25.3.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 112/48
Prasība, kas celta 2019. gada 8. februārī – Comune di Milano/Parlaments un Padome
(Lieta T-75/19)
(2019/C 112/59)
Tiesvedības valoda: itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Comune di Milano (pārstāvji: F. Sciaudone, M. Condinanzi un A. Neri, advokāti)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome.
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2018/1718 (2018. gada 14. novembris), ar ko attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras (“EMA”) mītnesvietu groza Regulu (EK) Nr. 726/2004;
—
atzīt Padomes 2017. gada 20. novembra lēmumu par spēkā neesošu 2016. gada 22. jūnija Reglamenta 6. punkta izpratnē;
—
piespriest Padomei un Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatojumā prasītāja izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots reprezentatīvās demokrātijas principa (LES 10. pants), institucionālā līdzsvara un lojālās sadarbības (LES 13. pants), kā arī būtisku procesuālo prasību un LES 14. panta pārkāpums.
—
Prasītāja apgalvo, ka attiecīgie principi ir pārkāpti, jo: i) EMA galveno mītni izvēlējās viena iestāde – Padome, pēc lēmuma pieņemšanas procesa, kas noslēdzies ar 2017. gada 20. novembra lēmumu, ar kuru tika noteikts apstrīdētās regulas saturs (un tātad EMA mītnes atrašanās vieta Amsterdamā), ārpus parastās likumdošanas procedūras un pirms tās uzsākšanas; ii) EMA mītnes vietas izvēles procedūras laikā, ar kuru arī esot vājināts lēmumu pieņemšanas process, Padome un Komisija –vienīgās divas izvēles procesā iesaistītās iestādes – nekonsultējās ar Parlamentu; iii) parastajā likumdošanas procedūrā Padome un Komisija ir nostādījušas Parlamentu fakta priekšā attiecībā uz (jau izdarīto) izvēli par labu Amsterdamai); iv) Padome un Komisija neatstāja Parlamentam nekādas iespējas iejaukties, lai novērtētu vai apspriestu šo lēmumu, bet gan tā vietā apņēmās pabeigt likumdošanas procedūru pēc iespējas ātrāk; v) Parlaments neesot varējis pildīt savas Līgumos noteiktās funkcijas, un likumdošanas procedūras gaitā tas bija spiests “ratificēt” pret savu gribu Padomes pieņemto lēmumu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana, kā arī pārredzamības, labas pārvaldības un taisnīguma principa pārkāpums.
—
Pēc prasītājas domām, izvēles procedūras mērķis bija noteikt labāko piedāvājumu EMA mītnes vietas maiņai, ņemot vērā atlases kritērijus, kas noteikti uzaicinājumā piedalīties konkursā. Tomēr šajā gadījumā mītnes vietas noteikšana, lozējot bez iepriekšējas pārbaudes veikšanas, neļāva pārbaudīt abu – Milānas un Amsterdamas – kandidatūru līdzvērtības trūkumu un neļāva izvēlēties labāko piedāvājumu. Turklāt balsošanas rezultāts 2017. gada 20. novembrī par labu Amsterdamai tika panākts, jo Komisija neesot veikusi faktisku izmeklēšanu un nepareizi atspoguļojusi Nīderlandes piedāvājumu (turklāt vairākos būtiskos aspektos). Prasītāja apgalvo, ka rezultātā dalībvalstis esot balsojušas par Amsterdamas kandidatūru, kļūdaini uzskatot, ka tā atbilst konkursa uzaicinājuma kritērijiem un Aģentūras īpašajām vajadzībām. Turklāt Nīderlandes piedāvājums esot ticis grozīts ex post (nelabvēlīgā veidā) pēc 2017. gada 20. novembra balsošanas, un piedāvājuma grozījumi esot apspriesti slepeni un divpusēji. Prasītājas ieskatā, 2017. gada 20. novembra lēmuma trūkumi attiecīgi izraisa apstrīdētās Regulas prettiesiskumu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts labas pārvaldības princips.
—
Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka lēmuma pieņemšanas procesam, kura rezultātā tika noteikta jauna EMA mītnes vieta, ir raksturīgs formas un kārtības trūkums, kas nepieciešamas pārredzamības nodrošināšanai. Trūkumi izmeklēšanā un tas apstāklis, ka esot veiktas attiecīgās turpmākās divpusējās un slepenās sarunas par dažiem Nīderlandes piedāvājuma pamatnosacījumiem, esot padarījuši pārredzamības principa pārkāpumu smagāku. Tāpat neesot ņemti vērā daudzi lēmuma pieņemšanai būtiski elementi. Prasītājas ieskatā, nespēja pienācīgi novērtēt piedāvājumus un Nīderlandes piedāvājuma sagrozīšana trijos būtiskos aspektos (pagaidu mītnes vietas platība, finanšu apstākļi, nespēja nodrošināt Aģentūras darbības nepārtrauktību) esot padarījuši labas pārvaldības principa pārkāpumu smagāku.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Padomes 2009 lēmuma (2009. gada 11. septembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu, un Padomes 2016. gada 31. oktobra Reglamenta pārkāpums.
—
Šajā sakarā tiek apgalvots, ka balsošanas forma un tās iznākums ir kļūdaini, jo ir pārkāpti īpaši noteikumi, kas Padomei bija jāievēro, un tas izraisījis 2017. gada 20. novembra lēmuma un apstrīdētās Regulas prettiesiskumu.
Full & Egal Universal Law Academy