5.11.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 399/48
Prasība, kas celta 2018. gada 14. septembrī – Dickmanns/EUIPO
(Lieta T-538/18)
(2018/C 399/63)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Sigrid Dickmanns (Gran Alacant, Spānija) (pārstāvis: H. Tettenborn, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt ar 2017. gada 14. decembra vēstuli paziņoto EUIPO nostāju, atbilstoši kurai prasītājas kā pagaidu darbinieces līgums ar EUIPO beidzas 2018. gada 30. jūnijā, kā arī, ciktāl tas ir vajadzīgs iepriekš minētajam, atcelt arī ar EUIPO2013. gada 23. novembra un 2014. gada 4. jūnija vēstulēm paziņotās nostājas;
—
piespriest EUIPO maksāt prasītājai atlīdzību pienācīgā pēc Vispārējās tiesas ieskatiem nosakāmā apmērā par prasītājai ar iepriekš minētajā prasījumā minēto EUIPO lēmumu radīto morālo un nemantisko kaitējumu, un
—
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.
1.
Acīmredzama kļūda vērtējumā, EUIPO rīcības brīvības neizmantošana, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums, patvaļīgas rīcības aizlieguma neievērošana
Prasītāja norāda, ka EUIPO prettiesiski neesot izmantojis savu rīcības brīvību attiecībā uz prasītājas darba līguma otrreizējo pagarināšanu atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta f) punktam, vai arī katrā ziņā neesot to izmantojis pienācīgā laikā pirms darba līguma termiņa beigām.
2.
Uz noteiktu laiku noslēgto pagaidu darbinieku līgumu pagarināšanas pamatnostādņu (turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes”), labas pārvaldības principa, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu, kā arī principa, ka pagaidu darbinieka atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktam vai 2. panta f) punktam līguma izbeigšanai ir vajadzīgs attaisnojošs pamats (“iusta causa”), pārkāpums, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 30. panta, Padomes Direktīvas 1999/70/EK (1), Pamatnolīguma (it īpaši tā 1. klauzulas b) punkta un 5. klauzulas 1. punkta), kā arī SDO [Starptautiskās darba organizācijas] konvencijas Nr. 158 pārkāpums.
Prasītāja uzskata, ka pēc Pamatnostādņu pieņemšanas vairs neesot bijis iespējams piemērot prasītājas līgumā iekļauto “izbeigšanas klauzulu”, jo šajās Pamatnostādnēs kopš to ieviešanas esot paredzēta EUIPO piemērojamā rīcība attiecībā uz pagaidu darbinieku līgumu pagarināšanu, un līdz ar to tās izslēdzot “izbeigšanas klauzulas” piemērošanu.
Prasītāja arī uzskata, ka līguma izbeigšanas attaisnojošam pamatam, kuram ir budžeta tiesību raksturs, esot jāatbilst konkrētajam amatam.
3.
Pamatnostādņu pārkāpums, kas esot arī būtisks procesa pārkāpums, kā arī nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu, labas pārvaldības principa un pareizas finanšu pārvaldības principa, tiesību uz uzklausīšanu pirms nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas (Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts), Biroja [darbinieku] nodrošināšanas pienākuma un prasītājas pamatoto interešu ņemšanas vērā pienākuma pārkāpums, acīmredzama kļūdas vērtējumā, izvērtējot prasītājas intereses saistībā ar dienesta interesēm, patvaļīgas rīcības aizlieguma neievērošana
4.
Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās daļas otrā un trešā teikuma, kā arī atkārtotas nodarbināšanas uz noteiktu laiku aizlieguma neievērošana
Šajā ziņā prasītāja norāda, ka EUIPO – acīmredzami, lai izvairītos no Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās daļas trešā teikuma tiesiskajām sekām, – esot noslēdzis ar viņu līgumu virkni atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta b) punktam un 2. panta a) punktam, lai gan prasītājas darbība attiecīgi neesot tikusi mainīta. Tāpēc prasītājas pirmais līgums esot piemērojams uz nenoteiktu laiku bez izbeigšanas klauzulas.
5.
Izbeigšanas klauzulas prettiesiska saglabāšana saistībā ar protokolu par atkārtotu pieņemšanu darbā, kā arī tiesiskās paļāvības, prasītājas pamatoto interešu un nodrošināšanas pienākuma pārkāpums, piemērojot klauzulu
Ar piekto prasības pamatu prasītāja norāda, ka EUIPO vairs neesot drīkstējis piemērot izbeigšanas klauzulu pēc garā laikposma kopš tās parakstīšanas 2005. gadā.
6.
Prasītājas tiesiskās paļāvības, EUIPO nodrošināšanas pienākuma attiecībā pret prasītāju pārkāpums, kā arī viņas pamatoto interešu neievērošana; acīmredzama kļūda vērtējumā, novērtējot dienesta intereses
Ar sesto prasības pamatu prasītāja norāda, ka EUIPO lēmums nepiedāvāt viņai viņas darba līguma pagarinājumu pārkāpjot prasītājas tiesisko paļāvību, nodrošināšanas pienākumu, kā arī prasītājas pamatotās intereses. Vienlaikus, ņemot vērā prasītājas ļoti labo sniegumu, tas radot arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar dienesta interesēm.
7.
Prasītājas darba līguma 5. pantā paredzētās izbeigšanas klauzulas regulējuma pārkāpums
Saistībā ar septīto prasības pamatu prasītāja norāda, ka, piemērojot izbeigšanas klauzulu, EUIPO esot kļūdaini piemērojis Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkta ii) punktu, nevis 47. panta c) punkta i) punktu, kā tas esot paredzēts izbeigšanas klauzulā, līdz ar to uzteikuma termiņam esot bijis jābūt 10 mēnešiem, nevis EUIPO noteiktajiem 6 mēnešiem.
(1) Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy