26.8.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 288/57
Prasība, kas celta 2019. gada 25. jūnijā — Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo/Komisija
(Lieta T-399/19)
(2019/C 288/70)
Tiesvedības valoda — poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. (Varšava, Polija) (pārstāvji: E. Buczkowska un M. Trepka, radcy prawni)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Komisijas Lēmumu (2019. gada 17. aprīlis) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu (Lieta AT.40497 — Gāzes cenas Polijā), ar kuru ir izbeigta procedūra lietā AT.40497 atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. jūnijs) par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (1), 7. panta 2. punktam un ar kuru ir noraidīta prasītājas 2017. gada 9. marta sūdzība (turpmāk tekstā — “PGNiG sūdzība”).
—
Prasītāja lūdz atcelt lēmumu daļā, kura attiecas uz PGNiG sūdzībā izvirzītajiem iebildumiem par to, ka:
(i)
2014./2015. gada ziemas sezonā dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs tika ierobežota gāzes piegāde patērētājiem, tai skaitā prasītājai, kā arī
(ii)
līguma noslēgšana ar prasītāju par gāzes papildu piegādēm tika padarīta atkarīga no ārpuslīgumisku saistību uzņemšanās, kuras tostarp attiecas uz lielāku kontroli pār Jamalas gāzes cauruļvadu.
—
Gadījumā, ja Tiesa atzītu, ka nav iespējams atcelt lēmumu tikai daļā, prasītāja lūdz atcelt lēmumu pilnībā;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija lēmumu ir pieņēmusi, pārkāpjot savas pilnvaras, jo:
(i)
Komisija lēmumu, ar kuru de facto tika konstatēts, ka LESD 102. pants nav piemērojams PJSC Gazprom un Gazprom Export LLC pretkonkurences darbībai no Krievijas Federācijas valsts tiesībām izrietošās piespiedu varas dēļ, ir pieņēmusi uz nepareiza juridiskā pamata, proti, pamatojoties uz Regulas 773/2004 7. panta 2. punktu kopsakarā ar LESD 102. pantu, nevis pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL] 81. un 82. pantā (2), 10. pantu kopsakarā ar LESD 102. pantu, tas ir, it īpaši neņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu nostāju,
(ii)
lieta AT.40497 tika ierosināta un vesta ar mērķi ierobežot prasītājas tiesības tikt uzklausītai procesā, kas notiek uz LESD 102. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 54. panta pamata lietā AT.39816 — Augšupējais gāzes piegādes tirgus Centrāleiropā un Austrumeiropā.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija lēmumu ir pieņēmusi, acīmredzami pārkāpjot LESD 102. pantu, jo tā to ir kļūdaini interpretējusi un atzinusi, ka uzņēmums var atsaukties uz “valsts piespiedu varu”, kas izriet no tādas trešās valsts tiesībām, kura nav nedz Eiropas Savienības, nedz Eiropas Ekonomikas zonas dalībniece, kā uz apstākli, kas šo uzņēmumu atbrīvo no atbildības par pretkonkurences darbību.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot lēmumu, Komisija ir acīmredzami pārkāpusi Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punktā un 8. panta 1. punktā, kā arī LESD 296. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētās prasītājas tiesības tikt informētai un uzklausītai, jo prasītājai nav tikusi pārsūtīta informācija par to, ka Komisija kā pamatu PGNiG sūdzības noraidīšanai saistībā ar jautājumu par Jamalas gāzes cauruļvadu ir ņēmusi vērā arī Krievijas Federācijas tiesības, un prasītājai nav tikuši pārsūtīti visi būtiskie dokumenti, kuri ir saistīti ar šo jautājumu — tas ir uzskatāms par būtiska procedūras noteikuma pārkāpumu.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, pieņemot lēmumu, ir acīmredzami pārkāpusi Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punktu un LESD 296. pantu, jo tā nav rūpīgi pārbaudījusi visus faktiskos un tiesiskos apstākļus, kurus sūdzībā norādīja PGNiG, un ir sniegusi pamatojumu, kas Tiesai neļauj veikt efektīvu pārbaudi par to, kā Komisija ir īstenojusi savu rīcības brīvību — tas ir uzskatāms par būtiska procedūras noteikuma pārkāpumu.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, pieņemot lēmumu, ir acīmredzami pārkāpusi Regulas Nr. 773/2004 7. panta 2. punktu kopsakarā ar LESD 102. pantu, jo tā ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā:
(i)
atzīstot, ka Polijas Enerģētikas regulatora priekšsēdētaja 2015. gada 19. maija lēmums (Nr. DRG-4720–2(28)/2014/2015/6154/KF) ir iemesls, kas ļauj atzīt par nepamatotu iebildumu saistībā ar ekspluatācijas vienošanās noslēgšanu attiecībā uz Jamalas gāzes cauruļvadu,
(ii)
neatbilstoši novērtējot Gazprom 2014./2015. gada ziemas sezonā veiktās gāzes piegādes ierobežojumu raksturu.
(1) OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.
(2) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy