EUR-Lex -  62019TN0001 - LV

13.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/52

Prasība, kas celta 2019. gada 7. janvārī — CJ/Eiropas Savienības Tiesa

(Lieta T-1/19)

(2019/C 164/56)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CJ (pārstāvis: V. Kolias, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt par Līgumiem pretrunā esošu to, ka atbildētāja nav anonimizējusi procesuālos dokumentus, kuros ir minēts viņa vārds un kurus Vispārējā tiesa un bijusī Civildienesta tiesa ir publicējusi globālajā tīmeklī, un, pakārtoti, — to, ka atbildētāja šādu dokumentu versijas, kurās viņa vārds ir minēts, nav padarījusi nepieejamas globālā tīmekļa meklēšanas pakalpojumu sniedzējiem;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pants, un it īpaši tiek argumentēts:

—

ka prasītājs ir cēlis prasības pret savu iepriekšējo darba devēju bijušajā Civildienesta tiesā un Vispārējā tiesā;

—

ka ar šīm prasībām saistītie procesuālie dokumenti ir tikuši publicēti, tajos minot prasītāja vārdu, un tie ir pieejami globālā tīmekļa meklēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tādiem kā Google;

—

ka minētā pieejamība šādiem meklēšanas pakalpojumu sniedzējiem veicina prasītāja profilēšanu, ko varot veikt jebkurš interneta lietotājs visā pasaulē, ieskaitot pašreizējo darba devēju un iespējamos darba devējus;

—

ka šādas profilēšanas rezultātā rodas prasītāja diskriminēšanas risks;

—

ka Eiropas Savienības Tiesa ir nolēmusi pēc noklusējuma anonimizēt publicētus procesuālus dokumentus attiecībā uz visiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuri skar fiziskās personas un ir saņemti pēc 2018. gada 1. jūlija;

—

ka publicēto procesuālo dokumentu anonomizācija attiecībā uz jebkuru citu Līgumos noteiktu prasības veidu paliek Eiropas Savienības Tiesas pilnīgā rīcības brīvībā,

—

ka attieksme pret fiziskajām personām, kas ir saistītas ar lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuri Tiesā ir iesniegti pirms 2018. gada 1. jūlija, un prasītāju nav vienlīdzīga.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu, un konkrēti tiek argumentēts:

—

ka procesuālo dokumentu publicēšanas mērķis, Tiesas vārdiem, ir “nodrošināt sabiedrības informēšanu un tiesu darba atklātību”;

—

ka šā mērķa sasniegšanai nav nepieciešams publicēt procesuālo dokumentu versijas, kurās ir minēts prasītāja vārds, vai, pakārtoti, padarīt šādas versijas pieejamas tādiem tīmekļa meklēšanas pakalpojumu sniedzējiem kā Google;

—

ka Vispārējā tiesa, neizbeidzot šādu praksi, pārkāpj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 5. panta a) punktu, un, pakārtoti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (2) 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 5. panta a) punktu.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

Full & Egal Universal Law Academy