12.8.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 270/30
Prasība, kas celta 2019. gada 8. aprīlī — Comité de Douzelage de Houffalize/Komisija un EACEA
(Lieta T-236/19)
(2019/C 270/32)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Comité de Douzelage de Houffalize (Houffalize, Beļģija) (pārstāvis: A. Kettels, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Komisija un “Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras” izpildaģentūra (EACA)
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt un/vai grozīt apstrīdēto aktu;
—
konstatēt, ka prasītājai ir tiesības uz to, ka tās “juridiskās vienības” formulārs tiek apstiprināts un tā rezultātā tā varētu saņemt apstrīdēto finansējumu.
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pret Komisijas Lēmumu C(2019) 572 final (2019. gada 4. februāris), ar ko noraidīta prasītājas celtā administratīvā sūdzība par EACEA2018. gada 25. jūnija lēmumu nepiešķirt dotāciju tās piedāvātajai kandidatūrai aicinājuma iesniegt pieteikumus “Pilsētu sadraudzība 2017, otrais termiņš” (EACEA 36/2014) ietvaros, atbalstam prasītāja izvirza vienu pamatu. Šis pamats ir balstīts uz:
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, 131. panta 2. punkta pārkāpumu;
—
tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības principu pārkāpumu;
—
samērīguma un patvaļīgas rīcības aizlieguma principu pārkāpumu;
—
acīmredzamu kļūda vērtējumā;
—
un atbilstoša, pietiekama un attiecināma pamatojuma neesamību, jo apstrīdētajā lēmumā tiek uzskatīts, ka prasītājas tiesiskā paļāvība un tiesiskā drošība nav tikušas pārkāptas.
Tāpat prasītāja uzskata, ka šajā lēmumā nav atbildēts uz konkrētajiem apstrīdēšanas pamatiem, kurus prasītāja bija izvirzījusi. Proti, paustās atbildes vai nu nav nekādi saistītas ar prasītājas argumentiem, ko tā ietvērusi pārskatīšanas lūgumā, vai arī acīmredzami nepietiekamas, lai pamatoti noraidītu argumentu par tiesiskās paļāvības principa un tiesiskās drošības pārkāpumu, vai arī katrā ziņā pretrunā šī principa tvērumam.
Prasītāja uzskata, ka tā var atsaukties uz tiesisko paļāvību saistībā ar to, ka tā ir tikusi atzīta kā vienība bez juridiskās personas statusa, kurai ir tiesības saņemt dotācijas, kas tai tomēr tikušas atteiktas. Šī tiesiskā paļāvība tai izrietot no tai paziņotiem lēmumiem par dotāciju piešķiršanu laikā, kad tai bija tāda pati juridiskā forma, proti, faktiskā apvienība, no tā, ka tās faktiskā un tiesiskā situācija bija tāda pati, un no tā, ka tiesību normas, kas reglamentē vienību bez juridiskās personas statusa pretendēšanu uz dotācijām, kopš tā laika nav grozītas. Tādēļ neesot iemeslu šo tiesisko paļāvību pārskatīt un paust no pagātnē ieņemtās atšķirīgu nostāju.
Full & Egal Universal Law Academy