17.6.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 206/45
Prasība, kas celta 2019. gada 22. martā — Vincenti/EUIPO
(Lieta T-174/19)
(2019/C 206/49)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Guillaume Vincenti (Alicante, Spānija) (pārstāvis: H. Tettenborn, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt ar 2018. gada 6. jūnija vēstulē paziņotos EUIPO iecēlējinstitūcijas lēmumus nepaaugstināt prasītāju amatā nākamajā pakāpē (AST 8), īstenojot 2014. gada, 2015. gada, 2016. gada un 2017. gada paaugstināšanu amatā, kā arī
—
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.
1.
Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpums, acīmredzamas kļūdas vērtējumā, 2017. gada 14. novembra sprieduma Vincenti/EUIPO (T-586/16, EU:T:2017:803) kļūdaina īstenošana vai neizpilde
Prasības pirmā pamata ietvaros tiek iebilsts, ka atbildētāja iecēlējinstitūcija esot pārkāpusi Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā — “Civildienesta noteikumi”) 45. pantu, esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā un neesot izpildījusi vai attiecīgi kļūdaini īstenojusi 2017. gada 14. novembra spriedumu Vincenti/EUIPO (T-586/16, EU:T:2017:803), jo iecēlējinstitūcija viņu neesot nostādījusi tādā situācijā, kādā viņš būtu bijis, ja tā viņam attiecīgajos laika brīžos būtu ļāvusi piedalīties atsevišķos novērtēšanas procesos, bet esot veikusi paušālu novērtējumu apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī 2018. gada 6. jūnijā. Atbilstoši minētajam spriedumam paaugstināšanas amatā atteikums neesot drīkstējis tikt pamatots ar apstākļiem, kuri brīdī, kad iecēlējinstitūcijai būtu bijis jāpieņem lēmums, birojam vēl nav bijuši zināmi.
Turpinot, prasītājs norāda, ka paaugstināšanas amatā paušālais atteikums attiecībā uz četriem secīgajiem gadiem, atsaucoties uz vienu un to pašu prasītāja rīcību, esot prettiesisks, jo tas esot tikpat smaga sankcija kā tā, kas ir paredzēta Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā, un līdz ar to galu galā — pastāvīgs paaugstināšanas amatā atteikums ar sankcijas raksturu, apejot prasītājam disciplinārlietā pienākošās aizstāvības tiesības, kā arī tas esot “dubulta sodīšana”.
Turklāt prasītājs norāda, ka ar apstrīdētajiem biroja lēmumiem viņš, pamatojoties uz viņa ilgstošu slimību, esot prettiesiski nostādīts nelabvēlīgā situācijā, jo birojs neesot pozitīvi ieskaitījis viņa slimības laiku kā laiku, kurā viņš ir labojis viņam pārmesto rīcību, un tā esot acīmredzama kļūda vērtējumā, kļūda, piemērojot Civildienesta noteikumu 45. pantu, kā arī 2017. gada 14. novembra spriedumu Vincenti/EUIPO (T-586/16, EU:T:2017:803).
2.
Prasītāja tiesību tikt uzklausītam atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktam pārkāpums un prasītāja procesuālo tiesību atbilstoši Komisijas 2013. gada 16. decembra Lēmuma C(2013) 8985 final par Civildienesta noteikumu 45. panta vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem 5. pantam, it īpaši 5. panta 5. punktam un 7. punktam, pārkāpums.
Otrā prasības pamata ietvaros tiek norādīts, ka atbildētājs esot pārkāpis prasītāja pamattiesības tikt uzklausītam pirms viņam nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas, jo prasītājam pirms tam neesot tikusi dota iespēja paust savu viedokli. Atbildētājs to neapstrīdot.
Atbildētājs ar to esot tieši pārkāpis prasītāja procesuālās tiesības atbilstoši Komisijas 2013. gada 16. decembra Lēmuma C(2013) 8985 final par Civildienesta noteikumu 45. panta vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem 5. pantam, it īpaši 5. panta 5. punktam un 7. punktam, kuras turklāt atspoguļojot pārkāpto pamattiesību tikt uzklausītam augstas vērtības pakāpi un apstiprinot, ka prasītājam arī šajā gadījumā esot bijušas tiesības tikt uzklausītam pirms apstrīdēto lēmumu pieņemšanas.
Full & Egal Universal Law Academy