EUR-Lex -  62019TN0102 - LV

15.4.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/83

Prasība, kas celta 2019. gada 19. februārī — Garriga Polledo u.c./Parlaments

(Lieta T-102/19)

(2019/C 139/84)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Salvador Garriga Polledo (Madride, Spānija) un 45 citi prasītāji (pārstāvji: A. Schmitt un A. Waisse, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

ciktāl nepieciešams, procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdot Eiropas Parlamentam iesniegt Eiropas Parlamenta juridiskā dienesta atzinumus, kas sniegti 2018. gada 16. jūlijā, ka arī 2018. gada 3. decembrī — neskarot precīzu datumu, bet katrā ziņā, pirms tika pieņemts Parlamenta Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmums, ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus (OV 2018, C 466, 8. lpp.);

—

atcelt iepriekš minēto Parlamenta Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus, ciktāl ar to ir grozīti Īstenošanas noteikumu 76. pants (iepriekš minētā lēmuma 5. un 6. apsvērums, 1. panta 7. punkts un 2. pants, ciktāl tas attiecas uz Īstenošanas noteikumu 76. pantu), vai, ja iepriekš minētās daļas netiktu uzskatītas par nodalāmām no pārēja apstrīdētā tiesību akta, pilnībā atcelt iepriekš minēto lēmumu;

—

piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus prasības pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Prezidijam trūkst kompetences ratione materiae.

—

pirmkārt, apstrīdētais tiesību akts esot pieņemts, pārkāpjot Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu, kas pieņemts ar Eiropas Parlamenta Lēmumu 2005/684/EK, Euratom (2005. gada 28. septembris) (OV 2005, L 262, 1. lpp., turpmāk tekstā — “Nolikums”). Apstrīdētais tiesību akts esot pretrunā Nolikuma 27. pantam, kurā paredzēta “iegūto tiesību” un “nākotnē paredzamo tiesību” saglabāšana.

—

otrkārt, ar apstrīdēto tiesību aktu tiek noteikta īpaša nodeva 5 % apmērā no pensijas nominālvērtības, lai gan nodevas noteikšana neietilpst Prezidija pilnvarās saskaņā ar LESD 223. panta 2. punktu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots būtisku procedūras noteikumu pārkāpums.

—

pirmkārt, Prezidijam tiek pārmests, ka tas apstrīdēto tiesību aktu ir pieņēmis, neievērojot LESD 223. pantā paredzētos noteikumus.

—

otrkārt, apstrīdētais tiesību akts esot nepietiekami pamatots, un tādejādi ar to nav izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas iegūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības, un tiesiskās paļāvības princips.

—

pirmkārt, ar apstrīdēto tiesību aktu tiekot pārkāptas iegūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības, kas izriet gan no vispārējiem tiesību principiem, gan no Nolikuma, kurā expressis verbis tiek prasīts, ka tām jāsaglabājas “pilnā apjomā” (27. pants).

—

otrkārt, ar apstrīdēto tiesību aktu tiekot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi.

—

pirmkārt, prasītāju tiesību aizskārums esot nesamērīgs attiecībā pret apstrīdētā tiesību akta sasniedzamajiem mērķiem.

—

otrkārt, apstrīdētais tiesību akts esot jāatceļ vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpuma dēļ.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka pārejas pasākumu neesamības dēļ ir pārkāpts tiesiskās drošības princips.

—

pirmkārt, ar apstrīdēto tiesību aktu tiekot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo tam prettiesiski ir piešķirts atpakaļejošs spēks.

—

otrkārt, ar apstrīdēto tiesību aktu tiekot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo ar to nav paredzēti pārejas pasākumi.

Full & Egal Universal Law Academy