22.7.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 246/36
Prasība, kas celta 2019. gada 23. maijā — Thunus u.c./EIB
(Lieta T-318/19)
(2019/C 246/38)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Vincent Thunus (Contern, Luksemburga) un 7 citi prasītāji (pārstāvis: L. Levi, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atzīt šo prasību, tai skaitā tajā iekļauto iebildi par prettiesiskumu, par pieņemamu un pamatotu;
—
līdz ar to:
—
atcelt prasītāju 2019. gada februāra algas lapās ietverto lēmumu par pamatalgas ikgadējo korekciju, kas nepārsniedz 0,8 %, attiecībā uz 2019. gadu un līdz ar to arī līdzīgos lēmumus, kuri ietverti turpmāko mēnešu algas lapās;
—
attiecīgi piespriest atbildētājai
—
atlīdzināt materiālo kaitējumu, samaksājot i) algas starpību, kas atbilst attiecībā uz 2019. gadu piemērojamajai ikgadējai korekcijai, proti, palielinājumu 1,2 % apmērā par laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim; ii) algas starpību, kas izriet no tā, ka par 2019. gadu tika piemērota ikgadējā korekcija 0,8 % apmērā attiecībā uz algām, kas tiks izmaksātas par laikposmu kopš 2019. gada janvāra; iii) nokavējuma procentus attiecībā uz algas starpību par laikposmu līdz vēl maksājamo [algas] summu pilnīgai samaksai, šāda piemērojamā nokavējuma procentu likme ir aprēķināma, balstoties uz Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi galvenajiem refinansēšanas darījumiem, kas piemērojama attiecīgajā laikposmā, tai pieskaitot 3 procentpunktus;
—
attiecīgā gadījumā, ja tā to nebūtu izdarījusi pati pēc savas ierosmes, uzdot atbildētājai procesa organizatorisko pasākumu vajadzībām iesniegt šādus dokumentus:
—
EIB Direktoru padomes 2017. gada 18. jūlija lēmumu (CA/505/17);
—
atalgojuma apakškomitejas 2018. gada decembra ziņojumu Direktoru padomei;
—
Direktoru padomes 2018. gada 11. decembra lēmumu (PV/19/01 3. pielikums);
—
Vadības komitejas 2019. gada 30. janvāra lēmumu (MC-018-ADM-20190130);
—
Personāla direktorāta 2019. gada 18. janvāra paziņojumu CS-PERS/HRPLC/DIR/2019-001/ABGS);
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji attiecīgi, pirmkārt, attiecībā uz Direktoru padomes 2017. gada 18. jūlija lēmumu izvirza divus pamatus, un, otrkārt, attiecībā uz Vadības komitejas 2018. gada decembra un 2019. gada janvāra lēmumiem — četrus pamatus.
Attiecībā uz Direktoru padomes 2017. gada 18. jūlija lēmumu:
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās drošības princips.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot noticis tiesiskās paļāvības pārkāpums un neesot ievērotas iegūtās tiesības.
Attiecībā uz Vadības komitejas 2018. gada decembra un 2019. gada janvāra lēmumiem:
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā akta autoram neesot bijis kompetences un ka esot pārkāpts reglamenta 18. pants.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā paredzētās procesuālās garantijas.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības uz Darbinieku pārstāvju kolēģijas apspriešanos.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips.
Prasības daļā par kaitējuma atlīdzināšanu prasītāji prasa samaksāt viņiem pienākošos atalgojuma starpību, proti, 1,2 % kopš 2019. gada 1. janvāra (tai skaitā šāda palielinājuma ietekmi uz finansiāliem pabalstiem), kā arī nokavējuma procentus.
Full & Egal Universal Law Academy