2.9.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 295/77
Prasība, kas celta 2019. gada 4. jūlijā — Société générale u.c./VNV
(Lieta T-466/19)
(2019/C 295/102)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Société générale (Parīze, Francija), Crédit du Nord (Lille, Francija) un SG Option Europe (Puteaux, Francija) (pārstāvji: A. Gosset-Grainville, M. Trabucchi un M. Dalon, advokāti)
Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Lēmumu SRB/ES/SRF/2019/10 par ex ante iemaksu VNF aprēķinu 2019. gadā, ciktāl tas attiecas uz prasītājiem;
—
atbilstoši LESD 277. pantam atzīt par nepiemērojamām šādas Vienotā noregulējuma mehānisma regulas (SRMR), Īstenošanas regulas un Deleģētās regulas normas:
—
SRMR 69. panta 2. punktu, 70. panta 1. punktu un 70. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu;
—
Deleģētās regulas 4. panta 2. punktu un 6., 7. un 10. pantu, kā arī I pielikumu;
—
Īstenošanas regulas 4. pantu un 8. panta 5. punktu;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir acīmredzami pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips. Šajā ziņā prasītāji apgalvo, ka ar dokumentiem, kuri tiek piemēroti ar apstrīdēto lēmumu, tās tiek tieši un smagi sodītas, ņemot vērā gan pamatiemaksu, gan riska faktora, kuri tajā ir noteikti, aprēķināšanas noteikumus. Pēc prasītāju uzskatiem, šie kritēriji patiesībā neatspoguļo nedz to faktisko lielumu, nedz faktisko risku. Vienlīdzības principa acīmredzamo pārkāpumu, kas tieši izriet no šiem dokumentiem, turklāt palielina atšķirīgā attieksme, kāda salīdzinājumā ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiek piemērota lieliem uzņēmumiem, kuru vidū ir prasītāji.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir acīmredzami pārkāpts samērīguma princips. Kā norāda prasītāji, tāpat acīmredzamais samērīguma principa pārkāpums ar dokumentiem, kuri tiek piemēroti ar apstrīdēto lēmumu, mehāniski izriet no vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma. It īpaši, tā kā VNF mehānisms ir balstīts uz iepriekš noteikta iemaksu vispārējā mērķapmēra paredzēšanu, šo iemaksu sadalījuma starp uzņēmumiem nevienlīdzība mehāniski izraisa nesamērīgus maksājumus un tātad samērīguma principa pārkāpumu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās drošības princips. Tiesiskās drošības principa pārkāpums ar dokumentiem, kuri tiek piemēroti ar apstrīdēto lēmumu, ir saistīts gan ar iemaksas, kāda uzņēmumam jāveic, aprēķināšanas noteikumu neparedzamību, gan ar faktu, ka šī iemaksa nav atkarīga nedz no paša uzņēmuma situācijas un vispārējā riska profila, nedz no tā relatīvās situācijas salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts labas pārvaldības princips. Labas pārvaldības principa pārkāpums ir pieļauts ar apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā, aprēķinot riska mainīgo daļu, nav piemēroti visi Deleģētajā regulā paredzētie riska kritēriji, lai gan VNV četrus gadus pēc iemaksu mehānisma stāšanās spēkā esot bijis jāspēj piemērot visus šos kritērijus.
Full & Egal Universal Law Academy