gāzu emisijas 80 % apmērā no 1990. gada emisijām 2021. gadā, samazinot šo apmēru līdz 60 % no 1990. gada emisijām 2030. gadā;
—
atcelt Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aktus, ciktāl tajos noteiktais mērķis ir samazināt SEG emisijas līdz 2030. gadam par 40 % no 1990. gada līmeņa, un, konkrēti, Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 2. punktu, kurā grozījumi pēdējo reizi veikti ar Direktīvu 2018/410, Regulas 2018/842 4. panta 2. punktu un I pielikumu un Regulas 2018/841 4. pantu;
—
likt atbildētājiem noteikt pasākumus atbilstoši Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aktiem, prasot samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam par 50–60 % no 1990. gada līmeņa vai tādam augstākam samazinājuma līmenim, kādu Vispārējā tiesa uzskatītu par piemērotu;
—
pakārtoti, ja Vispārējā tiesa nedomā noteikt pagaidu regulējumu un tās lēmums atcelt samazinājuma mērķus ir novēlots, lai varētu veikt grozījumus attiecīgajos noteikumos pirms 2021. gada, prasītāji lūdz Vispārējo tiesu nolemt, ka apstrīdētās Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aktu normas paliek spēkā līdz noteiktam datumam, starplaikā tās grozot atbilstoši augstākas hierarhijas tiesību prasībām;
—
piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu, kas attiecas uz prasījumu par atcelšanu, tiek apgalvots, ka Savienībai ar augstākas hierarhijas tiesību normām ir noteikts pienākums izvairīties no klimata pārmaiņu radītā kaitējuma – atbilstoši starptautisko paražu tiesībām valstīm ir liegts radīt kaitējumu un jānovērš kaitējumu atbilstoši LESD 191. pantam. Arī Savienībai ir jānovērš ES Pamattiesību hartā aizsargāto pamattiesību pārkāpumi, ko izraisa klimata pārmaiņas. Šīs tiesības ietver tiesības uz dzīvību un fizisko neaizskaramību, tiesības strādāt profesijā, tiesības uz īpašumu, bērnu tiesības un tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi.
2.
Ar otro pamatu, kas attiecas uz prasījumu par atcelšanu, tiek apgalvots, ka, ņemot vērā cēloņsakarību starp siltumnīcefekta gāzu emisiju un bīstamās klimata pārmaiņas, Savienība ir atbildīga par pasākumu noteikšanu, lai regulētu siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā, lai izbēgtu no šī kaitējuma un novērstu pamattiesību pārkāpumus.
3.
Ar trešo pamatu, kas attiecas uz prasījumu par atcelšanu, tiek apgalvots, ka klimata pārmaiņas jau rada kaitējumu un cilvēktiesību pārkāpumus un to turpinās darīt. Tādēļ jebkādas papildu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas veicina šādas sekas, būs prettiesiskas, ja vien šo emisiju nevar pamatot ar objektīviem iemesliem un Savienība ir centusies veikt samazinājumu tās tehniskās un saimnieciskās spējas apmērā.
4.
Ar ceturto pamatu, kas attiecas uz prasījumu par atcelšanu, tiek apgalvots, ka neviens no šādiem pamatojumiem Savienībai nav pieejams, nosakot Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aktos paredzētos mērķus, šādu iemeslu dēļ:
—
mērķi atļauj emisijas tādos daudzumos, kas ievērojami pārsniedz ES taisnīgo daļu emisiju budžetā, kas netieši paredzēta ar Parīzes nolīguma mērķiem par vidējās globālās temperatūras palielināšanos par 1,5 oC vai krietni zem 2 oC;
—
mērķi tika noteikti, atbildētājiem nepārbaudot Savienības tehnisko un saimnieciskās spējas apjomu veikt samazinājumus. Izvēlētie mērķi tika drīzāk izvēlēti kā izmaksu ziņā visefektīvākie līdzekļi, lai sasniegtu agrāku ilgtermiņa emisiju mērķi, kas kopš tā laika ir ticis aizstāts ar Parīzes nolīgumu;
—
atbildētājiem pieejamie pierādījumi parāda, ka Savienībai faktiski spēja īstenot pasākumus, kas nosaka siltumnīcefekta gāzu samazinājumu vismaz 50 %–60 % zem 1990. gada līmeņa līdz 2030. gadam.
