25.2.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 72/46
Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Brown/Komisija
(Lieta T-18/19)
(2019/C 72/59)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Colin M. Brown (Brisele, Beļģija) (pārstāve: I. Van Damme, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Individuālo tiesību pārvaldes un maksājumu biroja 2018. gada 19. marta lēmumu, kurā ir noteikts, ka prasītajam vairs nav tiesību saņemt ekspatriācijas pabalstu un ceļa izdevumu pabalstu;
—
piespriest atjaunot prasītāja tiesības uz ekspatriācijas pabalstu un ceļa izdevumu pabalstu sākot no 2017. gada 1. decembra;
—
piespriest samaksāt prasītājam kopā ar procentiem pabalstus, kas netika izmaksāti laikā no 2017. gada 1. decembra līdz brīdim, kad tiek atjaunotas prasītāja tiesības;
—
atcelt Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta – gadījumā, ja Vispārējā tiesa atzītu iebildi par tā prettiesiskumu – piemērošanu prasītājam līdz brīdim, kad iestādes šo tiesību normu aizstās ar nediskriminējošu normu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus prasības pamatus.
1.
Pirmajā pamatā tiek apgalvots, ka Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts esot interpretēts nepareizi, jo Komisija kļūdaini šo tiesību normu interpretē tādējādi, ka tiesības uz ekspatriācijas pabalstu, kas iegūtas, pamatojoties uz ierēdņa izcelsmes vietu un interešu centru citā dalībvalstī pirms viņa pieņemšanas darbā, ir jāizvērtē no jauna gadījumā, ja attiecīgais ierēdnis vēlāk iegūst tās dalībvalsts pilsonību, kurā viņš joprojām tiek nodarbināts.
2.
Otrajā pamatā tiek apgalvots, ka 2018. gada 19. marta lēmums ir diskriminējošs attiecībā pret prasītāju tajā ziņā, ka viņa tiesības uz ekspatriācijas pabalstu tiek pakārtotas Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.
3.
Trešajā pamatā tiek apgalvots, ka – gadījumā, ja Vispārējā tiesa atzītu, ka Komisija, noteikdama prasītāja tiesības uz ekspatriācijas pabalstu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bija rīkojusies pareizi – Komisija tik un tā neesot interpretējusi šo tiesību normu atbilstoši diskriminācijas aizlieguma principam.
4.
Ceturtajā pamatā tiek pakārtoti apgalvots, ka – gadījumā, ja tiktu noraidīti visi trīs iepriekšējie pamati – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkts esot prettiesisks un nepiemērojams tādā ziņā un mērā, kādā tas otrajā pamatā izklāstīto iemeslu dēļ ir nepamatoti diskriminējošs attiecībā pret prasītāja situācijā esošajām personām.