EUR-Lex -  62019TN0132 - LV

29.4.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/56

Prasība, kas celta 2019. gada 26. februārī — Ashworth/Parlaments

(Lieta T-132/19)

(2019/C 148/55)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Richard Ashworth (Lingfield, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: A. Schmitt un A. Waisse, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

pamatojoties uz Vispārējas tiesas Reglamenta 68. pantu, apvienot šo lietu ar lietu, ko pret Eiropas Parlamentu 2019. gada 19. februārī ierosināja Salvador Garriga Polledo un pārējie 45 prasītāji (lieta T-102/19), ņemot vērā šo abu lietu savstarpējo saistību;

—

ciktāl nepieciešams, procesa organizatorisko pasākumu vai pierādījumu savākšanas pasākumu lietā ietvaros uzdot Eiropas Parlamentam iesniegt Eiropas Parlamenta juridiskā dienesta atzinumus, kas sniegti 2018. gada 16. jūlijā, kā arī 2018. gada 3. decembrī — neskarot precīzu datumu, bet katrā ziņā, pirms tika pieņemts Parlamenta Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmums, ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus (OV 2018, C 466, 8. lpp., turpmāk tekstā — “Īstenošanas noteikumi”);

—

atcelt iepriekš minēto Parlamenta Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus, ciktāl ar to ir grozīti Īstenošanas noteikumu 76. pants (iepriekš minētā lēmuma 5. un 6. apsvērums, 1. panta 7. punkts un 2. pants, ciktāl tas attiecas uz Īstenošanas noteikumu 76. pantu), vai, ciktāl ar to tiek paredzēta piemaksas 5 % apmērā iekasēšana no pensijām, kas maksājamas sākot no 2019. gada 1. janvāra, vai, ja iepriekš minētās daļas netiktu uzskatītas par nodalāmām no pārējā apstrīdētā tiesību akta, pilnībā atcelt iepriekš minēto lēmumu;

—

piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Prezidijam trūkst kompetences ratione materiae.

—

Pirmkārt, apstrīdētais tiesību akts esot pieņemts, pārkāpjot Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu, kas pieņemts ar Eiropas Parlamenta Lēmumu 2005/684/EK, Euratom (2005. gada 28. septembris) (OV 2005, L 262, 1. lpp., turpmāk tekstā — “Nolikums”). Apstrīdētais tiesību akts esot pretrunā Nolikuma 27. pantam, kurā prasīts, lai “iegūtās tiesības” un “nākotnē paredzamās tiesības” tiktu saglabātas.

—

Otrkārt, ar apstrīdēto tiesību aktu tiek noteikts nodoklis, ieviešot īpašu nodevu 5 % apmērā no pensijas nominālvērtības, lai gan nodokļa noteikšana neietilpst Prezidija pilnvarās saskaņā ar LESD 223. panta 2. punktu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots būtisku procedūras noteikumu pārkāpums.

—

Pirmkārt, Prezidijam tiek pārmests, ka tas apstrīdēto tiesību aktu ir pieņēmis, neievērojot LESD 223. pantā paredzētos noteikumus.

—

Otrkārt, apstrīdētais tiesību akts esot nepietiekami pamatots, un tādējādi ar to nav izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas iegūtās un nākotnē paredzamās tiesības un tiesiskās paļāvības princips.

—

Pirmkārt, ar apstrīdēto tiesību aktu tiekot pārkāptas iegūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības, kas izriet gan no vispārējiem tiesību principiem, gan no Nolikuma, kurā expressis verbis tiek prasīts, lai tās saglabātos “pilnā apjomā” (27. pants).

—

Otrkārt, ar apstrīdēto tiesību aktu tiekot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi.

—

Pirmkārt, prasītāju tiesību aizskārums esot nesamērīgs attiecībā pret apstrīdētā tiesību akta sasniedzamajiem mērķiem.

—

Otrkārt, apstrīdētais tiesību akts esot jāatceļ vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpuma dēļ.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās drošības princips un nav veikti pārejas pasākumi.

—

Pirmkārt, ar apstrīdēto tiesību aktu tiekot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo tam prettiesiski ir piešķirts atpakaļejošs spēks.

—

Otrkārt, ar apstrīdēto tiesību aktu tiekot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo ar to nav paredzēti pārejas pasākumi.

Full & Egal Universal Law Academy