5.
Ar piekto pamatu, kas attiecas uz pagaidu noregulējumu, atkal tiek apgalvots, ka Savienībai ar augstākas hierarhijas tiesību normām ir noteikts pienākums izvairīties no klimata pārmaiņu radītā kaitējuma – atbilstoši starptautisko paražu tiesībām valstīm ir liegts radīt kaitējumu un jānovērš kaitējums atbilstoši LESD 191. pantam. Tai atbilstoši ES Pamattiesību hartai ir arī jāizvairās un jānovērš pamattiesību pārkāpumi, kas rodas no klimata pārmaiņām.
6.
Ar sesto pamatu, kas attiecas uz pagaidu noregulējumu, tiek apgalvots, ka Savienība atbilstoši savai atbildībai par siltumnīcefekta gāzu emisijām ir pārkāpusi šos pienākumus jau iepriekš:
—
kopš 1992. gada, kad tika pieņemta ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un zināšanas par klimata pārmaiņām kļuva plaši zināmas, tā ir pārkāpusi pienākumu izvairīties no kaitējuma radīšanas;
—
Savienības pienākuma pārkāpums tika ierobežots 2009. gadā, kad bija spēkā LESD 191. pants un ES Pamattiesību harta;
—
šajos brīžos turpināta siltumnīcefekta gāzu emisija būtu aizliegta, ja vien šādai rīcībai par objektīva pamatojuma. Savienība nav apgalvojusi un nevar apgalvot, ka emisiju līmenis, ko tā atļāva šajā laikposmā, atbilda tās tehniskajai un saimnieciskajai spējai samazināt emisijas.
7.
Ar septīto pamatu, kas attiecas uz pagaidu noregulējumu, tiek apgalvots, ka Savienība turpina pārkāpt savu pienākumu, šoreiz – nosakot emisiju samazināšanas mērķus Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aktos. Kā norādīts prasījumos par atcelšanu, Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju akti nespēj samazināt emisijas un atļauj emisiju turpināšanu līmenī, kas ir prettiesisks un nevar tikt pamatots.
8.
Ar astoto pamatu, kas attiecas uz pagaidu noregulējumu, tiek apgalvots, ka Savienības pienākuma neizpilde ir pietiekami būtisks tiesību normas, ar ko piešķir tiesības indivīdiem, pārkāpums. Savienībai nav rīcības brīvības atteikties aplūkot vai noteikt pasākumus atbilstoši tās tehniskajai un saimnieciskajai spējai emisiju samazināšanā.
9.
Ar devīto pamatu, kas attiecas uz pagaidu noregulējumu, tiek apgalvots, ka pienākuma neizpilde ir izraisījusi bīstamas klimata pārmaiņas, kas ir radījušas būtisku kaitējumu atsevišķiem prasītājiem un radīs turpmākus un papildu kaitējuma veidus prasītājiem nākotnē.
10.
Ar desmito pamatu, kas attiecas uz pagaidu noregulējumu, tiek apgalvots, ka Savienībai ir jānodrošina savas rīcības atbilsme tās tiesiskajiem pienākumiem panākt emisiju samazinājuma atbilsmi tās tehniskajai un saimnieciskajai spējai, kas, kā rāda pierādījumi, atbilst samazinājumam par vismaz 50 %–60 % līdz 2030. gadam no 1990. gada emisiju līmeņa. Prasītāji lūdz Vispārējo tiesu noteikt pagaidu noregulējumu šādā nolūkā.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV 2018, L 76, 3. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV 2018, L 156, 26. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV 2018, L 156, 1. lpp.). (Savā prasības pieteikumā prasītāji atsaucas uz Regulām 2018/842 un 2018/841 redakcijās, ko pieņēmusi Padome 2018. gada 14. maijā, pirms parakstīšanas un publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī).