14.1.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 16/58
Prasība, kas celta 2018. gada 15. novembrī – ZU/Komisija
(Lieta T-671/18)
(2019/C 16/70)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZU (pārstāvis: C. Bernard–Glanz, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta (DG HR) HR.B direkcijas Karjeras pārvaldības un mobilitātes nodaļas vadītāja 2018. gada 12. oktobrī pieņemto lēmumu pārcelt prasītāju atpakaļ uz DG OLAF;
—
atcelt Komisijas DG HR HR.AMC direkcijas Account Management Centre 4 nodaļas vadītāja 2018. gada 29. oktobrī pieņemto lēmumu, ar kuru par viņa iecelšanas amatā provizorisko datumu ir noteikts 2018. gada 1. decembris;
—
atcelt arī, ciktāl nepieciešams, lēmumu, kas iecēlējinstitūcijai vēl ir jāpieņem, ar ko tā noraida prasītāja sūdzību;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvota pārcelšanas procedūras nepietiekama pārredzamība, Civildienesta noteikumu 25. panta pārkāpums un pamatojuma neesamība, prasītāja tiesību uz aizstāvību pret piespiedu pārcelšanu pārkāpums un ES Pamattiesību hartas 41. panta, kā arī tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda dienesta interešu vērtējumā un labas pārvaldības principa pārkāpums.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvota būtisku elementu pret prasītāja tūlītēju pārcelšanu uz OLAF neņemšana vērā, labas pārvaldības principa pārkāpums un trauksmes cēlēju aizsardzības atbilstoši Civildienesta noteikumu 22a pantam neņemšana vērā.
4.
Ceturtais pamats attiecas uz rūpības pienākuma neizpildi.
5.
Piektais pamats attiecas uz pilnvaru nepareizu izmantošanu.