5.8.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 263/62
Prasība, kas celta 2019. gada 12. jūnijā — Apvienotā Karaliste/Komisija
(Lieta T-363/19)
(2019/C 263/68)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — S. Brandon, pārstāvis, P. Baker QC, un T. Johnston, Barrister)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Eiropas Komisijas 2019. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2019) 2526 par valsts atbalstu SA.44896, ko īstenojusi Apvienotā Karaliste attiecībā uz CFC grupas finansēšanas atbrīvojumu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus prasības pamatus.
1.
Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā: identificēta nepareiza atsauces sistēma.
—
Prasītāja apgalvo, ka Komisija esot kļūdījusies, nolemjot, ka noteikumi par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (turpmāk tekstā — “CFC”) paredz atbilstošu ietvaru, lai pārbaudītu salīdzināmību (apstrīdētā lēmuma preambulas 107. apsvērums).
—
Apvienotajā Karalistē piemēro galvenokārt teritoriālu uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā — “CT”) sistēmu: parasti tikai ieņēmumiem, kas gūti Apvienotajā Karalistē, tiek piemērots nodoklis. Tādējādi jāsāk ir ar to, ka nodoklis nav jāmaksā par peļņu, kas gūta no ārvalstu meitasuzņēmumiem. Minētās CFC normas atšķiras no šīs nostājas un paredz virkni izņēmuma apstākļus, kuros var būt maksājama CFC maksa. Tāpēc atbilstoša atsauces sistēma ir visa CT pamatā. Prasītāja apgalvo, ka Komisija esot kļūdījusies, izvēloties mākslīgi šauru atsauces ietvaru.
2.
Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) likuma 9. nodaļā paredzētie izņēmumi nav atkāpes.
—
CFC noteikumu mērķis ir piemērot CFC maksu tikai tiem pasākumiem, kas rada augstu ļaunprātīgas/mākslīgas novirzes risku. Apvienotā Karaliste izvēlējās likumdošanas tehniku, ar kuru tā: (i) sāka ar plašu un aptverošu CFC definīciju un (ii) izslēdza lielāko daļu tās peļņas, kas izriet no CFC, lai identificētu tikai to šauro peļņas kategoriju, kas rada ļaunprātīgas/mākslīgas novirzes risku. 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) likuma 5. un 9. nodaļa kopā ir vērstas uz to, lai identificētu pasākumus, kas rada augstu ļaunprātīgas/mākslīgas novirzes risku.
—
Turklāt tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, nolemjot, ka minētie 9. nodaļā paredzētie izņēmumi ir atkāpe, jo tā koncentrējās uz piemēroto likumdošanas tehniku, nevis konkrētā noteikuma pamatā esošajiem mērķiem.
—
Saskaņā ar prasītājas viedokli Komisija arī ir kļūdaini lēmusi, ka nepastāv vērā ņemama atšķirība starp Kvalificējošām aizdevuma attiecībām (turpmāk tekstā — “QLR”) un tādām, kas nav QLR. Apvienotās Karalistes valdība vienīgā atrodas izdevīgā pozīcijā, lai noteiktu, kuri no esošajiem pasākumiem rada augstu ļaunprātīgas/mākslīgas novirzes risku. Attiecībā uz Komisiju tiek apgalvots, ka tā:
a.
esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nenodrošinot Apvienotās Karalistes valdībai atbilstošu rīcības brīvību, izvērtējot minēto jautājumu; un
b.
pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, novērtējot konkrētos pasākumus.
3.
Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz selektivitāti.
—
Komisija esot nepareizi secinājusi, ka Apvienotajai Karalistei vajadzēja balstīties tikai uz “nozīmīgu amatpersonu pienākumu” (turpmāk tekstā — “SPF”) pārbaudi, nevis uz minēto 5. un 9. nodaļu kopā. Tāpat esot nepareizi tas, ka tā ir noraidījusi izvērtējumu, ka tikai uz SPF balstīta pieeja bija vienlīdz sarežģīti īstenojama kā pieeja, kas balstās uz kapitālieguldījumiem no Apvienotās Karalistes.
—
Prasītāja turklāt apgalvo, ka Komisija esot kļūdījusies arī tad, kad tā noraidīja Apvienotās Karalistes nostāju, ka minētie 9. nodaļā ietvertie izņēmumi bija atbilstoša, samērīga un administratīvi izpildāma atbilde uz virspalātas spriedumu lietā Cadbury Schweppes plc un Cadbury Schweppes Overseas Ltd./Commissioners of Inland Revenue (lieta C-196/04, EU:C:2006:544).
4.
Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka neesot ietekmes uz ES iekšējo tirdzniecību.
—
Prasītājas visbeidzot apgalvo, ka Komisija esot kļūdījusies, nolemjot, ka minētie 9. nodaļā iekļautie izņēmumi nodrošināja “priekšrocības” uzņēmumam, lai tas varētu ietekmēt ES iekšējo tirdzniecību. Prasītāja uzskata, ka drīzāk tie nodrošina mehānismu, ar kuru CFC maksa tiek piemērota Apvienotajā Karalistē esošiem uzņēmumiem ļoti reti. Apskatītajā laikā (2013. gads) nepastāvēja Savienības mēroga pienākums piemērot nodokli CFC peļņai, un Komisija nav parādījusi, ka minētie 9. nodaļas izņēmumi radīja jebkādus nelabvēlīgus apstākļus salīdzinājumā citās dalībvalstīs noteiktajiem pienākumiem tā, ka tas ietekmēja ES iekšējo tirdzniecību.
Full & Egal Universal Law Academy