EUR-Lex -  62019TN0334 - LV

29.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/46

Prasība, kas celta 2019. gada 4. jūnijā — Google un Alphabet/Komisija

(Lieta T-334/19)

(2019/C 255/60)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Google LLC (Mountain View, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis), Alphabet, Inc. (Mountain View) (pārstāvji: C. Jeffs, advokāts, J. Staples, Solicitor, D. Beard, QC, un J. Williams, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

(pilnībā vai daļēji) atcelt Komisijas 2019. gada 20. marta lēmumu lietā COMP/AT.40411 — Google Search (AdSense);

—

līdz ar to vai pakārtoti, īstenojot Tiesas neierobežoto kompetenci, atcelt vai samazināt prasītājām noteikto naudas sodu un

—

katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību tiek lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 20. marta lēmumu par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (AT.40411 — Google Search (AdSense)). Prasītājas lūdz atcelt trīs pārkāpuma konstatējumus, konstatējumu, ka tie ir kvalificējami kā viens turpināts pārkāpums, un naudas soda noteikšanu.

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda vērtējumā saistībā ar tirgus noteikšanu un tādējādi — dominējošo stāvokli. Konkrēti apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini konstatēts, ka:

—

meklēšanas reklāma un ar meklēšanu nesaistīta reklāma [non-search ads] nekonkurē;

—

tieši tirgotā reklāma [directly sold ads] un starpniekreklāma [intermediated ads] nekonkurē.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini konstatēts, ka Google tā sauktajā ekskluzivitātes klauzulā (“Site-Exclusivity Clause”) izpaudās ļaunprātīga izmantošana. Apstrīdētajā lēmumā:

—

Site-Exclusivity Clause esot nepareizi raksturota kā ekskluzīvas piegādes saistība;

—

esot kļūdaini konstatēts, ka lēmumā nebija jāanalizē, vai Site-Exclusivity Clause varētu būt pret konkurenci vērsta iedarbība;

—

neesot pierādīts, ka Site-Exclusivity Clause, neatkarīgi no tās raksturojuma, varētu ierobežot konkurenci.

3.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini konstatēts, ka Google izdevīgākā izvietojuma [premium placement] un Google reklāmas minimuma [minimum Google ads] klauzulā (“Placement Clause”) izpaudās ļaunprātīga izmantošana. Apstrīdētajā lēmumā:

—

Placement Clause esot nepareizi raksturota;

—

neesot pierādīts, ka Placement Clause varētu ierobežot konkurenci.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini konstatēts, ka Google līdzvērtīgas reklāmas atļaujas [authorising equivalent ads] klauzulā (“Modification Clause”) izpaudās ļaunprātīga izmantošana. Apstrīdētajā lēmumā:

—

neesot pierādīts, ka Modification Clause varētu ierobežot konkurenci;

—

pakārtoti — aplami neesot ņemts vērā, ka Modification Clause bija objektīvi pamatota, jo tā aizsargāja tīmekļa vietnes lietotājus, publicētājus, reklāmdevējus un Google, un/vai ka klauzulas sniegtās priekšrocības pārspēja izstumšanas iedarbību.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini noteikts naudas sods, un šis naudas sods ir kļūdaini aprēķināts. Apstrīdētajā lēmumā:

—

neesot ņemts vērā, ka Google nav rīkojusies tīši vai nolaidīgi, un ka Komisija šo lietu izraudzījās saistību noteikšanai;

—

pakārtoti esot kļūdaini aprēķināts naudas sods;

—

turklāt vai pakārtoti neesot ievērots samērīguma princips.

Full & Egal Universal Law Academy