22.7.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 246/38
Prasība, kas celta 2019. gada 27. maijā — El-Qaddafi/Padome
(Lieta T-322/19)
(2019/C 246/40)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Aisha Muammer Mohamed El-Qaddafi (Muscat, Omāna) (pārstāvis: S. Bafadhel, Barrister)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Padomes Lēmumu 2017/497/KADP (2017. gada 21. marts), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, ciktāl ar to prasītājas vārds ir atstāts Padomes Lēmuma 2015/1333/KĀDP (2015. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā I un III pielikumā ietvertajā sarakstā;
—
atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2017/489 (2017. gada 21. marts), ar ko īsteno 21. panta 5. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, ciktāl ar to prasītājas vārds ir atstāts Padomes Regulas (ES) 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā II pielikumā ietvertajā sarakstā, un
—
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamentam.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Savienības Padome nav rīkojusies savlaicīgi saistībā ar apstrīdēto pasākumu attiecībā uz prasītāju paziņošanu. Tas esot kvalificējams kā būtiska procedūras noteikuma pārkāpums saistībā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un esot izraisījis prasītājai kaitējumu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padomes lēmums par prasītājas atkārtotu iekļaušanu sarakstā ir balstīts uz motīviem, kas ir identiski tiem, kas attiecas uz ierobežojošajiem pasākumiem, kuri iepriekš ir tikuši atcelti ar Vispārējās tiesas 2017. gada 28. marta spriedumu lietā T-681/14, un tādējādi ir pārkāpti res judicata un tiesiskās drošības principi un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos aktos nav norādīts tiesiskais pamats prasītājas vārda atstāšanai sarakstā, un nav ņemtas vērā fundamentālās apstākļu izmaiņas Lībijā. Padome neesot norādījusi individuālus, specifiskus un konkrētus motīvus apstrīdētajiem pasākumiem, kuri neesot pienācīgi pamatoti nevienā no pamatojošajiem materiāliem.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem pasākumiem ir pārkāptas prasītājas pamattiesības, tostarp tiesības uz veselību, tiesības uz ģimenes dzīvi, tiesības uz īpašumu un tiesības uz efektīvu aizstāvību, kas ir garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
Full & Egal Universal Law Academy