22.7.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 246/31
Prasība, kas celta 2019. gada 14. maijā — PNB Banka u.c./ECB
(Lieta T-301/19)
(2019/C 246/33)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: PNB Banka AS (Rīga, Latvija), Grigory Guselnikov (Londona, Apvienotā Karaliste), Yulia Guselnikova (Londona) (pārstāvji: O. Behrends un M. Kirchner, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt ECB 2019. gada 1. marta lēmumu klasificēt PNB Banka par nozīmīgu iestādi;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza desmit prasības pamatus.
1.
Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot kļūdaini pieņēmusi, ka VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktā (1) ir paredzēts klasificēšanas lēmums.
—
Prasītāji apgalvo, ka ar VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu ECB tiek tikai atļauts pašai īstenot visas attiecīgās valsts kompetentās iestādes pilnvaras. VUM pamatregulas 39. panta 5. punkta otrais teikums (2) nevar grozīt lēmuma būtību saskaņā ar VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu. Ja Vispārējā tiesa nolemtu, ka ar VUM pamatregulas 39. panta 5. punkta otro teikumu tiek grozīta attiecīgā lēmuma būtība, prasītāji uzskata, ka minētais 39. panta 5. punkta otrais teikums ir prettiesisks.
2.
Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB, pieņemot lēmumu, esot balstījusies uz kļūdainiem pieņēmumiem attiecībā uz VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un tā nolūku un, inter alia, neesot ņēmusi vērā saskaņā ar šo normu pieņemtā lēmuma izņēmuma raksturu.
3.
Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB neesot uzmanīgi un objektīvi pārbaudījusi un izvērtējusi visus konkrētā gadījuma būtiskos aspektus, lai noteiktu, ka ir nepieciešams pieņemt lēmumu saskaņā ar VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu.
4.
Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi samērīguma principu.
5.
Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB neesot pienācīgi izmantojusi savu rīcības brīvību saskaņā ar VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu.
6.
Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi samērīguma principu.
7.
Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi nemo auditor principu.
8.
Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.
9.
Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu.
—
Prasītāji apgalvo, ka lēmums ir neskaidrs un tāpēc rada tiesisko nenoteiktību un ir pretrunā PNB Banka tiesiskajai paļāvībai, ņemot vērā tās agrāko sadarbību ar ECB un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
10.
Ar desmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi VUM regulas 19. pantu un preambulas 75. apsvērumu un esot pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu.
(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (ECB/2014/17) (OV 2014, L 141, 1. lpp.)
Full & Egal Universal Law Academy