12.8.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 270/47
Prasība, kas celta 2019. gada 28. jūnijā — Puigdemont i Casamajó un Comín i Oliveres/Parlaments
(Lieta T-388/19)
(2019/C 270/49)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Carles Puigdemont i Casamajó (Vaterlo, Beļģija) un Antoni Comín i Oliveres (Vaterlo) (pārstāvji: P. Bekaert, advokāts, B. Emmerson QC, G. Boye un S. Bekaert, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Parlamenta lēmumu, ar ko prasītājiem tika liegta iespēja izmantot īpašo uzņemšanas dienestu, kas izveidots ievēlēto Parlamenta deputātu vajadzībām, un ar Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 29. maija rīkojumu, ar ko viņiem tika liegta iespēja iesniegt Reglamenta 3. panta 2. punktā minēto rakstisko deklarāciju;
—
atcelt Parlamenta lēmumu, kas apstiprināts Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 27. jūnija juridiski nepamatotajā vēstulē, neņemt vērā Spānijas oficiāli paziņotos Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. maija vēlēšanu rezultātus, un pēc tam pieņemto lēmumu ņemt vērā atšķirīgu un nepilnīgu sarakstu ar ievēlētajiem deputātiem, ko 2019. gada 17. jūnijā iesniedza Spānijas iestādes un kas neietver prasītājus;
—
atcelt Parlamenta lēmumu, ar ko Spānijas Vēlēšanu komisijas 2019. gada 20. jūnija paziņojums atzīts par tādu, ar ko anulē prasītāju kā ievēlētu Parlamenta deputātu deklarāciju, un kas esot uzskatāms par Parlamenta prettiesisku paziņojumu par atbrīvošanu no amata, ar ko pārkāpts 1976. gada Vēlēšanu akta 13. pants;
—
atcelt Parlamenta lēmumu, kas apstiprināts Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 27. jūnija juridiski nepamatotajā vēstulē, par atteikumu nodrošināt tā Reglamenta 3. panta 2. punktā paredzētās prasītāju tiesības darboties Parlamentā un tā struktūrvienībās un izmantot visas ar to saistītās tiesības no pirmās sēdes dienas līdz dienai, kad tiks pieņemts nolēmums attiecībā uz strīdiem, kas nodoti izskatīšanai Parlamentā un Spānijas tiesu iestādēs;
—
atcelt Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu, kas apstiprināts Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 27. jūnija juridiski nepamatotajā vēstulē, par atteikumu piešķirt prasītājiem privilēģijas un imunitāti saskaņā ar Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, ievērojot Reglamenta 8. pantu;
—
uzdot atbildētājam segt visus tiesāšanās izdevumus un saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu uzdot atbildētājam samaksāt atlīdzību par nodarīto kaitējumu — zaudēto ikmēneša algu, kas pienākas Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī simbolisku 1 euro par morālo kaitējumu.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar Parlamenta lēmumu, ar ko prasītājiem tika liegta iespēja izmantot īpašo uzņemšanas dienestu, kas izveidots ievēlēto Parlamenta deputātu vajadzībām, un ar Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 29. maija rīkojumu esot pārkāpti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā — “Harta”) 20. un 21. pants un 39. panta 2. punkts.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar Parlamenta lēmumu neņemt vērā Spānijas oficiāli paziņotos Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. maija vēlēšanu rezultātus, un ar pēc tam pieņemto lēmumu ņemt vērā atšķirīgu un nepilnīgu sarakstu ar ievēlētajiem deputātiem, ko 2019. gada 20. jūnijā iesniedza Spānijas iestādes un kas neietver prasītājus, ir pārkāpts 1976. gada Vēlēšanu akta 12. pants un Eiropadomes Lēmuma 2018/937 (1) 3. panta 2. punkts kopsakarā ar Hartas 39. panta 2. punktu, LES 10. panta 1. un 2. punktu, LES 14. panta 2. un 3. punktu un 1976. gada Vēlēšanu akta 1. panta 3. punktu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar Parlamenta lēmumu, ar ko Spānijas Vēlēšanu komisijas 2019. gada 20. jūnija paziņojums atzīts par tādu, ar ko anulē prasītāju kā ievēlētu Parlamenta deputātu deklarāciju, un kas esot uzskatāms par Parlamenta prettiesisku paziņojumu par atbrīvošanu no amata, kurš ir pretrunā 1976. gada Vēlēšanu akta 13. pantam, ir pārkāpts 1976. gada Vēlēšanu akta 6. panta 2. punkts un 8. un 13. pants kopsakarā ar Hartas 39. panta 2. punktu, LES 10. panta 1. un 2. punktu, LES 14. panta 2. un 3. punktu un 1976. gada Vēlēšanu akta 1. panta 3. punktu.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar Parlamenta lēmumu par atteikumu nodrošināt tā Reglamenta 3. panta 2. punktā paredzētās prasītāju tiesības darboties Parlamentā un tā struktūrvienībās un izmantot visas ar to saistītās tiesības no pirmās sēdes dienas līdz dienai, kad tiks pieņemts nolēmums attiecībā uz strīdiem, kas nodoti izskatīšanai Parlamentā un Spānijas tiesu iestādēs, ir pārkāpts Eiropas Parlamenta Reglamenta 3. panta 2. punkts un 1976. gada Vēlēšanu akta 5. panta 1. punkts un 12. pants kopsakarā ar Hartas 39. panta 2. punktu, LES 10. panta 1. un 2. punktu, LES 14. panta 2. un 3. punktu un 1976. gada Vēlēšanu akta 1. panta 3. punktu.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar priekšsēdētāja lēmumu par atteikumu piešķirt prasītājiem privilēģijas un imunitāti saskaņā ar Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, ir pārkāpts Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punkts, 1976. gada Vēlēšanu akta 6. panta 2. punkts un minētā protokola 9. pants kopsakarā ar Hartas 39. panta 2. punktu, LES 10. panta 1. un 2. punktu, LES 14. panta 2. un 3. punktu un 1976. gada Vēlēšanu akta 1. panta 3. punktu.
(1) Eiropadomes Lēmums (ES) 2018/937 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (OV L 165 I, 2.7.2018, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy