24.6.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 213/65
Prasība, kas celta 2019. gada 22. aprīlī — Imagina Media Audiovisual/Komisija
(Lieta T-269/19)
(2019/C 213/63)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Imagina Media Audiovisual, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvji: P. Kuypers, N. Groot, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Komisijas lēmumu Ares(2019)856949, ar kuru Komisija noteica prasītājas izslēgšanu uz diviem gadiem un ierakstīja prasītāju agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzē (1);
—
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai zaudējumus, kas nodarīti ar apstrīdēto lēmumu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pati nepārskatot vai neveicot analīzi, bet tikai balstoties uz US Department of Justice (ASV Tieslietu departaments) konstatējumiem bez iepriekšējas pārbaudes, un nepareizi interpretējot US Department of Justice secinājumus. Tā rezultātā Komisija esot pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā un pārkāpusi rūpības pienākumu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot kļūdaini izslēgusi prasītāju, tādējādi pārkāpjot Regulas 2018/1046 136. panta 1. punkta c) apakšpunktu un prasītājas tiesības uz aizstāvību, skaidri nenorādot, kas konkrēti veido smagu profesionālās ētikas pārkāpumu. Tālāk tiek apgalvots, ka Komisija esot kļūdījusies, nosakot, ka prasītāja tiek izslēgta arī no notiekošajiem konkursiem, — jo tas nav secināms no apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas —, izslēdzot prasītāju par rīcību saistībā ar mediju un mārketinga tiesībām sportā konkursā par ES aktualitāšu audiovizuālo reportāžu, jo šie ir dažādi tirgi, kuri viens otru neietekmē, un tādējādi ir pierādāma prasītājas uzticamība līgumos Eiropas Savienības labā, un nolemjot, ka prasītāja būtu jāizslēdz tādēļ, ka tai nebija pietiekamu pierādījumu, lai pieņemtu apstrīdēto lēmumu, un vienošanās ar US Department of Justice, ka prasītāja netiek saukta pie kriminālatbildības, nav atzīta prasītājas vai tās ģenerāldirektora vaina.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nolemjot, ka izslēgšana būs samērīga Regulas 2018/1046 136. panta 3. punkta izpratnē, un tādēļ neņemot vērā ietekmes neesamību uz Savienības finanšu interesēm un tēlu, un laiku, kāds pagājis kopš minētās rīcības.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nolemjot, ka prasītājas veiktie koriģējošie pasākumi ir pagaidu un nav pietiekami, ņemot vērā Regulas 2018/1046 136. panta 6. punkta a) apakšpunktu kopsakarā ar 136. panta 7. punktu.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu, attiecoties pret prasītāju citādi nekā pret citiem pretendentiem, kuri noslēguši vienošanos ar US Department of Justice par nesaukšanu pie kriminālatbildības.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir nodarījusi zaudējumus prasītājai, prettiesiski nolemjot, ka prasītāja būtu jāizslēdz no dotācijas piešķiršanas procedūrām, ko reglamentē Regula 2018/1046.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy