Lieta T-374/18: Prasība, kas celta 2018. gada 19. jūnijā – Labiri/EESK
Prasība, kas celta 2018. gada 19. jūnijā – Labiri/EESK
(Lieta T-374/18)
2018/C 285/55Tiesvedības valoda – frančuLietas dalībnieki
Prasītāja: Vassiliki Labiri (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: J.-N. Louis, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
aicināt atbildētāju procesa organizatorisko pasākumu ietvaros iesniegt EESK ģenerālsekretāra 2016. gada 30. marta lēmumu, kurā viņš nolemj, ka pret prasītājas nodaļas vadītāju nav izvirzāma neviena apsūdzība;
—
nospriest, ka
—
tiek atcelts EESK ģenerālsekretāra 2016. gada [30]. marta lēmums neizvirzīt nevienu apsūdzību pret prasītājas nodaļas vadītāju un atstāt bez izskatīšanas viņas 2007. gada 14. decembra lūgumu sniegt palīdzību/sūdzību;
—
EESK atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
1.
Pirmais pamats ir par to, ka neesot izpildīts pienākuma norādīt pamatojumu, kas izriet no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 25. panta otrās daļas, kā arī esot pārkāpti sadarbības principi, kas izriet no 2007. gada 17. decembra Nolīguma par administratīvo sadarbību starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) un Reģionu komiteju.
2.
Otrais pamats ir par to, ka esot pārkāpti Civildienesta noteikumu 24. panta pirmā daļa un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants, kurā ikvienam ir piešķirtas tiesības uz labu pārvaldību. Proti, apstrīdētais lēmums esot pieņemts, pārkāpjot prasītājas tiesības tikt uzklausītai un neievērojot viņas tiesības uz aizstāvību.
3.
Trešais pamats ir par to, ka EESK esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pieņemdama lēmumu par lietas atstāšanu bez izskatīšanas, prettiesiski aizbildinoties ar izlīgumu, kas noslēgts Civildienesta tiesā izskatītā lietā, kā arī uz secinājumiem, kas izdarīti administratīvā izmeklēšanā, kurā vispār nav ticis izvērtēts, vai nodarījums, par kuru ir prasītājas sūdzība, būtu objektīvi varējis būt psiholoģiska vardarbība.