16.9.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 312/16
Prasība, kas celta 2019. gada 4. jūlijā — Eland Oil & Gas/Komisija
(Lieta T-471/19)
(2019/C 312/16)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eland Oil & Gas plc (Aberdeen, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: J. Lesar, Solicitor, un K. Beal, QC)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu C(2019) 2526 final (2019. gada 2. aprīlis) par valsts atbalstu SA.44896, ko īstenojusi Apvienotā Karaliste attiecībā uz CFC grupas finansēšanas atvieglojumu;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit prasības pamatus.
1.
Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu un/vai pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā vai vērtējumā, izvēloties atsauces sistēmu nodokļu režīma analīzei. Komisijai esot bijis atsauces sistēma jāizskata kā AK sabiedrību ienākuma nodokļa sistēma, nevis kā tikai kontrolēto ārvalstu uzņēmumu (controlled foreign companies, turpmāk tekstā — “CFC”) sistēma.
2.
Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu un/vai pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā vai vērtējumā, izvēloties kļūdainu pieeju CFC sistēmas analīzei. Apstrīdētā lēmuma no (124.) līdz (126.) apsvērumos tā esot kļūdaini uzskatījusi, ka AK 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) [UK’s Taxation (International and Other Provisions) Act] likuma 9.A sadaļas 9. nodaļas normas ir atkāpe no tā 5. nodaļā noteiktā vispārējā nodokļu samaksas pienākuma.
3.
Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu, apstrīdētā lēmuma no (127.) līdz (151.) apsvērumā konstatējot, ka selektivitātes kritērijs bija izpildīts ar to, ka pret uzņēmumiem faktiski un juridiski salīdzināmās situācijās bija atšķirīga attieksme.
4.
Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka “pilnīgs” atbrīvojums saskaņā ar AK 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) likuma 371.ID pantu ir attaisnojams ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru.
5.
Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka atbrīvojums 75 % apmērā saskaņā ar AK 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) likuma 371.ID pantu ir attaisnojams ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru.
6.
Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka “saskaņotu procentu” izņēmums saskaņā ar AK 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) likuma 371.ID pantu ir attaisnojams ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru.
7.
Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda novērtējumā vai vērtējumā attiecībā uz atbrīvojumu 75 % apmērā un fiksētās proporcijas jautājumu.
8.
Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums neatbilstot ES tiesību vispārējam nediskriminācijas jeb vienlīdzības principam.
9.
Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pēc analoģijas piemērojot vai nepamatoti izmantojot Padomes Direktīvas (ES) 2016/1164 (1), kas nebija piemērojama ratione temporis, normas.
10.
Ar desmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu, apstrīdētā lēmuma (176.) apsvērumā konstatējot, ka pastāv patiesā labuma guvēju kategorija (ieskaitot prasītāju) un ka prasītāja esot saņēmusi atbalstu, kurš ir jāatgūst atbilstoši apstrīdētā lēmuma 2. panta 1. punktam.
(1) Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV 2016, L 193, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy