15.10.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 373/12
Prasība, kas celta 2018. gada 18. jūlijā – Triantafyllopoulos u.c./ECB
(Lieta T-451/18)
(2018/C 373/13)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Panaghiotis Triantafyllopoulos (Patra, Grieķija) un citi 487 prasītāji (pārstāvis: N. Ioannou, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt tiem faktiski nodarīto kaitējumu, kas attiecībā uz katru no tiem ir konkretizēts prasības pieteikumā un kura apmērs ir aprēķināts, reizinot summu 83,77 EUR par katru kooperatīvās sabiedrības paju ar katram prasītajam (fiziskai vai juridiskai personai) piederošo paju skaitu;
—
piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šīs prasības prasījums ir atlīdzināt kaitējumu, kas esot nodarīts prasītājiem kā “Achaiki Syneteristiki Trapeza SYN.P.E.” (turpmāk tekstā – “Ahajas kooperatīvā kredītbanka”) paju īpašniekiem sakarā ar tās īpašo likvidāciju un kas ietver pietiekami smagu faktisku kaitējumu, kas izpaužas kā katram prasītajam piederošo paju vērtības zudums. Šis kaitējums esot radies tāpēc, ka laikā no 1999. gada līdz 2012. gadam gan Grieķijas Banka (turpmāk tekstā arī – “TtE”) nepareizi īstenoja kontroli un uzraudzību pār Ahajas kooperatīvo kredītbanku, gan Eiropas Centrālā banka nepareizi īstenoja kontroli un uzraudzību kā pār TtE, tā – ar tās starpniecību, kā arī tieši – pār Ahajas kooperatīvo kredītbanku.
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza šādus pamatus.
1.
Pirmais pamats, kas atvedināts no faktiskajiem apstākļiem, krimināllietas materiāliem un valsts tiesībām.
—
Laikā no 1999. gada līdz brīdim, kad TtE atsauca atļauju Ahajas kooperatīvās kredītbankas darbībai, tās secīgās vadības bija oportūnistiski piesavinājušās šīs sabiedrības mantu un izmantojušas to noziedzīgiem mērķiem, kas ir gluži atšķirīgi no likumā paredzētajiem. Tas notika, pat neievērojot bankas darbībā ievērojamās likumiskās procedūras. Saskaņā ar valsts tiesībām TtE ir vienīgā uzraudzības iestāde, kuras ziņā ir veikt visus preventīvos, uzraudzības un īstenošanas pasākumus, lai nenotiktu tas, kas ir noticis un kā rezultātā tikusi izsaimniekota šīs sabiedrības manta.
2.
Otrais pamats, kas atvedināts no LESD 340. panta.
—
Saskaņā ar LESD 340. panta trešo daļu ECB, būdama apveltīta ar patstāvīgas juridiskas personas statusu, saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko pati vai tās darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus.
3.
Trešais pamats, kas atvedināts no Tiesas judikatūras
—
Tiesas judikatūrā ir prasīts, lai tiktu pierādīts, ka ir būtiski pārkāptas tiesību normas, ar kurām ir domāts tiesību subjektiem piešķirt tiesības. Runājot par nosacījumu, ka pārkāpumam jābūt būtiskam, ir uzskatāms par izpildītu noteicošais kritērijs, proti, apstāklis, ka attiecīgās Savienības iestādes amatpersonas ir smagi un klaji pārkāpušas tām piešķirtās rīcības brīvības robežas. Par kritēriju, pēc kura noskaidrojams, vai rīcībā iesaistītā iestāde ir klaji un smagi pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas, var kalpot nodarītā kaitējuma apjoms un pakāpe, kā arī cietušo skaits. Turklāt jānorāda, ka būtisks Savienības tiesību pārkāpums ir arī tad, ja attiecīgā iestāde nebūtu izdarījusi kļūdas, rīkojoties pienācīgi tālredzīgi un piesardzīgi. ECB nav izpildījusi savu Līgumā un pašas statūtos noteikto pienākumu piemērot Grieķijas Bankai sankcijas par to, ka tā nav pienācīgi uzraudzījusi Ahajas kooperatīvo kredītbanku. Proti, ECB atbildībā ir kontrolēt, vai dalībvalstu centrālās bankas darbojas atbilstīgi Līgumiem un tās statūtiem. Gadījumā, ja šāda kontrole nav veikta, ir runa par pārvaldības trūkumiem – labas pārvaldības principa pārkāpumu – kurus būtu varēts paredzēt, ja vien ECB būtu veikusi vajadzīgos pasākumus, lai “atgādinātu” Grieķijas Bankai to, kādi uzdevumi tai ir noteikti Līgumos un ka tai nav atļauts atstāt bez uzraudzības kredītiestādes, jo tādējādi tiek apdraudēta Eiropas Savienības monetārā stabilitāte, kuru nodrošināt ir ECB sūtība. ECB būtu bijis jākontrolē, vai Grieķijas Banka ir izpildījusi savus Eiropas Centrālo banku sistēmas locekles pienākumus, un gadījumā, ja tiktu atklāts, ka šie pienākumi nav izpildīti, tai būtu vajadzējis pienācīgi rīkoties, nevis jāpaliek dīkā stāvam.
Full & Egal Universal Law Academy