Lieta T-371/18: Prasība, kas celta 2018. gada 18. jūnijā – Reiner Stemme Utility Air Systems/EASA
Prasība, kas celta 2018. gada 18. jūnijā – Reiner Stemme Utility Air Systems/EASA
(Lieta T-371/18)
2018/C 276/90Tiesvedības valoda – angļuLietas dalībnieki
Prasītāja: Reiner Stemme Utility Air Systems GmbH (Wildau, Vācija) (pārstāvji: O. Alexander un P. Stompfe, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)
Prasījumi
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt par spēkā neesošu rēķinu par atlīdzību Nr. 90091554, kas ir datēts 2017. gada 28. aprīlī un ko atbildētāja ir izdevusi 2018. gada 19. aprīlī datētā EASA Apelācijas padomes lēmuma formā;
—
atzīt Komisijas Regulu (ES) Nr. 319/2014 ( 1 ) (2014. gada 27. marts) par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētajām maksām un atlīdzību par nepiemērojamu šajā lietā;
—
apturēt 2017. gada 28. aprīlī datētā rēķina Nr. 90091554 piemērošanu līdz Tiesas nolēmuma pieņemšanai; un
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārsniegusi savu kompetenci, iekasējot nodokļus aviācijas drošības jomā.
Prasītāja norāda, ka “fiksētās maksas”“dramatiskā pieauguma” par vairāk nekā 1700 procentiem dēļ “maksas” lidmašīnām kategorijā no 2000 līdz 5700 kg ir pārvērstas par nodokļiem. Šajā konkrētajā gadījumā pakalpojums, ko atbildētāja sniedz pilsoņiem apmaiņā pret “maksu” esot tik nenozīmīgs (minimāls), ka nevarot uzskatīt, ka atbildētājas pakalpojums tiek sniegts apmaiņā pret to, bet tiekot īstenota nodokļa iekasēšana.
Tomēr nodokļu iekasēšana aviācijas drošības jomā neesot Komisijas kompetencē. Tāpēc ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 319/2014, – kurā par lidmašīnu, tādu kā prasītājas lidmašīnas, sertifikācijas uzdevumu izpildi ir paredzēta fiksēta maksa 263800 EUR apmērā, kas, kā tiek apgalvots, esot lielā mērā nesaistīta ar faktiskajiem uzdevumiem, kurus veic atbildētāja, un tādējādi neesot atlīdzība par atbildētājas sniegtajiem pakalpojumiem, – esot pārkāpts kompetences piešķiršanas princips.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto rēķinu, kas ir apstiprināts ar apstrīdēto lēmumu, ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pants.
Kā norāda prasītāja, maksa, ko [Komisija] ir iekasējusi par attiecīgo sertifikācijas uzdevumu, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 319/2014, neesot samērīga ar izvirzīto mērķi un tādējādi esot pārkāpta prasītājas darījumdarbības brīvība atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantam.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto rēķinu, kas ir apstiprināts ar apstrīdēto lēmumu, ir īstenota diskriminējoša attieksme, un tāpēc tā esot pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pantam.
Apstrīdētais rēķins, ko atbildētāja ir izdevusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 319/2014, neatbilstot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. panta prasībām, jo pret prasītāju tiekot piemērota atšķirīga attieksme salīdzinājumā ar citām gaisa kuģu ražotnēm, kuras pieprasot tipa sertifikātus, lai gan situācija prasa tādu pašu attieksmi.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LES 13. panta 2. punkts.
Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka ar Regulas (ES) Nr. 319/2014 7. panta 2. punktu atbildētājai neesot sniegta nekāda novērtējuma brīvība attiecībā uz maksām par sertifikācijas uzdevumu. Gluži pretēji, tajā esot noteikts, kad maksājamā maksa ir fiksēta maksa un kad – mainīga maksa. Tādējādi Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras izdot šādu regulējumu un līdz ar to neesot ievērojusi Savienības institucionālo līdzsvaru, kas ir noteikts LES 13. panta 2. punktā.
( 1 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 319/2014 (2014. gada 27. marts) par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētajām maksām un atlīdzību un par Regulas (EK) Nr. 593/2007 (OV 2014, L 93, 58. lpp.).